“Tēti, klusāk, skolā stunda!” Kā panākt klusumu mājās un ierobežot trokšņus 0
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mūsdienās cilvēki ap 90% laika pavada telpās un kopējais iekštelpu mikroklimats, tai skaitā troksnis, ir ļoti nozīmīgs cilvēka veselībai, labsajūtai un darba produktivitātei.
Gaisa kvalitāte mājokļos ir aprakstīta diezgan daudz, tad telpu akustikas problēmas ir mazāk apskatītas, lai arī troksnis tiek atzīts kā otrs smagākais apdraudējums cilvēka veselībai pēc gaisa piesārņojuma.
Ne velti Pasaules veselības organizācija (PVO) konstatējusi, ka pašlaik dzirdes problēmas ir piektdaļai pasaules iedzīvotāju un šādu cilvēku skaits var pieaugt no 1,6 miljardiem 2019. gadā līdz 2,5 miljardiem 2050. gadā.
PVO uzskata, ka šā jautājuma pienācīgas nerisināšanas dēļ katru gadu tiek zaudēts apmēram triljons dolāru, un aicina papildus investēt šo problēmu risināšanā.
Dažus no problēmas cēloņiem iespējams ietekmēt, uzlabojot dzīvojamo telpu akustiku.
Akustika nav jauna zinātne, un pēdējos četrsimt gadus tā nav daudz mainījusies. Jau labu laiku ir zināmi piemēroti akustiskie materiāli. Šobrīd sabiedrība ir kļuvusi zinošāka, prasīgāka un turīgāka, laiks pienācis padomāt, kā var savaldīt troksni.
Kas izjūt trokšņa kaitīgumu
Pētījumi rāda, ka 60% no laika birojā tiek pavadīti, lai koncentrētos uzdevuma veikšanai. Ja darbinieks tiek iztraucēts ar nevēlamu troksni, tad vidēji nepieciešamas 25 minūtes, lai darbinieks atgrieztos sākotnējā uzdevumā pēc iztraucēšanas un vēl 8 minūtes, lai sasniegtu iepriekšējo koncentrēšanās līmeni. Tas ir daudz.
Darbinieku izmaksas birojā veido 82% no kopējām izmaksām, rēķinot desmit gadu termiņā. Tas ir 16 reižu vairāk, nekā izmaksā pati darba vieta. Tādēļ labu, klusu darba apstākļu nodrošināšana ir ļoti būtiska,” atzīmē akustikas eksperts Jānis Ankipāns, “Ecophon Baltijas” vadītājs.
Laba akustika skolā palīdz labāk uztvert mācību vielu, nodrošināt skolotāja un klausītāju komfortu un skolotājam saglabāt veselību.
Veselības aprūpē laba akustiskā vide pozitīvi ietekmē personāla darba efektivitāti un pacientu atveseļošanos. Tā ir “neredzamās zāles”, kas samazina stresu un nodrošina labāku miegu. Rezultātā vērojama pacienta ātrāka atlabšana.
Lai atbalstītu ēkā paredzēto darbību veikšanu, telpām tiek izstrādāts akustiskais dizains. To veidojot, akustikas ekspertam jāanalizē daudzi parametri, cik daudz ļaužu būs telpās, vai viņi jauni vai gados, ko viņi darīs, cik laika pavadīs komunicējot, vai telpa ir liela vai maza, kādas telpas ir blakus, vai ir masīvas sienas, griesti un grīdas? Kad šie parametri izanalizēti, veido projektu, kurā skaņa būs nevis troksnis, bet draugs.
Daudzdzīvokļu mājas
Urbanizācijas process ir cilvēkus sadzinis pilsētās, lielos betona skudrupūžņos, rūcošu satiksmes artēriju vidū. Pateicoties sava laika zemajām būvniecības prasībām, mājas sienu konstrukcijas attiecībā pret skaņas izolāciju neatbilda mūsdienu celtniecības normatīviem.
Mājokļi nespēj cilvēku pasargāt no ielas trokšņa, par kaimiņu radītiem sadzīves trokšņiem nemaz nerunājot.
Plānajās starpsienās nebija laba skaņas izolācija, toties atradās spraugas un tukšumi, kas skaņu labi pārnesa. Cilvēki savos mājokļos ir iemanījušies nodrošināt nepieciešamo minimālo ērtību paketi, turpretim pārējās komforta sastāvdaļas – gaisa mitrums, pieņemams CO2 līmenis un aizsardzība pret troksni – joprojām gaida savu risinājumu.
Mēs traucējam kaimiņus, viņi mūs. Visiem bērni aug un rotaļājas, notiek kāda mājas ballīte, skan mājas kinozāle un reizēm arī mūzikas instrumenti.
