Būvnieki lēš, ka šogad turpinās būvēt vien iesāktos dzīvojamo, komercnozaru, publisko nekustamo īpašumu un infrastruktūras attīstības projektus. Attēlā: AS “Balticovo” jaunā ražošanas kompleksa būvniecības sākšana pagājušā gada decembrī.
Būvnieki lēš, ka šogad turpinās būvēt vien iesāktos dzīvojamo, komercnozaru, publisko nekustamo īpašumu un infrastruktūras attīstības projektus. Attēlā: AS “Balticovo” jaunā ražošanas kompleksa būvniecības sākšana pagājušā gada decembrī.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Būvniekiem skats uz šo gadu nav pārāk iepriecinošs. Šogad nebūvēs? 0

Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Parlamentā ir ievēlēta Rīgā leģendāra prostitūta!”: no partijas “Stabilitātei!” par deputāti kļuvusi sieviete ar apšaubāmu reputāciju 144
Šlesers aicinās KNAB un VDD ierosināt kriminālprocesu par izskanējušo informāciju saistībā ar divu miljonu it kā saņemšanu no Putina 118
VIDEO. Aculiecinieks nakts laikā netālu no Preiļiem nofilmē dīvainus dzīvniekus
Lasīt citas ziņas

Strādājot pandēmijas problēmu ēnā, būvniecība turpina dot darbu vairākiem desmitiem tūkstošu strādājošo nozarē iesaistīto un īstenot vērienīgus dzīvojamo, komerciālā sektora un publiskās infrastruktūras projektus. “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība”, kas apvieno vairāk nekā 30 valsts lielākos būvuzņēmējus, apkopojusi aizvadītā gada nozares apjomus un secinājusi, ka kopumā tie noturēti aptuveni 2019. gada līmenī.

Būvnieki paši uzskata, ka 2020. gadā valsts pārvalde nav atrisinājusi virkni jautājumu, kuru risinājumi pārcēlušies uz šo gadu: jauni regulējumi Būvniecības likumā un Publisko iepirkumu likumā, lai būtu skaidri noteikta procesā iesaistīto pušu atbildība; birokrātijas mazināšana un procesu standartizācija; ES publisko investīciju pieejamības un projektu sākšanas paātrināšana u. c.

CITI ŠOBRĪD LASA

Būtiskākie veikumi 2020. gadā

Pārkārtojot darbu būvlaukumos, ieviešot attālinātu darbu, kur tas bija iespējams, būvdarbi objektos neapstājās, kaut arī pandēmijas dēļ bija apgrūtināta izejmateriālu piegāde un strādājošo brīva pārvietošanās starp valstu robežām. Vienlaicīgi jaunie apstākļi paātrināja strauju digitālo risinājumu ieviešanu būv­uzņēmumos: Būvniecības informācijas sistēmu būvdarbiem un būvju nodošanai ekspluatācijā, Būves informācijas modelēšanas izmantošanu lielajos pilotprojektos, attālinātās būvniecības projektu vadības formas pandēmijas ierobežojumu rezultātā u. c.

Pandēmijas pirmā viļņa laikā 2020. gada maijā noslēdzās būvniecības nozares pāreja uz minimālo algu 780 eiro bruto apjomā, tādējādi šīm prasībām kļūstot saistošām visiem būvniecības uzņēmumiem.

Pērn ieviesta arī vienota sistēma datu un atskaišu nodošanai valsts ie­stādēm no objektiem, kuros projektu vērtība pārsniedz 350 000 eiro. Rezultātā būvniecībā turpina samazināties nereģistrētā jeb ēnu ekonomika un palielinās nodokļu apjoms valsts kasē.

Būvuzņēmēji aizvadītajā gadā pabeiguši vairākus vērienīgus objektus jaunbūvju, restaurācijas, rekonstrukcijas un arī inženierbūvju jomā. Privāto pasūtījumu sektorā viens no lielākajiem objektiem par 62,3 miljoniem eiro bijis SIA “Skonto būve”, Rīgā realizējot “Origo” daudzstāvu darījumu ēkas būvniecības projektu.

