“Lielākie rēķini par patērēto elektroenerģiju 230 kvadrātmetru lielas mājas apkurei, siltajam ūdenim, kanalizācijai un internetam ziemas sezonā bija nedaudz virs 200 eiro,” ir gandarīts Siguldas novada iedzīvotājs Egils Trumpe, kurš zeme–ūdens tipa siltumsūkni savā mājā ierīkoja pirms pāris gadiem.
“Lielākie rēķini par patērēto elektroenerģiju 230 kvadrātmetru lielas mājas apkurei, siltajam ūdenim, kanalizācijai un internetam ziemas sezonā bija nedaudz virs 200 eiro,” ir gandarīts Siguldas novada iedzīvotājs Egils Trumpe, kurš zeme–ūdens tipa siltumsūkni savā mājā ierīkoja pirms pāris gadiem.
Foto: Karīna Miezāja

Siltumsūknis – pieprasīts alternatīvas apkures risinājums 22

Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Seno tibetiešu horoskops. Ļoti neparasts, ārkārtīgi precīzs!
Baltijas valstis neglābs aizsardzības līnija: militārais eksperts par to, kā Krievija rīkosies, ja vēlēsies tām uzbrukt
Lavrova lidmašīnai beigusies degviela, taču brazīļi atsacījušies to uzpildīt 30
Lasīt citas ziņas

Gan Eiropā, gan Latvijā ievērojami palielinājies pieprasījums pēc izdevīgiem un videi draudzīgiem apkures risinājumiem, tāpēc populārāki kļuvuši siltumsūkņi. Līdz šī gada oktobra vidum Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenotajā atbalsta programmā fosilā kurināmā nomaiņai mājsaimniecībās uz siltumsūkņu (gaiss, ūdens, zeme) ar kopējo jaudu līdz 50 kW uzstādīšanu ir pieteikušās 246 mājsaimniecības.

Visvairāk pieteikumi saņemti gaiss–ūdens tipa siltumsūkņu iegādei – 219, zeme–ūdens – 14 un gaiss–gaiss – 13. Dati par to, cik kopumā Latvijā ir uzstādīti siltumsūkņi, nav pieejami, jo neviena institūcija tos neapkopo. Pieprasījumam palielinoties, būtiski augušas gan to cenas, gan pieejamība – pēc kvalitatīvu zīmolu siltumsūkņiem nākas gaidīt pat pusgadu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Efektīvākie – zemes siltumsūkņi

Visefektīvākie ir zemes jeb ģeotermālie siltumsūkņi, kas siltumenerģiju no apkārtējās vides saņem no pazemē ierīkota kolektora kontūra. Tajā cirkulē nesasalstošs videi nekaitīgs šķidrums. Bet, lai izbūvētu šo kontūru, ir vajadzīgs noteikts laukums brīvas zemes – aptuveni trīs līdz četras reizes lielāks par apkurināmo platību, kurā nedrīkstēs neko būvēt. Tāpat šajā platībā nav vēlams stādīt lielus kokus, lai neaizēnotu zemi un to varētu apspīdēt saule, bet var stādīt krūmus un ierīkot sakņu vai puķu dārzus, kā arī bruģēt šo laukumu.

Ja platības, kurā ierīkot samērā nedziļi ieraktu kolektoru, nav tik daudz, var izvēlēties zemes siltumsūkni ar dziļurbuma kolektoru. Tā ierīkošanai nepieciešams ļoti maz vietas – pietiek ar vienu dziļurbumu, lai iegūtu pietiekamu ģeotermālā siltuma daudzumu. Tomēr dziļurbumi saistīti ar lielākiem finansiāliem izdevumiem un urbuma veikšanai nepieciešama atbildīgo iestāžu atļauja. Zemes siltumsūkņu izbūves veids un darbības efektivitāte ir atkarīga arī no grunts veida un gruntsūdeņu līmeņa augstuma.

Tāpat nedrīkst aizmirst, ka jebkuras apkures sistēmas efektivitāti ietekmē ēkas siltumizolācija, tādēļ pirms apkures modernizācijas vajadzētu minimizēt ēkas siltuma zudumus caur tās konstrukcijām. Latvijā visizplatītākie ir gaisa jeb aerotermālie siltumsūkņi, jo to uzstādīšana ir vienkārša – nav nepieciešams būtiski pārbūvēt māju vai dzīvokli, veikt sarežģītus un laikietilpīgus urbšanas un mūrēšanas darbus, kādi nepieciešami, kad ierīko citu apkures veidu.

Gaiss–gaiss siltumsūknis sastāv no divām daļām – ārējā bloka jeb kompresora, ko piestiprina pie ēkas ārsienas, un iekšējā bloka ar siltā gaisa pūtēju, ko piestiprina iekštelpā. Abas siltumsūkņu daļas tiek savienotas ar caurulītēm, pa kurām plūst gāze.

