Spēks, kas var iznīcināt Putina varu: no kā patiesībā baidās diktators? 0
Krievijas diktators Vladimirs Putins, šķiet, visvairāk baidās nevis no Rietumu sankcijām vai oligarhu sazvērestībām, bet gan no miera, jo tad simtiem tūkstošu okupantu, kas apmācīti rīkoties ar ieročiem, atgriezīsies civilajā dzīvē.
Atsevišķi Rietumu mediji izteikuši pieņēmumu, ka Putina režīma beigas varētu paātrināt neapmierinātie Krievijas oligarhi vai valdošās elites pārstāvji. Tomēr politologs Oļegs Posternaks noraida šādu scenāriju.
Intervijā “24 Kanālam” viņš uzsver, ka šī sistēmas daļa patiesībā nerada diktatoram reālus draudus.
Neraugoties uz periodiskiem iekšējiem konfliktiem Kremļa varas vertikālē, tie reti izvēršas par kaut ko tādu, kas varētu destabilizēt režīmu.
Piemēram, iepriekš aktīvi tika apspriests konflikts starp Čečenijas vadītāju Ramzanu Kadirovu un Putinam tuvu stāvošo oligarhu Suleimanu Kerimovu.
Pat izskanēja mājieni par iespējamu “asinsatriebību”. Tomēr šie konflikti ir tikai parastas klanu ķildas.
Politologs atzīmē, ka augstākajos varas ešelonos nav vērojama sistēmiska šķelšanās. Pastāv cīņa par Putina lojalitāti, nevis par kursa maiņu.
Pēc viņa domām, vienīgais spēks, kas patiešām varētu apdraudēt diktatora varu, ir Krievijas Federācijas bruņotie spēki. Un tieši šī iespējamība Putinam rada vislielākās bažas.
Jo miera gadījumā simtiem tūkstošu karavīru, kas izgājuši karu un apmācīti rīkoties ar ieročiem, atgriezīsies civilajā dzīvē – jau bez bailēm no varas.
Kā sacelšanās piemēru Posternaks min Prigožina dumpi.
Šis incidents skaidri parādīja, cik trausla ir Kremļa kontrole pār militārajiem spēkiem, kad tie sāk darboties ārpus sistēmas.
Pēc Prigožina sacelšanās Putins, protams, izdarīja savus secinājumus. Viens no tiem bija komandvadības maiņa – Sauszemes spēku vadību tagad pārņēmis ģenerālis, kurš pazīstams ar asiņaino Mariupoles ieņemšanu.
