Sociologs: Vēlētāju aktivitāte norāda uz lielu skaitu neizlēmušo 0
Vēlētāju aktivitāte 13.Saeimas vēlēšanās norāda uz lielu skaitu neizlēmušo, aģentūrai LETA norādīja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” vadītājs Arnis Kaktiņš.
Kaktiņš vērsa uzmanību uz to, ka, par atskaites punktu ņemot 12.Saeimas vēlēšanas, nevarētu teikt, ka arī iepriekš vēlētāju aktivitāte bijusi īpaši augsta. Sociologs norādīja, ka tā vēlētāju daļa, kas arī iepriekš nav gājusi un piedalījusies vēlēšanās, ir salīdzinoši liela, tādēļ aktuālais jautājums ir, vai arī šoreiz tā attiecībā pret iepriekšējām vēlēšanām ir lielāka vai augstāka.
Varbūt zemā aktivitāte Saeimas vēlēšanās parāda cik īstenībā Latvijā dzīvo balstiesīgo iedzīvotāju!
— janis ribens (@JanisRibens) October 7, 2018
Nākamajās vēlēšanās par balsošanu vajadzētu piešķirt kādus ieguvumus – ja ne pašiem ir motivācija, tad tādu vajag dot #vēlēšanas2018
— Vanda (@vanducitis) October 7, 2018
“Vairāku aptauju dati liecina ko savdabīgu, proti, pat īsi pirms vēlēšanām bija salīdzinoši ļoti liels neizlēmušo skaits. Ja skatās pēdējos SKDS priekšvēlēšanu tiešo interviju aptaujas datus par neizlēmušo skaitu un salīdzinot tos ar piecām iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, šajās vēlēšanās neizlēmušo skaits bija nepārprotami lielāks,” sacīja Kaktiņš.
Eksperts skaidroja, ka, tuvojoties vēlēšanām, parasti neizlēmušo skaits sāk sarukt, tomēr šoreiz par septembrī neizlēmušo skaits bija pat pieaudzis, kas esot raksturojama kā ļoti netipiska situācija. “Tagad, liekot šo kopā ar salīdzinoši zemāko aktivitātes līmeni, iespējams, viss saliekas kopā, proti, izskatās, ka ļoti lielai daļai vēlētāju ir bijušas grūtības izdarīt savu izvēli un pieņemt lēmumu,” pieļāva sociologs.
1995.gada 6.Saeimas vēlēšanās daudzi tautieši ārzemēs balsoja par Zīgerista partiju. Tolaik gan ārzemju diasporas veidošanās apstākļi bija citādi kā šodien
— Ielasgarumā ? (@Ielasgaruma) October 7, 2018
Tie, kas šajās vēlēšanās nepiedalījās ir iedevuši vairāk papildu balsis ne Saskaņas koalīcijai. Kā jau pirms tam rakstīju, tas nav nekas ārkārtējs, ja nepiedalās. 😉
— Gints Kiršteins (@gkirstei) October 7, 2018
Ja par piedalīšanos ārkārtas vēlēšanās piešķirtu vienu, oficiālu brīvdienu gada laikā, būs augstāka vēlētāju aktivitāte.
— Ivo Kiršblats (@kirshblac) October 7, 2018
Vēlēšanas nav tikai pilsoņa pienākums. Tā ir privilēģija, kuru mums nodrošina demokrātiska valsts pārvaldes forma.
Un nekādi pīrādziņi vai kafijas par brīvu mums nepienākas. Šī iespēja balsot godīgās vēlēšanās pati par sevi ir lielākā iespējamā atlīdzība. Iespējas ir jāizmanto.— Annija Marta (@Annija_Marta) October 7, 2018
Viņš norādīja, ka jēga iet uz vēlēšanām ir tikai tad, ja cilvēks spēj izvēlēties vienu vai otru biļetenu, taču, pēc visa spriežot, lielāks vēlētāju skaits, skatoties uz politiskajām partijām, vērojot debates un sekojot līdzi visam priekšvēlēšanu procesam, īsti nav spējuši pieņemt savu gala lēmumu.
Kaktiņam bija grūti skaidrot uz vēlēšanām neaizgājušo vēlētāju profilus, jo to vēl nepieciešams noskaidrot pēcvēlēšanu aptaujās. Savukārt skaidrojot iespējamo partijas “KPV LV” vēlētāja profilu, eksperts vērsa uzmanību, ka priekšvēlēšanu aptaujas rādījušas citādāku tendenci, nekā vēl pirms gada.
“Atšķirībā no tā, kā tas bija pirms gada, kad par “KPV LV” balsot gatavi bija liels vairākums salīdzinoši jaunu vīriešu, tad pēdējā pusgada laikā partiju sāka atbalstīt plaši iedzīvotāju slāņi. Cienījams atbalsts bija arī starp sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem, kā arī krievvalodīgo vidū. No šauras auditorijas, pēdējā gada laikā partija iemanījās kļūt par teju visām sabiedrības grupām pieņemamu partiju,” teica Kaktiņš.
