Spēlējot spēlītes planšetdatorā, bērns kaut ko nospiedis… Mātei tagad jāmaksā 500 eiro, bet banka atsakās palīdzēt 68
Banka atsakās palīdzēt mammai, kuras dēls planšetdatora spēlītēs iztērējis 500 eiro, vēsta “Bez Tabu”.
Laurai brīvdienās zvanīja nepazīstams numurs, atbildot uz zvanu, noskaidrojies, ka tā ir bankas darbiniece, kura Laurai uzdevusi dažādus jautājumus.
Sarunā atklājies, ka Lauras kontā tajā brīdī bija rezervēti 430 eiro, kas iztērēti pirkumiem ”Google play” platformā. Tā kā Laura noliedza, ka būtu pazaudējusi savu bankas karti, kredītiestādes darbiniece vaicājusi, vai Laurai ir bērni, kuri spēlē spēles.
Sešus gadus vecais dēls nekavējoties atzinies, ka, spēlējot planšetdatoru, kaut ko nospiedis. Atklājies, ka izklaide bijusi gana dārga. Viens pieskāriens izmaksājis 105 eiro, cits 110 eiro, vēl kāds 55 eiro. Kopā iztērēti 496 eiro.
Laura norāda, ka spēlītēm telefonā tas nebūtu iespējams, tur par katru pirkumu jāievada parole, tādēļ mamma maldīgi bija pārliecināta, ka tas pats ir arī planšetdatoram.
Arī šajā viedierīcē nu uzstādītas drošības sistēmas, kas iepriekš minēto vairs nepieļautu. Laura sazinājusies gan ar banku, gan ”Google play”, gan spēļu izstrādātājiem, taču nu ir sācies riņķa dancis.
Laura, mamma: “Bankai uzrakstīju piecpadsmit pretenzijas, atradu ”Google play”, kur var rakstīt pretenzijas. Uzrakstīju arī spēļu izstrādātājiem. Nebija tik viegli atrast, kam rakstīt. Viņi sūta atpakaļ pie ”Google play”, kas mani sūta atpakaļ pie bankas. Banka sūta pie ”Google play”. Piezvanīja no bankas un pateica, ka rezervētos 430 eiro pārskaitīs ”Google play”, jo esot tikai starpnieki. Interesanti, ka nav veikti tikai pirkumi, bet ir noslēgti arī līgumi par, piemēram, 5,99 eiro nedēļā.”
”SEB bankas” pārstāve uzsver, ja karte būtu nozagta vai nozaudēta, banka ieguldītu lielākas pūles, lai līdzekļus neaizskaitītu no Lauras konta.
”Šādās situācijās, kad klients savas kartes datus ir darījis zināmus kādam citam ģimenes loceklim, bankai nav tiesību vērsties pie tirgotāja un aicināt šo naudu atgriezt atpakaļ,” raidījumam stāsta bankas pārstāve Lita Juberte-Krūmiņa.
”Latvijas drošāka interneta centra” vadītāja norāda, ka arī šajā organizācija vēršas vecāki ar līdzīgiem stāstiem kā Laurai.
Maija Katkovska, ”Latvijas drošāka interneta centra” vadītāja: “Būtībā bērns ir saņēmis pakalpojumu, nav iemesla naudu skaitīt atpakaļ. Tad visi tā teiks. Nopirks spēlīti, bērns paspēlēs, pēc tam teiks, ka pietiek, un prasīs naudu atpakaļ. Tā nevar darīt.”