Jāizvērtē lietderības koeficients

Lai arī pirmie siltumsūkņi Latvijā tika uzstādīti jau pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā un gandrīz katrs par tiem ir kaut ko dzirdējis, siltumsūkņu tehnoloģijas pasaulē attīstās tik strauji, ka izsekot līdzi tām ir grūti. Siltumsūknis darbojas līdzīgi kā ledusskapis, tikai apgrieztā veidā, proti, ārpus mājas ir aukstā “ledusskapja iekšpuse”, bet aizmugurē esošās siltās caurulītes ir “mājas iekšpuse”.

Siltumsūkņa izvēle būtu vislabākais alternatīvais risinājums tiem, kuri ir orientējušies uz maksimālu komfortu, proti, apkurinot ar dabasgāzi, pieraduši nospiest vienu pogu, lai apkures sistēma darbotos. Nav nepieciešams uzrakt visu dārzu, lai uzstādītu cauruļvadus. Var izmantot ģeotermālo zondi, kas tiek ievietota zemē vienā vietā lielākā dziļumā. Ir siltumsūkņi, kuri siltumu saņem no ventilācijas sistēmas. Ja apsildāmās vietas tuvumā ir ezers vai dīķis, var izmantot atklātās ūdenskrātuves siltumu.

“Tā kā siltumsūkņi tiek darbināti ar elektroenerģiju, galvenajam izvēles kritērijam ir jābūt siltumsūkņa transformācijas jeb pārveides koeficientam jeb COP (“coefficient of performance”). Jo lielāks COP, jo augstāka efektivitāte. Ja COP ir 2, tad apkure lielā mērā tiek veikta ar elektroenerģiju, ja 5 – tad šāds siltumsūknis ir lietotājam daudz izdevīgāks, apkures izmaksas būs tikai 1/5 no maksas par elektroenerģijas patēriņu.

Tāpēc, izvēloties siltumsūkni, ir jāuzzina, kāds būs tā transformācijas koeficients,” iesaka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga, norādot, ka daži piegādātāji sola, ka tas būs 6, 7 vai pat 8. Viņa lēš, ka Latvijā šobrīd vidējais COP ir aptuveni 2,5, jo daudzi uzstādīja siltumsūkņus pirms energokrīzes, īpaši nepievēršot uzmanību COP, un tādēļ ar šā brīža elektroenerģijas cenām viņi saskarsies ar lielām izmaksām.

Investējot līdzekļus siltumsūknī, ir jāiegulda arī skaitītājos. “Lai sekotu efektivitātei, vajadzētu uzstādīt gan elektroenerģijas patēriņa, gan saražotā siltuma skaitītājus. Tirgū nepārtraukti ienāk jauni, inovatīvi risinājumi, tāpēc pirms siltumsūkņa izvēles vajadzētu izvērtēt vairākus piedāvājumus, lai nekļūdītos,” teic RTU institūta direktore.

Būtiski sarūk izmaksas

Siguldas novada iedzīvotājs Egils Trumpe, kurš jau pirms pāris gadiem uzstādījis saules paneļus un zeme–ūdens tipa siltumsūkni, stāsta, ka, izvēloties siltumsūkni, vadījies pēc ieteikumiem, ražotāja zīmola, COP un cenas. “Izvēlējos kvalitatīvu skandināvu ražotāju. Ja ir mālaina zeme, COP būs augstāks, ja smilšaina – zemāks. Tā kā mums zeme ir ļoti mālaina, siltumsūknis ir ļoti efektīvs – lietderības koeficients ir ļoti augsts, proti, 4 vai 5. Manā mājā, kurai apsildāmā platība ir 230 kvadrātmetri, maksimālā izmantotā elektrības jauda gan apkurei, gan siltajam ūdenim ir 1,5 kilovati,” teic E. Trumpe.

No saules paneļu ar kopējo jaudu 11 kW saražotās elektroenerģijas mājsaimniecībai pietiek teju visu gadu, elektrību nākas pirkt tikai pāris mēnešus. Siltumsūknis kopā ar ūdens akumulācijas tvertni izmaksājis gandrīz septiņus tūkstošus eiro, mājas siltumtīkla izbūve un siltumsūkņa uzstādīšana – vēl aptuveni tikpat daudz. “Tā kā siltumsūknis ņem siltumu no zemes, jārēķinās, ka tajā platībā, kurā ir ieraktas caurules, ar daiļdārzniecību nodarboties ­nevarēs, jo tur zemes temperatūra ir daudz zemāka,” teic E. Trumpe, kurš šim mērķim atvēlējis 400 kvadrātmetrus piemājas zemes.

