Speciālists par ceļu būvi: Pasūtītājs grib mersedesu, bet pēc iepirkuma sanāk tikai žigulis 56
Daudzi iedzīvotāji uzskata, ka ceļu būvnieki vispār nav ieinteresēti pietiekami kvalitatīvi ceļus taisīt, jo pēc tam tie paši būvnieki tos labo un saņem par to naudu. “Jā, tas ir diskutējams jautājums, bet es uz šo visu raugos vairāk no zinātnieku viedokļa,” tā šo faktu TV24 raidījumā “Uz līnijas” komentēja Viktors Haritonovs, RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes vadošais pētnieks.
“Bijām iesaistīti Ķekavas apvedceļa projektā. Tas ir PPP projekts, kad būvnieks ar investoru faktiski ir ieinteresēti, lai ceļš maksimāli ilgi kalpotu. Ja tas kalpos slikti, tad tā būs viņu atbildība un viņi zaudē lielas naudas,” skaidro pētnieks, iebilstot, ka klasiskie būvdarbi, rutīnas būvdarbi, – viss saistīts ar atbildību, ar reputācijas risku.
Vai tehnoloģiski mēs šobrīd varam ko mainīt, kaut ko tādu, kas būtu ļoti liela inovācija un mums pēkšņi nebūtu bedres uz ceļiem?
“Mēs varam uztaisīt kvalitatīvu asfaltu bez problēmām. Tenderos, ja ir aktīva konkurence un ir arī iespējama dempingošana, un tā diemžēl tas ir, uzvarētājs ne vienmēr ar savu cenu spēj radīt atbilstošu kvalitāti, pat ja dienesti nāk seko līdzi,” atzīst Haritonovs.
Kā piemēru viņš norāda uz Čaka ielu, kur vienubrīd varējis redzēt, ka ieklātā asfalta struktūra nav vienota – akmentiņiem jābūt viendabīgā masā, bet tur vienuviet rupjāki, lielāki graudiņi, citā mazāki, un tad tu saproti, ka te jau būs bedrītes, saka Haritonovs. “Atbildīgajiem dienestiem ir jāseko līdzi.”
“Viena no problēmām ir iepirkums par to, kā tiek ieklāts asfalts. Lētākā cena diemžēl ir kritērijs, kas noved pie tā, kur esam – pasūtītājs grib mersedesu, bet iepirkuma prasību dēļ pēc lētākā cenas kritērija viņam sanāk tikai žigulis,” tā situāciju raksturo speciālists.
