Sliktāk nekā alkohols un smēķēšana: atklāts galvenais krūts vēža cēlonis 1
Krūts vēzis joprojām ir visbiežāk sastopamais vēzis sieviešu vidū visā pasaulē. Katru gadu miljoniem sieviešu dzird šo diagnozi, un diemžēl statistika liecina, ka saslimstība turpina pieaugt. Tomēr jaunākie zinātniskie pētījumi dod arī cerību – eksperti uzskata, ka ievērojamu daļu gadījumu būtu iespējams novērst, mainot dažus ikdienas paradumus.
Jaunā analīzē secināts, ka gandrīz trešdaļu krūts vēža gadījumu varētu novērst, ja tiktu samazināti seši galvenie riska faktori.
“Šī analīze sniedz visjaunākos un visaptverošākos krūts vēža radītā sloga aprēķinus 185 pasaules valstīs,” sacīja onkoloģe Eimija Bremnere.
Ziņojumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “The Lancet Oncology”, prognozēts, ka, neskatoties uz sasniegumiem krūts vēža ārstēšanā, jaunu slimības gadījumu skaits turpmākajās desmitgadēs būtiski pieaugs.
Prognozes ir satraucošas: 2023. gadā pasaulē tika reģistrēti aptuveni 2,3 miljoni jaunu krūts vēža gadījumu; līdz 2050. gadam šis skaits varētu pieaugt līdz vairāk nekā 3,5 miljoniem gadījumu gadā.
Arī mirstības rādītāji var ievērojami palielināties: 764 000 nāves gadījumu 2023. gadā; līdz 1,4 miljoniem nāves gadījumu gadā 2050. gadā.
Milzīga nevienlīdzība starp bagātajām un nabadzīgajām valstīm
Pašlaik 73% krūts vēža gadījumu tiek diagnosticēti valstīs ar augstiem ienākumiem. Tomēr paradoksāli, ka 39% no visiem nāves gadījumiem notiek nabadzīgākajās valstīs.
Pētījumi rāda arī būtisku atšķirību tendencēs: kopš 1990. gada bagātajās valstīs mirstība samazinās, savukārt ekonomiski vājākajās valstīs tā pieaug.
“Beļģijā un Dānijā mirstība samazinās par 2,5 procentiem gadā, savukārt valstīs ar zemiem ienākumiem, proti, daudzās Āfrikas valstīs, mirstības un saslimstības attiecība ir ievērojami augstāka. Tas liecina, ka globālā krūts vēža krīze būtībā ir nevienlīdzības krīze,” novērojumos dalās Bremnere.
Pētījuma autori skaidro, ka šīs atšķirības galvenokārt saistītas ar nevienlīdzīgu piekļuvi diagnostikai un kvalitatīvai ārstēšanai.
Sarkanā gaļa var būt lielāks riska faktors nekā alkohols
Saskaņā ar ziņojumu, maināmi dzīvesveida faktori ir 28% no visiem krūts vēža gadījumiem. Tika konstatēts, ka:
- bieža sarkanās gaļas lietošana uzturā ir saistīta ar gandrīz 11 % zaudētu veselīgu dzīves gadu;
- tabakas lietošana (tostarp pasīvā smēķēšana) – ar 8%;
- augsts cukura līmenis asinīs – 6%;
- augsts ķermeņa masas indekss (ĶMI), kas pārsniedz liekā svara un aptaukošanās slieksni – 4%;
- alkohola patēriņš – 2%;
- zema fiziskā aktivitāte – 2%.
No 1990. līdz 2023. gadam ir panākts ievērojams progress alkohola patēriņa un tabakas iedarbības samazināšanā. Tāpēc pētnieki uzdod provokatīvu jautājumu: varbūt ir pienācis laiks arī gaļas ēšanu saukt par sliktu ieradumu?
“Profilakse joprojām ir galvenais faktors saslimstības samazināšanā, jo liela daļa krūts vēža gadījumu ir saistīti ar novēršamiem faktoriem, piemēram, smēķēšanu, lieko svaru un aptaukošanos, kā arī alkohola lietošanu. Valdībām ir lieliska iespēja radīt vidi, kas palīdz samazināt vēža risku,” sacīja Sofija Brūksa, “Cancer Research UK” veselības informācijas vadītāja.
Kā samazināt krūts vēža risku?
ASV Slimību kontroles un profilakses centri norāda, ka gēnus mainīt nav iespējams. Taču ir vairāki ieradumi, kas var palīdzēt samazināt krūts vēža risku.
Eksperti iesaka:
- uzturēt veselīgu ķermeņa svaru (ieteicamais ĶMI ir no 18 līdz 25) un ēst daudzveidīgu pārtiku;
- būt fiziski aktīvam – vismaz 150 minūtes vidējas intensitātes fizisko aktivitāšu nedēļā;
- lietot alkoholu mērenībā – sievietēm ne vairāk kā 1 alkohola vienību dienā;
- ja lietojat hormonu aizstājterapiju vai kontracepcijas tabletes, konsultējieties ar ārstu par iespējamiem riskiem;
- ja iespējams, barot bērnu ar krūti, jo barošana vismaz pirmajos 6 mēnešos ne tikai uzlabo mazuļa veselību, bet arī var samazināt mātes risku saslimt ar krūts un olnīcu vēzi, kā arī 2. tipa cukura diabētu un hipertensiju;
- ja ģimenē ir krūts vēža gadījumi, noteikti konsultēties ar ārstu par individuālām profilakses iespējām.
Lai gan krūts vēzis joprojām ir viens no lielākajiem draudiem sieviešu veselībai, zinātnieki uzsver – daļu risku var kontrolēt. Veselīgāki ikdienas paradumi, agrīna diagnostika un labāka piekļuve ārstēšanai var būt izšķiroši faktori, kas palīdzēs glābt tūkstošiem dzīvību visā pasaulē.
Raksts sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
