Uz šīs gājēju pārejas Rīgā, Šmerļa ielā, autovadītāja ar savu “Lexus” sabrauca gājēju.
Uz šīs gājēju pārejas Rīgā, Šmerļa ielā, autovadītāja ar savu “Lexus” sabrauca gājēju.
Foto: Timurs Subhankulovs

Ilzes dēļ pie “Alfas” izdzisa kādas sievietes dzīvība. Tiesas procesā atklājas, kas ir nāvējošā “Lexus” vadītāja 159

Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 6
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Lasīt citas ziņas

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šonedēļ kādai sievietei par braukšanu dzērumā un gājēja nonāvēšanu piespriedusi brīvības atņemšanu uz četriem gadiem – tā informē prokuratūra. “Latvijas Avīzes” žurnālists vēroja šo atklāto tiesas procesu, tādējādi uzzinot vairāk par traģisko gadījumu un autobraucēju.

Nelaimīgā augusta sestdiena

Ilze Rēvalde sestdien, 1. augustā, paņēma kāda Rīgas privātā medicīnas centra automobili “Lexus IS 250” un sēdās pie stūres. Jaunā sieviete ir šī medicīnas centra vadītāja meita.
CITI ŠOBRĪD LASA

Braucot pa Brīvības gatvi, neilgi pirms plkst. 12 nogriezās uz Šmerļa ielu. Pēc dažiem simtiem metru notika ceļu satiksmes negadījums – autovadītāja neesot pamanījusi, ka pa neregulējamo gājēju pāreju virzienā no lielveikala “Alfa” iet cilvēki.

Braucēja notrieca padzīvojušu sievieti. Laimīgā kārtā necieta sievietes meita un mazmeita, kas arī atradās uz gājēju pārejas solīti aiz vecmāmiņas.

Notikušo redzēja lieciniece, kura zvanīja Neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. Diemžēl sieviete nomira notikuma vietā. Bet Ilzi Rēvaldi aizturēja Valsts policija. Ieskaitot negadījuma izraisīšanu, tam bija arī citi iemesli: braukšana alkohola reibumā (3,08 alkohola promiles asinīs), bez autovadītāja tiesībām (atņemtas) un ātruma pārsniegšana (atļauto 50 km/h vietā vismaz 65 km/h; iepriekš vairākkārt sodīta par ātruma pārsniegšanu).

Kopš negadījuma, izņemot pāris nedēļas, I. Rēvalde atrodas apcietinājumā (sākotnēji tiesa nepiekrita izmeklētāja lūgumam autovadītāju apcietināt, bet pēc pārsūdzības Rīgas apgabaltiesa apmierināja prokuratūras protestu un viņu apcietināja). Rīgas pilsētas Vid­zemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Andis Celms pirmdien, 23. novembrī, I. Rēvaldei piesprieda četru gadu cietumsodu un atņēma tiesības uz pieciem gadiem (prokurors Māris Garjānis prasīja attiecīgi piecus un septiņus gadus).

Apsūdzētā atzina vainu, nožēloja izdarīto un lūdza iztikt bez pierādījumu pārbaudes. Advokāta Dzintara Kausa centieni panākt nosacītu sodu bija neveik­smīgi.

Tāpat advokāta pūliņi noteikt savai klientei medicīnisko ekspertīzi, lai, cik saprotams, uz tās pamata censtos tiesu pārliecināt, ka jaunā sieviete apcietinājumā nevar ārstēt nedz divus gadus iepriekš kritienā no velosipēda satriekto atslēgas kaulu, nedz atkarību no alkohola. Tiesnesis uzskatīja, ka šādai ekspertīzei nav pamata. Tomēr advokāts panāca, ka tiesā uzklausa Ilzes tēvu. Meita vēlējās, lai tēvs izstāsta, kā viņai radusies atkarība no alkohola.

Tēva liecība

Kaut arī Ilze Rēvalde pēdējos gados dzīvojusi patstāvīgi, viņa vairākas reizes nokļuvusi vecāku redzeslokā alkohola lietošanas dēļ, jo bieži bijusi reibumā, ko esot mēģinājusi slēpt gan no vecākiem, gan sabiedrības.