AS “RERE grupa” par 7,8 miljoniem eiro būvētā Ogres novada centrālā bibliotēka, kas 2020. gadā atzīta par ilgtspējīgāko projektu mūsu valstī – viens no pirmajiem pasīvās ēkas būvniecības projektiem Latvijā sabiedriskajā sektorā.
Publicitātes vizualizācija

Reģionos lielākie pasūtītāji infrastruktūras un sabiedrisko ēku projektiem bijušas pašvaldības. Piemēram, SIA “Arčers” pērn ekspluatācijā nodevis divus lielus objektus: olimpisko centru “Rēzekne” (18,5 miljoni eiro) un kultūras centru “Ulbrokas pērle” Stopiņu novadā (12 miljoni eiro).

Savukārt AS “RERE grupa” pēc pašvaldības pasūtījuma par 7,8 miljoniem eiro būvē Ogres novada centrālo bibliotēku, kas 2020. gadā atzīta par ilgtspējīgāko projektu. Jaunā būve paredzēta kā daudzfunkcionāls kultūrizglītības centrs, bet pati ēka ir Latvijā līdz šim nebijis pasīvās ēkas būvniecības projekts ar maksimāli zemu resursu patēriņu.

Būvē izmantotās energoefektīvās sistēmas un līmētas koka konstrukcijas bijis viens no pirmajiem šādu materiālu un metodes lietojumiem sabiedrisko ēku būvniecībā Latvijā.

Prognozes 2021. gadam

Neskatoties uz to, ka valdība tautsaimniecības attīstībā lielu akcentu liek uz Latvijai iezīmētajiem nepilniem diviem miljardiem no Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma un ES daudzgadu budžetu, būvuzņēmēji labi saprot, ka jaunā ES naudas plūsma šajā gadā ekonomikā neieplūdīs.

Līdz ar to skats uz šo gadu nav pārāk iepriecinošs. Protams, ka lielas un pamatotas cerības būvnieki saista ar “Rail Baltica” dzelzceļa trases reālo būvniecības darbu sākšanu. Šogad turpinās būvēt vien iesāktos dzīvojamo, komercnozaru, publisko nekustamo īpašumu un infrastruktūras attīstības projektus.

Taču pilnīgi jauniem objektiem vispirms būs nepieciešami paši būvprojekti. Tādi, kas atbilstu jaunajiem klimata neitralitātes mērķiem un programmām, ko valdība ar Briseli labākajā gadījumā varētu saskaņot līdz šā gada maijam. Pēc tam jaunos projektus iepriekš atlikto un tā arī neizdarīto “mājas darbu” dēļ sagaida ļoti garš birokrātiskais saskaņošanas process.

Būvnieki sāk rēķināties arī ar riskiem, ka, nozarē ieplūstot lielām naudām ES mērogā, sāksies citu valstu konkurence par būvmateriāliem un darbaspēku. Tāpēc valsts pārvaldei Latvijā jo īpaši būtu jādomā par publisko investīciju aprites ātrumu.

Vienlaicīgi būvnieki ar lielām cerībām raugās uz Rīgas domi un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Abās ie­stādēs pēc vadības maiņas solīts veidot “zaļos koridorus” privātām investīcijām, vienlaikus turpinot ieviest arī iesāktos uzlabojumus būvniecības procesā.

Nezūdošās ēnas pār un ap nozari

Iepriekš iezīmētās problēmas gan nav vienīgās, kas kavē straujāku un arī sabiedrībai caurskatāmāku, saprotamāku būvniecības attīstību.

Nepilnu pēdējo divu gadu laikā kā žurnālists esmu sekojis un arī aprakstījis divus valsts uzraudzības iestāžu skaļi pieteiktus skandālus. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2019. gada septembrī veica kratīšanas desmit lielākajās Latvijas būvfirmās saistībā ar iespējamo kukuļņemšanu un kukuļdošanu. Vienlaikus izmeklēšanu sāka arī Konkurences padome, izvirzot apsūdzību par aizliegtu karteļa vienošanos.

Sākotnēji skaļi pieteiktā būvnieku karteļa lieta ar Konkurences padomes pieejamiem personāla resursiem izmeklēšanā “iesēdās” uz diviem gadiem, turklāt nepilnu pusgadu pēc šā skandāla pieteikšanas iestādes vadītājas amatu atstāja ierasti principiālā Skaidrīte Ābrama.

Savukārt Valsts kontrole jau tuvāk 2019. gada izskaņai publiskoja revīzijas ziņojumu par valsts robežas joslas ierīkošanu pie Latvijas austrumu robežas.

