Izmaksas aug, finansējums – ne 0
Šobrīd KM orientējas uz scenāriju, ka teātriem tiek saglabāts 2015. gada finansējuma apjoms. Tomēr pat tad, ja finansējums paliek tāds pats kā iepriekšējā gadā, tā nav laba ziņa Latvijas teātriem. Turklāt pērn teātriem izmaksas ir pieaugušas, bet skatītāju skaits samazinājies, liecina teātru aptauja un pieejamā statistika.
Valsts budžeta dotācijas sadales kārtība valsts dibinātajiem teātriem, ko iniciējuši paši teātri, ir spēkā kopš 2013. gada. Vēl iepriekšējā finansēšanas modelī noteiktais kritēriju kopums (izrāžu skaits, jauniestudējumu skaits, apmeklētāju skaits, viesizrāžu skaits, ēku uzturēšanas izdevumi) un saistībā ar šiem kritērijiem katram teātrim piešķirtais finansējuma apjoms ir noteikts kā bāzes dotācija – tātad dotācijas nemainīgā daļa.
Dotācijas otru pusi veido mainīgā daļa, kas tiek sadalīta procentuāli: 80% atbilstoši katra teātra lielās zāles vietu skaitam un 20% atbilstoši “Spēlmaņu nakts” nomināciju skaitam.
Dotācijas nemainīgās daļas apjoms katram teātrim ir noteikts sadales kārtībā, bet mainīgā daļa ir atkarīga no KM budžeta iespējām kārtējā gadā, skaidro KM Kultūrpolitikas departamenta nozaru politikas nodaļas vadītāja Iluta Treija.
2015. gadā kopējā bāzes dotācija teātriem ir ap 7,5 miljoniem eiro, bet mainīgās daļas finansējums (t. i., vienreizējie piešķīrumi teātru tehnoloģiskajam aprīkojumam, mikrofonu nomaiņai un remontiem) – 0,78 milj. eiro. Savukārt pašu teātru ieņēmumi plānoti 7,2 milj. eiro apmērā.
Dailes teātra 2014. gada pārskats liecina, ka valsts dotācijās saņemti 1,45 milj. eiro, bet pašu ieņēmumi bija 2,17 milj. eiro. Tomēr teātris noslēdza gadu ar 13,2 tūkst. eiro zaudējumiem. “Pērn samērā krasi samazinājās biļešu ienākumi, jo vidējā vienas biļetes cena saruka vidēji par 0,5 eiro – pēc gada pārskata vidējā biļetes cena bija 9,86 eiro. Savukārt katrā izdevumu pozīcijā bija pieaugums,” skaidro Dailes teātra direktors Andris Vītols. Pieauguši, piemēram, ēkas uzturēšanas izdevumi, izrādēm nepieciešamo materiālu izmaksas, atalgojums darbiniekiem saistībā ar minimālās algas paaugstināšanu. Iespējams, katrā no izdevumu pozīcijām pieaugums nav liels, bet kopumā tie veido desmitiem tūkstošu eiro. Savukārt biļešu ieņēmumus teātriem ietekmēja gan eiro valūtas ieviešana, kas psiholoģiski palielināja biļešu cenu un radīja zināmu pieprasījuma kritumu, kā arī Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu plašais klāsts, no kuriem vairākums bija bezmaksas pasākumi un konkurēja ar teātru izrādēm.
To, ka iedzīvotāju pirktspēja ierobežo iespēju paaugstināt biļešu cenas, kaut pieauguši izdevumi, apstiprina arī Valmieras teātra direktore Evita Sniedze, kuras teātris pērn strādājis ar 2,66 tūkstošus eiro lielu peļņu. “Minimālo peļņu teātris ieguldīs, uzlabojot skatuves tehniku, kas noveco ar katru gadu un prasa ļoti lielus finanšu ieguldījumus,” tā viņa.
Jau patlaban biļetes uz Liepājas teātra izrādēm maksā aptuveni tikpat, cik uz Latvijas Nacionālā teātra izrādēm, taču Rīgā ir daudz augstāka pirktspēja, intervijā “Rietumu radio” paudis Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins. Šobrīd Liepājas teātrī finansējuma jomā veidojas saspringta situācija. Kā liecina Liepājas pašvaldības 2015. gada budžets, šogad Liepājas teātrim piešķirti aptuveni 0,93 milj. eiro. Tomēr pašreizējais finansējums ir par 49,67 tūkst. eiro mazāks nekā 2014. gadā, bet valstī noteiktais minimālās algas palielinājums palielināja teātra izdevumus par 43,96 tūkst. eiro, skaidro Liepājas teātra mārketinga vadītāja Jevgēnija Skoraja. “Klauvēt pie Kultūras ministrijas durvīm ir diezgan bezcerīgi. Kultūras ministrija uz mums skatās kā uz svešķermeni, viņiem ir gluži vienaldzīgi, kas notiek Liepājas teātrī, – viņiem ir savas problēmas, mums savas,” radio teica H. Laukšteins.
“Liepājas teātris repertuāru plāno divas trīs sezonas uz priekšu. Tas nozīmē, ka laikus tiek aizrunāti vēlamie režisori un norunāti jauniestudējuma laiki. 2015. gada jauniestudējumu līdzekļu deficīts ir 52 tūkst. eiro,” skaidro J. Skoraja.