Tā kā ziemas aukstākajos mēnešos tikai ar siltumsūkņa saražoto siltumenerģiju nepietiek, bet ar elektrību vien apkurināt māju ir pārāk dārgi, viņš savā mājā ir uzbūvējis kamīnu, kas ir pieslēgts apkures sistēmai. “Aukstajās dienās kurinām kamīnu, ar kuru tiek piesildīta visa māja un uzsildīts ūdens. Ar šā brīža augstajām elektrības cenām vajadzētu mājās ierīkot vēl vienu papildu enerģijas avotu,” iesaka E. Trumpe.

Viņš atzīst, ka šādam kamīnam ir mīnuss, kas ir jāņem vērā, proti, bez elektrības tas nav darbināms. “Lielākie rēķini par patērēto elektroenerģiju 230 kvadrātmetru lielas mājas apkurei, siltajam ūdenim, kanalizācijai un internetam ziemas sezonā bija nedaudz virs 200 eiro,” gandarīts E. Trumpe.

Cenas būtiski palielinās

Šogad pieprasījums pēc siltumsūkņiem būtiski palielinājies, vasarā salīdzinājumā ar gada pirmo pusi tas pat dubultojies, informē AS “Latvenergo” produktu attīstības vadītājs Edgars Strods. To ietekmēja gan kurināmā izmaksu pieaugums, gan valsts atbalsts esošā apkures veida nomaiņai pret videi draudzīgāku. “Lielā pieprasījuma dēļ ir palielinājušās siltumsūkņu cenas, kā arī radušās problēmas ar piegādēm, jo daudzās Eiropas noliktavās trūkst nepieciešamo iekārtu,” secina E. Strods. Lielākā daļa “Elektrum” klientu izvēlas gaiss–gaiss tipa siltumsūkņus, jo ar tiem var ne tikai papildināt esošo apkures sistēmu, bet arī vasarā nodrošināt dzesēšanu. “Tomēr kā pilnvērtīgs apkures veids noteikti ir gaiss–ūdens tipa siltumsūkņi.

Pieejamo ražotāju modeļu klāsts Latvijā ir plašs, tomēr svarīgi ir izvēlēties tādus, kuri ir piemēroti Latvijas klimata apstākļiem, proti, efektīvi strādā arī tad, kad ir zema temperatūra, kā arī tādus, kuriem Latvijā ir pieejams kvalitatīvs garantijas un apkopes serviss, kas spētu ātri reaģēt, ja siltumsūknim būtu jāveic remonts vai kāda komponenta nomaiņa,” vērtē E. Strods.

Tā kā siltumsūkņi apkurei izmanto elektroenerģiju, “Elektrum” piedāvā kompleksu risinājumu – apkuri ar saules enerģiju, kas iekļauj siltumsūkni un saules paneļus kā vienotu risinājumu, nodrošinot efektīvu elektroenerģijas ražošanu vasarā, kuru pēc tam, pateicoties neto norēķinu sistēmai, ir iespējams izmantot apsildei ar siltumsūkni rudenī un ziemas mēnešos, kā arī siltā ūdens nodrošināšanai visu gadu.

Pašlaik “Elektrum” klientu interese par šādiem risinājumiem ir augsta, īpaši tādēļ, ka saules paneļu uzstādīšnai iespējams saņemt valsts atbalstu un uzņēmums izvēlētajam risinājumam spēj piedāvāt bezprocentu nomaksu. Arī SIA “Divine Heat Company” valdes priekšsēdētājs Dainis Valge klāsta, ka pieprasījums pēc siltumsūkņiem ir ļoti liels.