Šim svarīgajam mērķim no valsts budžeta līdzekļiem laikā no 2015. gada līdz 2022. gadam piešķirti vairāk nekā 40 miljoni eiro, taču uzraugi uzskata, ka jau līdz 2019. gadam, ierīkojot Latvijas un Krievijas robežas joslu, vismaz 7,14 miljoni eiro valsts budžeta līdzekļu un mantas izlietoti prettiesiski.

Tostarp, pēc Valsts kontroles domām, nelikumīgi veiktas apjomīgas novirzes apstiprinātajā būvprojektā. Tālākā izmeklēšana pienācās Iekšējās drošības birojam (IDB).

Pagājušā gada decembrī Iekšlietu ministrijai nosūtīju jautājumus par robežsardzes lietas virzību. No Iekšlietu ministrijas atbildes bija noprotams, ka nekādu izmeklēšanas rezultātu vēl nav. 2020. gadā robežas joslas izbūvei paredzētais budžets iesaldēts, valstij tik nozīmīgajā projektā valda klusums, un neizskatās, ka kādu tas uztrauc.

Robežas joslas infrastruktūras izbūvei gar Krieviju pērn plānotais finansējums bijis 1 158 000 eiro apmērā, izpilde – 0, savukārt gar Baltkrievijas robežu šim pašam mērķim plānots finansējums – 5 679 905 eiro apmērā, izpilde – tikai 704 842,27 eiro.

Interesanti, ka nupat ap šo pašu lietu jau sagriezies īsts riņķadancis. Janvāra beigās iekšlietu ministrs paziņoja, ka viņa ministrijas pakļautībā esošo IDB vajadzētu pievienot KNAB valsts resursu taupīšanas nolūkā, liekot saprast, ka tas kā patstāvīga vienība netiek galā ar saviem pienākumiem. Uz to Ministru prezidents atbildēja, ka šāds priekšlikums darbakārtībā tomēr neesot.

Savukārt ģenerālprokurors Juris Stukāns 2. februārī Saeimas komisijā, diskutējot par jaunākajiem korupcijas uztveres indeksa rādītājiem, retoriski izteicies: “Ja runājam par to pašu IDB, tad kur ir tās atklātās augsto amatpersonu lietas? Mums Valsts robežsardzes un Valsts policijas vadība ir zem kriminālprocesiem. Ilgstoši. Kur tad ir darba rezultāti? Valsts kontrole pirms aptuveni diviem gadiem pateica, ka valsts robeža uzbūvēta un izdarīti pārkāpumi, kāpēc lietas līdz šodienai nav nosūtītas prokuratūrai, lai varētu turpināt virzīt uz priekšu?”

Diemžēl, bet arī visām šīm it kā uz būvniecību neattiecināmām peripetijām tomēr ir vistiešākā ietekme uz nozares attīstību.

Latvijas plaši sazarotajā, resoriskām interesēm un intrigām pārņemtajā valsts aparātā, kas izskatās drīzāk domāts gluži vai tādas kā Romas impērijas aizsargāšanai no barbaru uzbrukumiem un nevis nepilnu divu miljonu iedzīvotāju valsts efektīvai pārvaldībai, neko līdz galam tā arī nevar atrast un izlemt.

Pie klātiem galdiem sēž un pēc jauniem kumosiem raugās joprojām visi – neskatoties ne uz kādiem reputācijas riskiem vai apsūdzībām.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tikmēr, aprunājoties ar dažiem nozares uzņēmējiem “bez mikrofoniem”, iezīmējās vēl viens, kopš 2008. gada smagās finanšu krīzes piemirsts trauksmes signāls: celtnieku uzņēmumi būvniecības iepirkumos atsākuši dempingot, parakstās uz neizpildāmiem nosacījumiem, lai tikai noturētos tirgū.

