Startē aprites būvniecības pilotprojekts Rīgā, Ziepju ielā 4

Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1
Lasīt citas ziņas

Padomju laikā būvēto dzīvojamo, sabiedrisko un industriālo ēku fonds atrodas savā norieta fāzē – jau tagad vairumam šo ēku nepieciešama pārbūve vai rekonstrukcija. Lai būvniecības procesā rīkotos maksimāli draudzīgi videi, tostarp ievērotu Eiropas Zaļā kursa prasības, fiziski un morāli novecojušo ēku rekonstrukcijā mērķtiecīgi būtu maksimāli standartizēt aprites būvniecības pieejas.

Ēka – nākotnes būvmateriālu resurss

Arī jau vienreiz lietoti ķieģeļi var kļūt par jaunu sienu. Lai būvmateriālu atkārtota izmantošana būtu iespējama, tie uzreiz – gan jaunas ēkas būvniecības laikā, gan pēc vecas ēkas demontāžas – ir jāsašķiro. Tam būtu jākļūst par normu jau šodien – tā uzskata aprites būvniecības speciālisti.
Foto: Shutter Baby Photo/SHUTTERSTOCK
CITI ŠOBRĪD LASA

Esošo dabas resursu apjoms uz vienu iedzīvotāju arvien straujāk samazinās, un tas ir draudīgi. Tikai desmitā daļa tiek atkārtoti izmantota, 90% veido atkritumus.

“Būvniecības nozare tērē lielus resursus un enerģiju, rada daudz izmešu. Tā nav videi izteikti draudzīga, tomēr cilvēki nespēj iztikt bez mājokļiem. Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu, pēc iespējas mazāk kaitējot videi, nepieciešams atrast aprites būvniecības risinājumus,” atzīmē “NOMAD architects” arhitekte Marija Katrīna Dambe.

“Arhitektiem nepieciešams atjaunot un būvēt jaunas ēkas, izmantojot jau esošos materiālus, kā arī, projektējot jaunas ēkas, laikus ieplānot nākotnes materiālu plūsmas, kas būs nepieciešamas, ēku atjaunojot vai demontējot.

No mūsdienīga skatpunkta, būvniecības atkritumi ir dizaina un projektēšanas kļūda. Pilsētas un mājas ir cilvēku veidotas lielizmēra materiālu glabātavas.

Ēkas nepastāvēs mūžīgi, bet būv­materiāliem gan ir iespēja tikt izmantotiem atkal un atkal. Tās ir bagātības, bet mums neveicas ar šo materiālu atkalizmantošanu vai vismaz efektīvu pārstrādi, kas rezultējas augošā dabas resursu izšķērdēšanā un pašu radītā atkritumu katastrofā.

Jauna pieeja būvniecībā ir materiāli, elementi vai ēku sistēmas, kas tiek definēti kā pakalpojums, nevis produkts. Tas nodrošina piegādātāja atbildību par to kvalitāti ilgtermiņā, samazina sākotnējās izmaksas, kā arī paaugstina iespēju tikt pārstrādātiem jaunos, līdzvērtīgos produktos dzīvescikla beigās.”

Reklāma
Reklāma

Lētākais vairs nedrīkst būt kritērijs

Eiropas Savienības Zaļā kursa virsmērķis ir panākt, lai līdz 2050. gadam ekonomika kļūtu klimatneitrāla. Uzmanība tiek pievērsta arī būvniecībai, jo tā rada 50% no ES materiālu pieprasījuma, 40% no ES kopējā enerģijas patēriņa, 36% no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada enerģija, un 27% no kopējā atkritumu daudzuma.

Viens no instrumentiem Zaļā kursa mērķu sasniegšanai ir ilgtspējīga būvniecība, kuras principiem sekojot, tiek nodrošināts līdzsvarots, uz dabas saudzēšanu vērsts materiālo resursu izlietojums visā būves dzīves cikla laikā.

Ilgtspējas dominante prasa izvērtēt enerģijas, izejvielu, ūdens, gaisa un zemesgabala izmantošanu, lai iegūtu veselīgu, komfortablu, no sociālā un kultūras viedokļa piemērotu dzīves vidi.

Ilgtspējīgas būvniecības devums rezultējas ekonomiskos, ekoloģiskos, kā arī sabiedriskos ieguvumos. Tuvu šim jēdzienam ir “aprites būvniecība”.

“Aprites būvniecības principi ienes savas korekcijas tradicionālā būvniecības procesā,” pārliecināts Jānis Ikaunieks, Rīgas Enerģētikas aģentūras direktors.

“Tas jau ir cits atbildības līmenis un lētākais iepirkums vairs nedrīkst būt tikai galvenais kritērijs. Jāraugās uz pilnu ēkas un būvmateriāla kalpošanas ciklu, cik daudz CO2 emisiju materiāls rada vai ietaupa, vai iespējams to izmantot atkārtoti, cik enerģijas tērē būvmateriāla tapšanas un transportēšanas laikā, vai tas ir vietējais, vai atjaunīgais resurss…

Tomēr ir lietas, ko var paveikt tūliņ, bez kavēšanās. Lai būvmateriālu atkārtota izmantošana būtu iespējama, tie uzreiz – gan jaunas ēkas būvniecības laikā, gan pēc vecas ēkas demontāžas – ir jāsašķiro, tam būtu jākļūst par normu jau šodien.

