Skolotājus apmānīja? Pedagogi draud ar trīs dienu streiku 33
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mēnesis – tik daudz laika pedagogi dod valdībai, lai izpildītu viņu prasības: pieņemt skolotāju algu pieauguma grafiku un sākt sabalansēt darba slodzi. Pretējā gadījumā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku (LIZDA) arodbiedrība rīkos pedagogu streiku, kas ar gājienu tiktu uzsākts 24. aprīlī un turpinātos trīs dienas.
Tā vakar nolēma LIZDA padome. Kā zināms, pagājušajā gadā pedagogi bija lēmuši par beztermiņa streiku. Tagad LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga “Latvijas Avīzei” teic: “Mēs sāksim ar trīs dienām. Ja tam nebūs rezultāta, lemsim par tālāko.”
Skolotājus apmānīja?
Jaunie draudi ir cieši saistīti ar pagājušajā gadā atcelto skolotāju streiku: toreiz to atcēla pēdējā brīdī, pēc tam kad aizejošā valdība apsolīja skolotāju prasības pildīt.
Taču, kā norāda I. Vanaga, šobrīd tiek pildīta tikai daļa no solītā. Proti, tiek ievērota vienošanās daļa, kas paredz, ka pedagogu algām papildu 74 miljonus eiro pirmsskolas pedagogu zemākās darba algas likmes paaugstināšanai un slodžu balansēšanai atsevišķām pedagogu grupām, kā arī neapmaksāto darba pienākumu apmaksai. Paredzēts arī, ka no šā gada 1. septembra pedagoga zemākā algas likme būs 8,50 eiro; patlaban tā ir 7,50 eiro.
Taču netiek pildītas citas prasības: saskaņā ar vienošanos valdībai līdz 7. februārim bija jāapstiprina rīkojums par algu paaugstināšanas grafiku, bet tas nav veikts. Saskaņā ar pērn panākto vienošanos grafiks būtu ne tikai jāpieņem, bet arī 2024. gadā jāpārskata, salāgojot to ar algu kāpumu valstī kopumā.
Neskaidri finansējuma ieguves avoti
Tikām valdība kārtējo reizi iecerējusi finansējumu skolotāju algu celšanai rast, veicot skolu tīkla optimizāciju. Rīkojuma projektā, kas iesniegts izskatīšanai valdībā, teikts: “Finanšu resursus pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai iegūt, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un paritātes principu.”
Nekādi citi konkrēti finansējuma ieguves avoti nav minēti. Valsts budžeta likumprojekts, kas apstiprināts valdībā un ko patlaban skata Saeimā, arī neparedz papildu finansējumu skolotāju algām. Bez tam, ja paraugās, cik procentus no iekšzemes kopprodukta saskaņā ar budžeta projektu grasās tērēt izglītībai, redzams, ka kopējais finansējums pat samazinās par 0,6 procentiem.
Tā kā nav zināmi ne kritēriji, pēc kuriem skolu skaitu mazinās, ne arī tas, cik tad tādā veidā izdosies ietaupīt, LIZDA uzskata, ka ir risks, ka vismaz daļai skolotāju tuvākajos gados alga nemaz netiks celta. Tāpat nav izstrādāts algu pieauguma grafiks augstskolās strādājošajiem.
Arodbiedrību neapmierina arī tas, ka, neraugoties uz inflāciju, netiek pārskatītas viena skolēna vidējās izmaksas, tātad tas, cik naudas seko vienam skolēnam.
Tāpat nav skaidrs, kā un kad tiks uzsākta pedagogu slodžu sabalansēšana, lai trīs gadu laikā nonāktu līdz tam, ka skolotāji vada stundas tikai 65 procentus no sava darba laika, bet pārējie 35 procenti būtu atstāti citu pienākumu izpildei.
I. Vanaga uzsver, ka, tā rīkojoties, politikas veidotāji arī pārkāpj dažādus normatīvos aktus. Piemēram, Izglītības likuma pantu un informatīvo ziņojumu “Par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un likmes paaugstināšanu”, kas paredz grafika izveidi, Nacionālo attīstības plānu, kas paredz uzlabot izglītības kvalitāti un nodrošinājumu ar pedagogiem.
