“Kad argumenti izsīkst, sāk vicināt kodolieročus!” Slaidiņš komentē, cik liels un cik bīstams pasaulei patiesībā ir Lukašenko 0
Pašlaik Austrumeiropas politiskā aina atgādina pulvermucu, kurā Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko “entuziastiski vicina aizdedzinātus sērkociņus”, tā komentējot jaunākos notikumus ģeopolitikā, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” uzsvēra Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks.
Viņš norāda – Lukašenko nesenie paziņojumi par gatavību izmantot taktiskos kodolieročus pret Poliju, Ukrainu un Baltijas valstīm vairs neizklausās tikai pēc kārtējās propagandas porcijas: “Tie ir Baltkrievijas valsts suverenitātes dziļas degradācijas simptomi un, protams, arī bīstams izaicinājums globālajai drošībai.”
Pēc viņa domām, ir skaidrs, ka Lukašenko agresīvā retorika nav patstāvīga rīcība. “Maskava aktīvi kurina šo kareivību, izmantojot Baltkrievijas līderi kā runājošo galvu, lai paustu visradikālākos draudus, kurus Kremlis pašlaik nejūtas ērti pārraidīt pats,” saka komentētājs.
J.Slaidiņš atgādina, ka Krievijas rīcībā nodotās “Iskander-M” raķetes un Baltkrievijas lidmašīnu pārveidošana taktisko kodolieroču nešanai ir tieši tas instruments, ko izmanto nevis Minska, bet Krievijas ģenerālštābs. “Lukašenko ir tikai šīs agresīvās platformas administrators,” skarbi piebilst J.Slaidiņš.
Viņš uzsver, ka Krievijas un Baltkrievijas autoritārie režīmi šobrīd rada bīstamu precedentu kodolieroču neizplatīšanas režīma graušanai: “Kad kodolieroči tiek izmantoti kā instruments kaimiņvalstu regulārai šantāžai, visa drošības arhitektūra, kas tika izveidota pēc Aukstā kara, būtībā sabrūk,” brīdina komentētājs.
Tomēr, pēc J.Slaidiņa domām, pats būtiskākais secinājums ir cits – Lukašenko kodolšantāža pati par sevi esot vājuma pazīme: “Pēc vairāk nekā četriem kara gadiem un pēc Krievijas nespējas panākt izšķirošus panākumus, Krievijas militārie resursi saplok,” viņš uzsver.
J.Slaidiņš norāda – taktisko kodolieroču draudi parasti parādās brīdī, kad ar konvencionālajiem spēkiem vairs nepietiek, lai diktētu noteikumus.
“Lukašenko, aplūkojot Krievijas sarežģīto situāciju Ukrainā, visticamāk arī saprot, ka viņa paša spēki nav spējīgi veikt liela mēroga operācijas pret NATO vai arī pret kaujās rūdīto Ukrainas armiju,” saka komentētājs.
Viņš piebilst – Ukraina pat neslēpj, ka vajadzības gadījumā “varētu aizpūst prom Baltkrievijas naftas pārstrādes uzņēmumus”.
“Kad argumenti izsīkst un ekonomika ir atkarīga no Krievijas subsīdijām, atliek vien biedēt pasauli ar sarkano pogu, kas viņam pašam nemaz nepieder,” rezumē J.Slaidiņš.
