STOPkadri: Kādēļ Eiropas Parlamenta deputāti neizdeva kriminālvajāšanai politiķi Nilu Ušakovu un Andri Ameriku? Skaidro eksperti 59

Latvijas Ģenerālprokuratūra pret Eiroparlamenta deputātu Nilu Ušakovu no partijas Saskaņa un eiroparlamentārieti Andri Ameriku no partijas Gods kalpot Rīgai vēlējās izvirzīt apsūdzības par iespējamu kukuļošanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Valsts apsūdzības ieskatā iegūtie pierādījumi liecinot, ka 2017. gadā tobrīd Rīgas mērs Ušakovs un vicemērs Ameriks pašvaldības uzņēmuma “Rīgas mikroautobusu satiksme” pastarpinātajam īpašniekam esot pieprasījis kukuli 50% apmērā no summām, ko šis uzņēmums saņēma no pašvaldības par tā pārvadātajiem pasažieriem, kuriem ir bijušas tiesības uz braukšanas maksas atlaidēm.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
7 datumi, kuros dzimuši izredzētie: visticamāk, viņi nenojauš par kādu apslēptu talantu
Veselam
11 drošas pazīmes, ka ar jūsu veselību viss ir kārtībā
VIDEO. “Kaut ko tādu dzīvē nebiju redzējusi!” Kristīne netālu no Valmieras vakarā sastapusies ar veselu “zoodārzu” 8
Lasīt citas ziņas

Tomēr Eiropas parlamenta deputāti pēc parlamenta  Juridiskās komitejas ieteikuma atteicās atcelt parlamentāro imunitāti abiem politiķiem. Pierādījumi neesot pietiekami. Turklāt radušās aizdomas, ka apsūdzības varētu būt politiski motivētas.  TV24 raidījumā “STOPkadri” politikas ekspertiem tiek vaicāts, ko tas nozīme un kādi signāli tiek raidīti.

Politologs Filips Rajevskis norāda: “Šis Eiroparlaments un šī komiteja arī pieņēma šo lēmumu, lai jautājumu vienkārši atstātu nākošajam Eiropas Parlamentam. Un lai šis lēmums neintreferētu politiskās kampaņas procesā.”
CITI ŠOBRĪD LASA

Eiroparlamentāriešu uzmanību piesaistījis fakts, ka lietā šķetināti notikumi par 2017. gadu, bet prokuratūra pieprasījumu par imunitātes atcelšanu iesniedza tikai 2023. gadā. Juridiskās komitejas atzinumā norādīts, ka prokuratūra nepārliecinoši attaisnoja pieprasījuma iesniegšanas kavēšanās laiku. Kā arī nevarēja norādīt ne vietu, ne laiku, kad kukulis pieprasīts.

Politoloģe Lelde Metla-Rozentāle uzsver: “Kāpēc par pārkāpumu, kas ir izdarīts tik sen? Mēs gribam šo te publisko akciju ar imunitātes atņemšanu realizēt tieši tagad? Un, protams, ka tas līdz ar to Eiropas Parlamentā institūcijās pašā parlamentā rada tādu jautājumu vai tur nav kaut kāda politiskā motivācija?”

Rajevskis piebilda, ka deputāti, kas balsoja par imunitātes neatcelšanu, aizstāvēja Ušakovu un Ameriku, jo šis lēmums tika pieņemts vēlēšanu kampaņas laikā.

Deputāti pusgadu pirms vēlēšanām parasti nevēloties kādu izdot kriminālvajāšanai.  Pārvēlēšanas gadījumā prokuratūra varēs atkārtoti prasīt izdot kriminālvajāšanai Ušakovu. Ameriks nekandidē, kas nozīmē, ka viņa parlamentārā imunitāte pazudīs un prokuratūra viņam varēs izvirzīt apsūdzības. Metla-Rozentāle uzskata, ka tādā gadījumā var mazināties bažas par kaut kādu politisko pasūtījumu un priekšvēlēšanu kontekstu. Tikmēr Ušakovs un Ameriks šo lietu, kurā figurē vēl trīs personas, sauc par safabricētu.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns, komentējot Eiropas Parlamenta lēmumu, norāda: “Tas ir politisks lēmums, jo tas ir parlaments, deputāti ar dažādiem uzskatiem.

Skaidrs, ka no mūsu puses tas nebūtu vērtējams pozitīvi, jo droši vien arī mēs nebijām vai nu visu nepieciešamo informāciju iesnieguši, vai nu nebijām spējuši atbildēt uz uzdotajiem papildu jautājumiem.

Bet tas nav noslēgums. Likums atļautu arī attiecīgi gan pēc deputāta pilnvaru beigām vērsties pret personu, gan arī, kā jau izskanēja, lūgt jau jaunajam sasaukumam šo jautājumu (par Eiropas Parlamenta deputāta imunitātes atcelšanu)  skatīt atkārtoti.”

Savukārt zvērinātais advokāts Saulvedis Vārpiņš  norāda uz prokuratūras vainu: “Es domāju, ka šeit ir prokuratūras vaina, ja prokuratūrai šie pierādījumi bija. Jo šajā atzinumā, kas ir Eiropas Parlamentā, kurš ir publiski pieejams, ir rakstīts, ka nerodas parlamentā pārliecība par to, ka ir pietiekoši pierādījumi tam, ka būtu izdarīts noziedzīgs nodarījums, neņemot vērā to, ka nav konstatēta ne vieta, ne laiks. Tātad iespējamais noziegums bija 2017. gadā,  kā uzskata prokuratūra, bet šis pieprasījums ir aizgājis tikai 2023. gadā – pēc sešiem gadiem. Ja mūsu valstij tas liekas normāli, jebkurā citā Eiropas valstī tas liekas nesaprotami.”

Reklāma
Reklāma

 

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.