Šmits: Liegumus deputātiem saņemt atalgojumu par amatiem biedrībās ir muļķīgs 0
Likuma grozījumi, kas deputātiem liegs saņemt atalgojumu par amatiem biedrībās, nodibinājumos vai sociālajos uzņēmumos, ir muļķīgi, uzskata ilggadējais Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un nesen Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidenta amatā ieceltais pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Didzis Šmits.
Šmits norādīja, ka respektē likumu un to ievēros, taču attiecīgos līguma grozījumus vērtē kā “muļķīgu lēmumu”.
Tāpat viņš uzsvēra, ka abas nevalstiskās organizācijas turpinās vadīt neatkarīgi no atalgojuma gūšanas vai negūšanas šajos amatos. “Neba es mūžīgs deputāts. Pēdējos 13 gadus darbojos zivju pārstrādē, un tagad mēnesi zvejniecībā. Man ir aizdomas, ka darbība šajās jomās varētu būt ilgāka nekā Saeimas gaiteņos,” sprieda deputāts.
Komentējot zivrūpniecības un zvejniecības nozaru Latvijā turpmākās attīstības vīziju, Šmits norādīja, ka abu asociāciju biedru intereses pārklājas, un nozares savstarpēji jau sen sadarbojas. “Vēl vakardien lielākie zivrūpnieki šodien ir starp lielākajiem nozvejas kvotas īpašniekiem un otrādāk -tie, kas bija faktiskie zvejnieki, šodien darbojas pārstrādē. Tā kā šīs sfēras ir objektīvi saplūdušas un nozaru uzņēmēju intereses ir absolūti kopējas,” sacīja Šmits, norādot, ka interešu konfliktiem starp zvejniekiem un zivrūpniekiem neesot pamata.
Viņš arī uzsvēra, ka Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidenta amatā stājies, jo zvejnieki viņu uzrunājuši šim amatam un vienota pārvaldība dos iespēju stiprināt abas nozares. “Mana lielā vīzija ir izveidot kaut ko līdzīgu kā meža nozarē Latvijas Kokrūpnieku federācija, kurā ietilpst gan mežu īpašnieki, gan kokapstrādātāji, jo viņi ir tik ļoti savstarpēji saistīti,” sacīja Šmits, norādot, ka arī uzņēmējiem zvejniecībā un zivrūpniecībā ir kopīgas intereses, kuras viņš valstiskā un arī starptautiskā līmenī ir gatavs pārstāvēt.
Jau ziņots, ka Saeima šogad 31.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas Saeimas deputātiem liegs saņemt atalgojumu par amatiem biedrībās, nodibinājumos vai sociālajos uzņēmumos.
Grozījumi tādu pat liegumu paredz Ministru prezidentam un viņa biedram, ministriem, īpašu uzdevumu ministriem un parlamentārajiem sekretāriem.
Šāds nosacījums nepieciešams, lai novērstu interešu konfliktu, jo minētajām organizācijām var būt arī saimnieciski vai citi mērķi, kas var ietekmēt valsts amatpersonas amata pienākumu veikšanu, teikts likuma izmaiņu anotācijā.
Salīdzinājumā ar pašlaik spēkā esošo regulējumu likumā turpmāk būs noteikts, ka minētajām amatpersonām būs tiesības ieņemt amatu sociālajā uzņēmumā. Pašlaik šādu amata apvienošanas tiesību deputātiem nav.
Pieņemtie likuma grozījumi stāsies spēkā 2020.gada 1.jūlijā.