Pārāk ekskluzīva izglītība?
Vakar LIZDA padome tikās ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu, klāt bija arī vairāki Saeimas deputāti, kas darbojas ar izglītību saistītās atbildīgajās komisijās, taču viedokli pauda tikai A. Čakša. Viņa gan mazāk atbildēja uz konkrētiem pedagogu jautājumiem, vairāk runāja vispārīgi. Piemēram, bilda, ka atalgojuma sistēmai jābūt godīgai, caurskatāmai un, lai līdz tam nonāktu, “jāizdara ļoti daudzas lietas”.
“Skolu tīkls nav gājis līdzi demogrāfiskajām pārmaiņām. Vai varam atļauties tik ekskluzīvu izglītības sistēmu, kurā ir tik maz skolēnu uz vienu skolotāju? Mūsu mērķis ir kvalitatīva, pieejama izglītība par saprātīgu cenu,” tā A. Čakša. Viņa arī atgādināja, ka jābeidz tik daudz naudas ieguldīt ēkās, tad būs vairāk naudas algām.
Latvijas pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure gan “Latvijas Avīzei” vēlāk skaidroja: ēku uzturēšana ir pašvaldību ziņā, bet pedagogu algas maksā valsts. Līdz ar to tās nav tieši saistītas lietas.
Tieši nekonkrētās atbildes bija iemesls, kāpēc LIZDA padome lēma, ka protesta akcijām jābūt, ja vien valdība nekļūs konkrētāka.
Slodzi pagaidām nevar izlīdzināt
Tomēr svarīgākais, kas tapa skaidrs no A. Čakšas teiktā: atalgojumu plānots celts tiem pedagogiem, kuri strādā par minimālo algas likmi – 900 eiro mēnesī.
Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas skolotāja Ināra Radčenko pauda: “Ja valdība nepieņem algu celšanas grafiku, Jelgavas pedagogiem algu pieauguma nebūs, jo Jelgavā skolu tīkls jau sakārtots.”
“Jelgavā slodzes likme ir 2000 eiro,” pēcāk cita starpā norādīja ministre.
Arī valdības protokollēmuma projektā teikts: “Pieņemt zināšanai, ka, ņemot vērā skolu tīkla sakārtošanas procesu 2023.–2025. gadā, zemākās mēneša darba algas likmes pieaugums negarantē proporcionālu mērķdotācijas apmēra uz vienu izglītojamo pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas pieaugumu.”
Līdz šim bijis tā, ka, pieaugot minimālajai pedagogu algai, atalgojums kāpa arī citiem. Tagad iespējams, tā vairs nenotiks. Kā “Latvijas Avīzei” sacīja A. Čakša, vislielākā prioritāte ir celt algas tiem pedagogiem, kas tiešām pelna maz, nevis visiem. “Nav iespējams piesaistīt jaunus pedagogus, ja viņi dzird, ka alga par likmi ir 900 eiro. Savukārt izlīdzināt skolotāju slodzi pašreizējā pedagogu trūkuma dēļ nebūs iespējams,” atzina ministre.
LIZDA padomes locekļi norādīja, ka algas jāceļ arī profesionālajā izglītībā, bet šo izglītības iestāžu tīkls jau sakārtots.
Kur tad lai ņem finansējumu algu celšanai profesionālās izglītības skolotājiem. A. Čakša, atbildot uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, norādīja, ka šim mērķim gan valdība atradīs finansējumu ārpus tīkla kārtošanas. Viņa norādīja uz pašvaldību atbildību efektīvā finansējuma izlietošanā. Ministre, piemēram, jautāja – kāpēc profesionālajā izglītībā, kas pārsvarā ir valsts pārziņā, vidēji ir 18 audzēkņu uz vienu skolotāju, bet vispārējā izglītībā, kas ir vietvaru ziņā – ap 12 skolēniem uz vienu skolotāju.
