Ieslēgts ražošanas process 0
Valsts dotācija lielajiem teātriem sedz aptuveni 40% no kopējām izmaksām. Lielāko daļu ienākumu veido gan pašu teātru nopelnītais, gan piesaistītie līdzekļi. Jāatgādina, ka no lielo teātru astoņnieka KM statistikā “izkrīt” Liepājas teātris, kuru finansē pašvaldība. Gandrīz visi lielie teātri, kam vairāk par vienu skatītāju zāli, pērn parādījuši vairāk izrāžu nekā gadā bijis dienu, piemēram, Latvijas Nacionālajam teātrim bijušas 544 izrādes, Dailes teātrim – 483. Turklāt būtu jāņem vērā arī vasaras “klusais” periods un retās brīvdienas. Izņēmums ir vien Daugavpils teātris ar 121 izrādi pērn, liecina KM informācija.
Uz to, ka teātriem ieņēmumus nodrošināt ir grūti un tāpēc darbiniekiem veidojas milzīga pārslodze un ir milzīgs izrāžu skaits, norāda arī Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) priekšsēdētāja, Nacionālā teātra aktrise Daiga Gaismiņa-Šiliņa. Diemžēl tikai ar šādu lielu izrāžu skaitu, labvēlīgos apstākļos, ka cilvēki izrādes apmeklē, ir iespējams gūt kaut nelielu peļņu. Pērn teātriem, kas strādājuši ar peļņu, tā svārstījusies no 2000 līdz trīsdesmit tūkstošiem eiro, bet trīs no lielo teātru astoņnieka strādājuši ar zaudējumiem.
Ilgtermiņā KM kā risinājumu redz nevis vēl lielāku izrāžu skaitu (tas faktiski vairākos teātros vairs nemaz nav iespējams – ir teātri, kuros notiek četras izrādes dienā, kurās, piemēram, viens aktieris spēlē trīs dažādās izrādēs, pārskrienot starp zālēm), bet gan izrāžu skaitu samazināšanu, negūtos ieņēmumus kompensējot ar dotācijas palīdzību. Tas, protams, ir tieši atkarīgs no budžeta iespējām, piebilst KM.