Tagad, kad mājas tiek pakāpeniski renovētas ar ES fondu atbalstu, pie vieniem kreņķiem katram dzīvokļa īpašniekam būtu jāvelta pūles, lai iespēju robežās samazinātu trokšņu līmeni dzīvoklī. Kaut arī prettrokšņa aizsardzība izmaksā papildu līdzekļus, veselība ir dārgāka.
Trokšņa anatomija
Mieru mājoklī apdraud vairāku veidu trokšņi. Pilsētā tas vispirms ir troksnis, ko rada pati urbānā vide, piemēram, dzīvas satiksmes troksnis, kas izplatās pa gaisu. Vēl ir triecientroksnis, piemēram, perforatora radītas skaņas, kaimiņam urbjot sienu. Ir troksnis, ko rada pa šoseju braucošs smagais autotransports, liekot vibrēt sienām.
Pilnībā troksni apslāpēt ir grūti, tomēr to var ierobežot vairākos veidos.
Troksni bloķē bieza, monolīta betona siena. Troksni slāpē biezs un smags auduma aizkars. Troksni izkliedē nelīdzena virsma. Visbeidzot troksni samazina, iegādājoties mājsaimniecībā pēc iespējas klusākas ierīces.
No āra nākošais troksnis dzīvoklī iekļūst pa logu spraugām un ventilācijas caurumiem. Parasti mājas fasādes viena daļa ir vērsta uz šoseju un saņem urbāno trokšņa vilni, pagalma puse ir klusāka.
Ja vēlas samazināt āra troksni, dzīvoklī “skaļajā” pusē var ievietot speciālus logus ar paaugstinātu skaņas slāpēšanas līmeni. Tie ir arī īpaši jāmontē. Pret trokšņa avotu nedrīkst tikt vērstas nekādas spraugas, tādēļ gaisa apmaiņas sistēma jānovirza uz “kluso” pagalma pusi.
Skaņas vilni var slāpēt arī žogs un apstādījumi. Mājokļa konstrukcijām jābūt monolītām, bez spraugām un caurumiem. Slikti izolēti gaisa vadi, ūdens caurules vai elektrības rozetes pasliktina skaņas izolāciju.
Spraugas jāaiztaisa ar mīkstu mastiku vai hermētiķi. Tradicionālās celtniecības putas nelīdz, jo tās sakalstot kļūst cietas. Elektrības rozetes ievieto speciālos paliktņos, visus darbojošos mehānismus uzstāda uz skaņu slāpējošiem paliktņiem.
Mājsēde
Trokšņa fona mazināšanu šobrīd aktualizē nepieciešamība pēc regulāra attālināta darba, kas draud nākotnē pārvērsties par ikdienu. Mājas jau vairs nav tikai vieta nakšņošanai, šeit strādā, mācās un veseļojas. Tātad telpām jābūt arī ar attiecīgu trokšņa aizsardzības līmeni.
It īpaši tas attiecas uz vietu, kur noris attālinātas mācības. Tam ir piemērotas nelielas telpas, kurās neveidojas atbalss. Ja pie sienas atrodas sekcija vai grāmatplaukti, pie logiem smagi, biezi aizkari, tas tikai uzlabo trokšņa izkliedēšanu.
Papildus aizsardzībai var iegādāties A klases skaņu absorbējošo materiālu un uzlīmēt uz griestiem.
Skolēnam attālināto mācību laikā jāizmanto austiņas un centrēts mikrofons, kurš jāizslēdz vajadzīgā brīdī, lai neveidotos skaņas cilpa, kas dezorganizētu pārējos skolēnus.
Fundamentālu troksni slāpējošas mājas kinozāles vai mūzikas istabas sienu var izveidot pats. Metāla profilos, kurus pie sienas pieskrūvē uz skaņu slāpējošiem (elastīgiem) paliktņiem, ievieto 50 mm minerālvati.
Konstrukciju noslēdz dubults ģipškartona klājums. Dubults tādēļ, lai veidotu cietu, blīvu plakni, kas slāpēs daļu skaņu viļņa, otra daļa sapīsies minerālvatē.
Ārzemēs, it īpaši ASV, nāk modē jauni prettrokšņa risinājumi, tā saucamais baltā trokšņa ģenerators. Tā ir iekārta, kas ģenerē “sliktajam” troksnim pretējas frekvences un bloķēdams padara cilvēka ausij nedzirdamas.
Tomēr šī tehnoloģija ir eksperimentāla, un pati ideja radīt troksni dubultā ir strīdīga. Cilvēks neuztver skaņu tikai ar ausīm, viņš to dara ar visu ķermeni, un, kādas sekas uz organismu var atstāt dubulttroksnis ilgtermiņā, īsti nav prognozējams.