“Mūs gāž riņķī, ražotāji nespēj vien pieražot,” teic D. Valge. Viņš informē, ka siltumsūkņu cenas, salīdzinot ar pagājušā gada rudeni, ir palielinājušās par aptuveni 30%. Cenu pieaugumu veicinājis lielais pieprasījums un ražošanas izmaksu pieaugums. “Šobrīd ar siltumsūkņiem ir tāpat kā pandēmijas laikā ar sāli. Pasūtījumus varēsim izpildīt tikai nākamā gada vasarā,” teic D. Valge. Viņš prognozē, ka, ņemot vērā inflāciju, siltumsūkņu cenas turpinās palielināties, taču to pieaugums nebūs tik liels, kāds šobrīd ir fosilajiem energoresursiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Seno tibetiešu horoskops. Ļoti neparasts, ārkārtīgi precīzs!
Baltijas valstis neglābs aizsardzības līnija: militārais eksperts par to, kā Krievija rīkosies, ja vēlēsies tām uzbrukt
Lavrova lidmašīnai beigusies degviela, taču brazīļi atsacījušies to uzpildīt
Kāds pāris loterijā laimē vienu miljonu. Sapnis par jaunu māju netiek piepildīts, jo sieviete negaidīti pazūd
Bijušais ASV sauszemes spēku komandieris brīdina: Baltijai jāgatavojas atvairīt agresoru vismaz divas nedēļas
Lasīt citas ziņas
Putins “ir uz jaunas zemes sagrābšanas sliekšņa”: brīdina, ka Krievija jau tuvākajās dienās var anektēt Piedņestru
TV24
Smiltēns: Pat tantei ar gurķu burku ir sava loma valsts aizsardzības mehānismā
Interneta lietotāju sašutumu izpelnījies sabiedrisko mediju portālā publicētais “Cūku komikss” par karu Ukrainā
Ukrainas tautas apņēmība un spēks turpina iedvesmot: Lielbritānijas karalis uzrunā ukraiņus
Veselam
Augi uz lāvas pirtī. Galvgalī liekam vīgriezes, jasmīnus, lavandas!
22:37
TV24
Zvērināts advokāts: Grozīt Krimināllikumu ir mūsu Saeimas hobijs. Tas tiek darīts četras reizes gadā
22:07
Edvarts Krusts pēc brauciena uz Ukrainu: Kad tev līdzās sprāgst lādiņš, pasaule kļūst apbrīnojami skaidra
21:40
TV24
Vēsturnieks: Globāli sankcijas pret Krieviju ir kļūda – tagad viņi savu naudu vienkārši “groza” iekšienē
TV24
Zvērināts advokāts: Grozīt Krimināllikumu ir mūsu Saeimas hobijs. Tas tiek darīts četras reizes gadā
Baltijas valstis neglābs aizsardzības līnija: militārais eksperts par to, kā Krievija rīkosies, ja vēlēsies tām uzbrukt
VIDEO. Atkal satikušies pasaulē garākais vīrietis un īsākā sieviete
Dārzs
Latviešu ēdienkarte nav iedomājama bez kartupeļiem. Kādas šķirnes ieteicamas mazdārziņiem?
VIDEO, FOTO. Rīgā pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāki simti cilvēku Ukrainas atbalstam
VIDEO. “Nopietni? Tas vispār ir legāli?” Soctīklotāji šokā par dzīvokli Ņujorkā, kas mēnesī izmaksā 1200 ASV dolārus
Lavrova lidmašīnai beigusies degviela, taču brazīļi atsacījušies to uzpildīt
Krāpnieki izplata viltotu Navaļnija vēstuli, lai izkrāptu cilvēkiem naudu
Veselam
Augi uz lāvas pirtī. Galvgalī liekam vīgriezes, jasmīnus, lavandas!
VIDEO. “Jūs sabojājat manu dzīvi vienas izpostītas dienas dēļ!” Pusaudzis, kurš izspēlēja negantu joku, laivotājus aplejot ar pienu, izjutis karmas garšu
“Neviens pasaulē neticēja, ka mēs izdzīvosim!” Sirskis pauž pārliecību, ka “gaisma uzvarēs tumsu”
Kokteilis
FOTO. Kokaīns, marihuāna un atkritumu tvertne, kas “skatās uz viņu”: princis Harijs pēc vaļsirdīgām atklāsmēm tagad saskaras ar nopietnām problēmām
Edvarts Krusts pēc brauciena uz Ukrainu: Kad tev līdzās sprāgst lādiņš, pasaule kļūst apbrīnojami skaidra
Navaļnija mirstīgās atliekas beidzot atdotas mātei
Viedoklis
Romāns Meļņiks: Ne jau pateicoties cītībai mācībās un iepriekšējos darbos sievietes tika amatos, bet spekulējot ar dzimumu
TV24
Rīgas lielākā atskurbtuve ir Stradiņu slimnīcas uzņemšanas nodaļa, un tas nav normāli
Bots/Plūme Siguldā uzvar Pasaules kausa posmā kamaniņu sportā
VIDEO. Varšavā pie Krievijas vēstnieka villas izber divas tonnas kūtsmēslu
TESTS: 10 jautājumi – cik daudz patiesībā tu zini par Ukrainu?
Kāds pāris loterijā laimē vienu miljonu. Sapnis par jaunu māju netiek piepildīts, jo sieviete negaidīti pazūd
Veselam
TOP 5 bīstami mīti par lieko svaru: tas rada liekos kilogramus, nevis palīdz no tiem atbrīvoties!
Latvijā naktī uz sestdienu no sliedēm nogājis vilciens ar Krievijas graudus transportējošiem vagoniem
Dārzs
Kuri ir tomātiem un gurķiem piemērotākie dēstu podiņi