Reklāma
Reklāma

“Mēģināju meitai palīdzēt un kontrolēt, bet ne sevišķi veiksmīgi. Neatbildēja uz zvaniem, dažādi interpretēja notikumus, meloja: teica, ka dzerot tikai nedēļas nogalēs, bet man bija aizdomas, ka “plosti” bija garāki, jo vienkārši nevarēju viņu sazvanīt,” tiesā stāstīja tēvs.

“Dažas reizes arī kopīgos pasākumos Ilze izgāja no rāmjiem. Piemēram, mākslas studentu darbu tirdziņā “Jarmarka” nepiemēroti jokoja, kļuva uzkrītoši neadekvāta.

Kad mēģināju meitu vest projām, viņa ar dūrēm sita pa svešiem automobiļiem, tāpēc biju spiests izsaukt viņas draugu, lai tas viņu aizved.

Diemžēl arī viņas draugs daudz dzēra, kas man nepatika. Meitas uzvedība arvien dīvaināka kļuva tieši pēdējā laikā. Runāja nepatiesību, man bija grūti ar viņu komunicēt, jutu, ka ar mani manipulē. Nevēlējās iet pie narkologa, jo noliedza, ka ir atkarīga no alkohola. Pamanīju, ka viņas uzvedība neiet kopā ar izdzertā alkohola daudzumu.”

Tēvs pieļauj, ka meitas problēmas ar alkoholu varētu būt saistītas ar bērnībā laukos iegūtu smagu galvas traumu šūpojoties. Kad toreiz aizvesta uz slimnīcu, izrādījies, ka tur nav personāla uz vietas, un Ilzes galvu sašuvusi pašas vecmāmiņa, kas bijusi ķirurģe. Pēc tam viss bijis labi, bet varbūt tomēr sekas palikušas, domā tēvs.

Ilzei ir augstākā izglītība, un viņa kādu laiku strādājusi pie tēva, kur plānojusi medicīniskā centra arhitektoniskas lietas un noformējusi interjeru, taču tēvs pārtraucis sadarbību: “Man kā priekšniekam bija kauns no darbiniekiem, jo, kad Ilze dzēra, uz viņu nevarēja paļauties.

Meita ir kā divi cilvēki: viens, kad dzērusi, otrs, kad skaidrā – talantīga un strādīga. Tai liktenīgajā dienā es atļāvu meitai braukt ar uzņēmuma automašīnu “Lexus”, jo viņa apgalvoja, ka nekad nebraucot dzērusi.

Ticēju. Nezināju, ka viņai uz to brīdi nav tiesību. Es saprotu, kā tagad izklausās manis teiktais, jo neesmu konsekvents. Bet es esmu ne tikai ārsts, bet arī tēvs…”

Tiesnesis: “Neviens jau nesaka, ka meitene ir slikta, un jūsu sāpes ir saprotamas. Bet kāpēc Ilze nebija ārstu uzraudzībā, ja reiz bija tik slikti ar viņu?”

Tēvs: “Diemžēl ne visi pacienti sadarbojas ar ārstiem. Ilze ir tipisks šāds gadījums.”

Tiesnesis: “Saprotu, ka bērni neklausa vecākus. Gribat teikti, ka meitai ir dubultpersonība?”

Tēvs: “To godīgi pasaku. Esmu ārsts un varētu te daudz ko sagudrot, bet to neizmantoju. Tikai skaidroju situāciju, arī to gadījumu ar šūpolēm – traumas sekas toreiz netika izmeklētas.”

Advokāta runa

Advokāts Dz. Kauss debašu runā stāstīja, ka Ilze cietušajiem esot atlīdzinājusi kaitējumu. Reāls cietumsods kaitēšot personībai, apgrūtinās atgriešanos sabiedrībā. Sēžot cietumā,

Ilze līdz šim neesot panākusi narkologa palīdzību, lai atbrīvotos no alkohola atkarības. Sods nedrīkstot būt atriebība. Jā, alkohols lietots tīši, taču cilvēka sabraukšana nav bijusi tīša.