Tas savukārt iezīmē jaunu bankrotu viļņa periodu un tam sekojošu ekonomiski aktīvo darbinieku emigrāciju, kas būs spiesti bēgt no parādiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Parlamentā ir ievēlēta Rīgā leģendāra prostitūta!”: no partijas “Stabilitātei!” par deputāti kļuvusi sieviete ar apšaubāmu reputāciju 144
Šlesers aicinās KNAB un VDD ierosināt kriminālprocesu par izskanējušo informāciju saistībā ar divu miljonu it kā saņemšanu no Putina 118
VIDEO. Aculiecinieks nakts laikā netālu no Preiļiem nofilmē dīvainus dzīvniekus
Publiskajā telpā atgriezušies dinozauri, kuru nemirstība ir vienkārši apskaužama. Egila Līcīša feļetons 37
Putins beidzot pats mobilizējies? Cilvēki dalās ar kāda mobilizētā attēlu, kurš ir ļoti līdzīgs Krievijas prezidentam 10
Lasīt citas ziņas
Zaudējot pozīcijas kaujas laukā, Putins uz fronti nosūtījis kodolieročus, demonstrējot gatavību tos izmantot
ASV iznīcinātu visu Krievijas armiju, ja Putins Ukrainā ķertos pie kodolieročiem – brīdina bijušais CIP ģenerālis
Latkovskis: Latvija nevar atļauties no mobilizācijas bēgošos krievus 1
Kurus krievu karavīrus ukraiņi sauc par “čmobikiem”, kurus par “mobikiem”?
ASV iznīcinātu visu Krievijas armiju, ja Putins Ukrainā ķertos pie kodolieročiem – brīdina bijušais CIP ģenerālis
16:18
Siltumnoturības paaugstināšana var ieilgt
15:39
Šoigu atklāj, cik cilvēku Krievijā mobilizēti 8
15:36
Viena otru noveda līdz asarām: grāmatā atklāts, par ko īsi pirms prinča Harija un Meganas kāzām pamatīgi sastrīdējās līgava un Keita Midltone
VIDEO. Pēc atbrīvošanas no krievu gūsta beidzot savas ģimenes satiek “Azov” komandieri
Vai trešdien noderēs lietussargs? Laika prognoze
Politologs skaidro, ar ko saistīta nevēlēšanās iekļaut “Progresīvos” koalīcijā
“Mums nepieciešams auto, lai varētu doties uz karstajiem punktiem!” Andris lūdz palīdzību, karojot Ukrainā 1
FOTO. Vai noziedējušo hortenziju ziedi noteikti ir jāapgriež?
Parlamentā ir ievēlēta Rīgā leģendāra prostitūta!”: no partijas “Stabilitātei!” par deputāti kļuvusi sieviete ar apšaubāmu reputāciju 144
Siltumnoturības paaugstināšana var ieilgt
Putins beidzot pats mobilizējies? Cilvēki dalās ar kāda mobilizētā attēlu, kurš ir ļoti līdzīgs Krievijas prezidentam 10
“Nebūtu slikti padomāt par ikgadēju premjera rotāciju,” tā domā eks-ministrs Veldre
Kārlis Streips: Visiem tiem, kuri nobalsoja, gribu teikt malači. Un tiem, kuri tā nedarīja – tiešām nav kauns?
FOTO, VIDEO. “Nolēmu un devos – pūķim pašā rīklē!”: TV personība Žaklīna Cinovska jau vairākas nedēļas uzturas Ukrainā
“Satriecoši panākumi frontes priekšējās līnijās.” Pentagons atzīst, ka Ukraina ir ceļā uz stratēģisko mērķu sasniegšanu
Šis būs izdzīvošanas gads: enerģētikas krīze var novest pie pārtikas un dzērienu ražotāju bankrotiem
Mirušo Covid-19 pacientu skaits Latvijā pārsniedzis 6000 2
Publiskajā telpā atgriezušies dinozauri, kuru nemirstība ir vienkārši apskaužama. Egila Līcīša feļetons 37
Sāk trūkt īres dzīvokļu: divu nedēļu laikā Kazahstānā ieradušies 200 000 krievu
“Mēs Amerikā nejūtam kovida klātbūtni. Par to vairs nedomā.” Saruna ar profesoru Bertramu Zariņu 1
Teju puse robežu šķērsojušo Krievijas pilsoņu Latviju izmantojuši tranzītam
VIDEO, FOTO. Pārsteigums Parīzes modes nedēļā – skatītāju acu priekšā uz kailas supermodeles ķermeņa uzsmidzina kleitu
Dara sirdsdarbu Latvijas laukos: no milzu traktora līdz šmakovkas aparātam – viesos pie Ivara Selecka filmas “Zemnieki” varoņiem
Dainis Šēnbergs: Cilvēku resursu Ukrainai pietiek, bruņojuma gan ne, un tā ir Ukrainas atbalstītājas – NATO – vaina 31
APTAUJA. Kā vērtējat Saeimas vēlēšanu rezultātus un kam, jūsuprāt, jāveido jaunā valdība?
Vai lietus un vējš mitēsies? Laikapstākļu prognoze otrdienai