“Stiga RM” darbinieku saistība ar LVM lēmumiem izgaismo iespējamu interešu konflikta regulējuma nepilnību 0
Šī gada sākumā ilggadējais AS “Latvijas Valsts meži” (LVM) koksnes produktu pārdošanas virziena direktora vietnieks Andris Meirāns pameta darbu LVM un sāka strādāt kokrūpniecības uzņēmumā “Stiga RM”. Iepriekšējā amatā Meirāns bija iesaistīts izsoļu un cenu noteikšanas mehānismu izstrādē, kas tieši ietekmēja nosacījumus, par kādiem LVM realizē koksni tirgū, vēsta INC Baltic.
Amatpersonas deklarācija liecina, ka 2024. gadā Meirāns LVM algā saņēmis 108 tūkstošus eiro. Darba maiņa notika neilgi pēc tam, kad viņš bija piedalījies lēmumu pieņemšanā, kas skāra arī uzņēmumus, tostarp “Stiga RM”, kuri piedalījās LVM rīkotajos iepirkumos.
Nozares pārstāvji norāda, ka atsevišķos iepirkumos kvalifikācijas prasības bijušas formulētas tā, ka konkurence tikusi būtiski ierobežota, rezultātā izsolēs piedalījušies vien daži pretendenti un koksne pārdota par cenām, kas, pēc uzņēmēju vērtējuma, bijušas zem tirgus līmeņa.
Kā piemērs tiek minēta 2021. gada procedūra “Ilgāka termiņa sadarbība koksnes produktu iegādei 2022.–2024. gadā”, kurā tika noteikta prasība par elektronisko uzmērīšanu – nozares pārstāvju ieskatā tehnoloģiski nepamatota prasība, kas ierobežojusi konkurenci.
Līdzīgi jautājumi izskanējuši arī par iepriekšējiem transporta iepirkumiem, kuros noteikti kritēriji (piemēram, četru šoferu prasība uz vienu kokvedēju) ierobežojuši pretendentu loku. Vairāki uzņēmēji norādījuši, ka šādas prasības sadārdzina pakalpojumu un neatbilst nozares standartiem.
Uz šiem apstākļiem nozares uzņēmumi vērsuši LVM un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzmanību. KNAB Andra Meirāna gadījumā interešu konfliktu nekonstatēja, pamatojot, ka viņš uzņēmumā “Stiga RM” nav amatpersona. Savukārt Jāņa Oša gadījums netika vērtēts noilguma dēļ, jo viņš darbu LVM beidza 2018. gadā.
Osis šobrīd ieņem “Stiga RM” valdes locekļa un attīstības direktora amatu.
Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nosaka divu gadu ierobežojumu pēc amata atstāšanas kļūt par amatpersonu vai patieso labuma guvēju komersantā, ar kuru amatpersona iepriekš bijusi saistīta lēmumu pieņemšanā.
Taču likums neparedz ierobežojumus strādāt šādā uzņēmumā kā darbiniekam, kas praksē rada situāciju, kurā formāli interešu konflikts netiek konstatēts.
Eksperti norāda, ka šāda regulējuma interpretācija izgaismo iespējamu “atdzišanas perioda” mērķa nepilnīgu īstenošanu.
Šī perioda būtība ir mazināt risku, ka amatpersonu lēmumi tiktu pieņemti ar skatienu uz nākotnes nodarbinātību privātajā sektorā, kā arī saglabāt sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un godīgai konkurencei.
LVM uz nozares uzņēmumu vēstulēm atbildes nav sniegusi. Situācija aktualizē jautājumu par to, vai esošais tiesiskais regulējums pietiekami efektīvi novērš potenciālus interešu konfliktus un vai nepieciešami precizējumi, lai novērstu šādu situāciju atkārtošanos nākotnē.