Piemēram, demontējot siltinājumu, plastmasas plēve jāatdala no siltinājuma slāņa. Plēvi var pārstrādāt, veco siltinājuma slāni atkārtoti izmantot piemērotā veidā, un tā soli pa solim.”

Ziepju iela – aprites būvniecības pilotprojekts

Lai izstrādātu integrētu rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku pilsētbūvniecībā, Rīgas pilsētas pašvaldība piedalās Eiropas Savienības starpreģionu sadarbības programmā “URGE”.

Par aprites būvniecības pilotprojektu tika izvēlēta piecstāvu ēka Ziepju ielā 11. Projektu realizē Rīgas Enerģētikas aģentūra sadarbībā ar “NOMAD ar­chitects” un Rīgas Tehnisko universitāti.

Objektā pēc pārbūves paredzēts ierīkot pašvaldības īres dzīvokļus, arī lielākus dzīvokļus daudz­bērnu ģimenēm un divus dienas aprūpes centrus. Ēkā jānodrošina vides pieejamības prasības, jāsakārto piemājas teritorija, jāierīko rotaļu laukums, sporta un atpūtas zonas.

Projekta izstrādē tika ņemtas vērā ēkas dzīves cikla izmaksas un ietekme uz vidi, kā arī lietotāju fiziskais un sociālais komforts. Objekta izpētes gaita ļauj speciālistiem analizēt un attīstīt pašvaldības būvniecības prakses un uzlabot normatīvos regulējumus.

“Vēlamies, lai šī projekta realizācijas laikā būtu pēc iespējas mazāki demontāžas apjomi un lai demontāžas laikā iegūtajiem resursiem atrastu atkārtotas izmantošanas un augstvērtīgas pārstrādes iespējas,” skaidro projekta vadītāja Ieva Kalniņa, Rīgas Enerģētikas aģentūras speciāliste.
Foto: Andris Ozoliņš

“Vēlamies, lai šī projekta realizācijas laikā būtu pēc iespējas mazāki demontāžas apjomi un lai demontāžas laikā iegūtajiem resursiem atrastu atkārtotas izmantošanas un augstvērtīgas pārstrādes iespējas.

Vislabāk, ja tas notiktu pašā objektā. Ja tas neizdosies, jāmeklē tuvumā citas atkārtotas izmantošanas vai pārstrādes iespējas. Vēlamies nodrošināt pēc iespējas zemāku resursu (ūdens un enerģijas, materiālu) patēriņu būvniecības un ēkas ekspluatācijas laikā. Decentralizēta atjaunīgās enerģijas ražošana uz vietas var nodrošināt objektu ar ilgtspējīgu enerģiju.

Vēlamies izpētīt alternatīvas dažādiem līdz šim ierastiem materiāliem, meklējot apritīgākos. Tāpat vērtējam dažādu nojaukšanas un pielāgojamības dizaina risinājumu piemērošanu,” stāsta projekta vadītāja Ieva Kalniņa, Rīgas Enerģētikas aģentūras speciāliste.

Veidojot pārbūves scenārijus, projekta dalībnieki apsver inovatīvu un Rīgā sen gaidītu arhitektonisku risinājumu – ieeja visos dzīvokļos ir no jaunizveidotas ārējās galerijas. Tas sniedz vairākus būtiskus iedzīvotāju komforta elementus – gan drošības, atbildības, privātuma, gan arī iekštelpu kvalitātes ziņā.

Ārējās galerijas palīdz dažādot un gaumīgi izmainīt ārējo fasādi. Veiksmes gadījumā šādu pieredzi varētu ienest arī citos objektos. Attiecībā uz energoapgādi tiek apsvērti vairāki scenāriji.

Bāzes scenārijā tiek sasniegtas normatīvā regulējuma minimālās prasības. Citos scenārijos izvēlējāmies augstāku energoefektivitāti (biezāku siltumizolāciju) un atjaunīgo energoresursu ražošanu (saules baterijas, saules kolektori, rekuperācija) uz vietas. Piemēram, uz ēkas gala sienas dienvidu pusē iespējams izvietot saules baterijas, savukārt uz jumta – saules kolektorus.

Tiek apsvērta siltumsūkņa izmantošana, novietojot to starp divām ēkām un dalot siltumu, kā arī energokopienas izveidošana. Lai šos scenārijus reāli salīdzinātu, pēc noteiktas metodoloģijas tika veikts gan izmaksu, gan ietekmes uz vidi novērtējums ēkas 30 gadu ilgā dzīves ciklā, vērtību izsakot naudā.

Šai pieejai ir daudz priekšrocību, jo iespēja visiem iesaistītajiem “runāt vienā valodā” ievērojami atvieglo iepirkumu kritēriju definēšanu un vērtēšanu.

Veicot aprēķinus, tika konstatēts, ka ietaupījums, ko sniedz mūsdienīgo tehnoloģiju izmantošana 30 gadu ciklā, ir ļoti nozīmīgs.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.