Ilze rīkojusies spontāni, bijis strīds un sagadīšanās, kāpēc viņa izlēmusi par sēšanos pie stūres. Prokurora prasītie pieci gadi cietumā esot par bargu. Sodam esot jābūt individualizētam, jāvērtējot personība. Ilze neesot bīstama sabiedrībai. Jāievērojot humānisms. Katrs pelnījis otru iespēju, lai pierādītu, ka notikušais nav likumsakarība.

Ilze alkohola atkarību esot atzinusi un nožēlojusi. Ko sabiedrība iegūšot, ja viņa sēdēs cietumā par sabiedrības naudu? Ilze sabiedrībā varētu būt noderīgāka ar savām darba spējām, samaksātiem nodokļiem, līdzjūtīgu attieksmi pret cilvēkiem un dzīvniekiem, rūpējoties arī par slimiem bērniem, ko viņa darījusi iepriekš.

Advokāts lūdza tiesu noteikt minimālo sodu trīs gadu cietumsodu (Krimināllikums par cilvēka sabraukšanu reibumā paredz cietumsodu no trīs līdz desmit gadiem), turklāt to noteikt nosacītu.

Prokuroram pēc advokāta runas bija divas replikas. Nosacīta soda pamatā nevarot būt tikai personības raksturojums.

Jā, izlīgums ar cietušajiem (piederīgajiem) ticis panākts, bet to nevar uzskatīt par zaudējumu atlīdzināšanu – tas neesot izdarāms, jo cilvēks ir miris.

Pēdējais vārds

“Es saprotu, ka man sods jāsaņem, respektēju prokurora un tiesneša darbu, taču lūdzu mani bargi nesodīt,” pēdējā vārdā sacīja Ilze Rēvalde.

Sieviete sacīja, ka ļoti nožēlojot un saprotot nodarīto. Par to domājot katru dienu, stundu un minūti. Arī par gadījumu ar savu māsu, kas savulaik bijusi notriekta uz gājēju pārejas un bijusi spiesta ārstēties. Notikušais nav bijis tīšs noziegums. Zaudējusi kontroli pār sevi pēc strīda ar draugu un nenotikušām laulībām. Nav novērtējusi izdzertā alkohola sekas. Bijusi pavirša attiecībā pret sevi. Tagad vairs nevienam nemelojot par savu atkarību no alkohola.

Lai uzvarētu atkarību, nepieciešama palīdzība, jo pati ar sevi galā netiekot. Cietumā esot grūti. Lai samaksātu kompensāciju cietušajiem, esot aizņēmusies naudu, kas tagad jānopelnot, lai atdotu parādu.

Bet, kā jau minēts, tiesa apsūdzētajai piesprieda brīvības atņemšanas sodu uz četriem gadiem. Spriedumu var pārsūdzēt.

Cik jādzer, lai iegūtu 3,08 promiles?

Narkologs Jānis Strazdiņš: “Teorētiski 3,08 promiles var iegūt, kādas stundas laikā izdzerot 0,7 litrus 40 grādus stipru alkoholisku dzērienu. Nepieredzējis cilvēks gan tad uzreiz būs gar zemi un gulēs, bet pieredzējis, ar aknām, kas pieradušas regulāri pārstrādāt lielu apjomu alkohola, var saglabāt spējas kustēties.

Var rāpot, grīļoties, bet saglabājas spējas piesēsties automobilim pie stūres un vadīt to ar automātiskām kustībām.

Tāpat 3,08 promiles var iegūt, arī ilgstoši dzerot vairākas dienas no vietas. Piemēram, no rīta ir paģiras, aknas vēl pārstrādā alkoholu, attiecīgi ir vēl asinīs promiles, un strauji daudz uzdzer pa virsu. Daudz atkarīgs no tā, kā strādā aknas. Arī galvas traumas var atstāt ietekmi uz cilvēka uzvedību, lietojot alkoholu.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.