Tiekšanās pēc taisnīguma: Rietumazerbaidžānas kopienas stāsts 7
Katru gadu 31. decembrī tiek atzīmēta Pasaules Azerbaidžāņu solidaritātes diena. Šī diena, ko ierosināja neatkarīgās mūsdienu Azerbaidžānas dibinātājs Heidars Alijevs, apvieno azerbaidžāņus visā pasaulē, stiprinot solidaritātes sajūtu. Heidars Alijevs, kura 100. dzimšanas diena šogad tiek atzīmēta, kā spēcīgs līderis vienoja tautu, izglāba Azerbaidžānu no sadrumstalotības un lika pamatus tās ilgtspējīgai attīstībai. Viņa vīzija konsolidēja azerbaidžāņus kopīgu mērķu virzienā, kopjot dzimto valodu, identitāti un cildinot tautas bagāto vēsturi un kultūras mantojumu.
Šobrīd vairāk nekā 50 miljoni azerbaidžāņu dzīvo dažādās valstīs, tostarp Latvijā, un daudzās valstīs darbojas daudzveidīgas diasporas organizācijas. Kopš Azerbaidžānas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā ir notikuši pieci Pasaules azerbaidžāņu kongresa sasaukumi, un pēdējais notika 2022. gadā no 30 gadus ilgās armēņu okupācijas atbrīvotajā Šušā – pilsētā, kurai ir sakrāla nozīme ikvienam azerbaidžānim.
Teritorijas atbrīvošana no okupācijas azerbaidžāņiem ne tikai kļuva par vēsturiski nozīmīgo pagriezienu punktu attiecībā uz konflikta izbeigšanu un izredzēm uz mieru, bet arī pievērst lielāku uzmanību no Rietumazerbaidžānas (mūsdienās – Armēnijas) padzīto azerbaidžāņu tiesību jautājumiem.
Jāpiebilst, ka etniskās tīrīšanas un masveida azerbaidžāņu deportācijas dažādos 20. gadsimta periodos mūsdienu Armēnijā veido traģiskas un sāpīgas Azerbaidžānas vēstures lappuses. Vēsturiskās kartes un dokumenti liecina, ka lielāko iedzīvotāju daļu veidoja azerbaidžāņi un absolūtais vairums toponīmu pieder azerbaidžāņiem. 1918. gadā Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika atdeva Armēnijai vēsturisko Azerbaidžānas pilsētu Iravanu, kas kļuva par tās galvaspilsētu, kas mūsdienās pazīstama kā Erevāna. Vēlāk, 1920. gada novembrī, boļševiki, armēņu nacionālistu iespaidoti, atdalīja Zangezūras apgabalu no Azerbaidžānas un pievienoja to Armēnijai, apzināti un mākslīgi mēģinot atdalīt Azerbaidžānas galveno daļu no tās Nahčivanas Autonomās Republikas.
Azerbaidžāņu ciešanas turpinājās. Tās iezīmēja vēl viens deportācijas vilnis no 1948. līdz 1953. gadam. Astoņdesmito gadu beigās, izmantojot politisko nestabilitāti, armēņu nacionālisti ar padomju vadības atbalstu organizēja vairāk nekā 300 000 azerbaidžāņu deportāciju no viņu vēsturiskajām zemēm Rietumazerbaidžānā. Trīs gadu laikā simtiem Azerbaidžānas ciematu tika iztukšoti, un iedzīvotāji tika piespiedu kārtā izraidīti vai pakļauti vardarbībai un vajāšanai, iezīmējot vairākus traģiskus notikumus, ko veicināja padomju valdības slepena vienošanās. Etniskās tīrīšanas laikā neviens azerbaidžānis netika atstāts, tika iznīcināts kultūras mantojums un izdzēstas gadsimtiem ilgās azerbaidžāņu klātbūtnes pēdas Armēnijā.
Mūsdienās Rietumazerbaidžānas kopiena ar savu atgriešanās koncepciju cenšas mierīgi atgriezties savās vēsturiskajās zemēs, ko atbalsta starptautiskās konvencijas, kas atzīst viņu tiesības to darīt. Mērķis ir vēsturiskā taisnīguma atjaunošana un Azerbaidžānas iedzīvotāju likumīgo tiesību atzīšana. Uzsvars tiek likts uz vēsturisko patiesību atmaskošanu un iesaistīšanos starptautiskā līmenī, lai atjaunotu rietumazerbaidžāņu tiesības. Centieni ietver digitālas platformas izveidi ar mērķi demonstrēt vēsturiskus faktus un aizstāvēt taisnīgumu.
Pēc Azerbaidžānas pieprasījuma, ANO Sekretariāts ir izplatījis Atgriešanās koncepciju kā ANO Drošības padomes, ANO Ģenerālās asamblejas, kā arī ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes oficiālu dokumentu. Rietumazerbaidžāņu kopiena arī cenšas praktiski sadarboties ar starptautiskām organizācijām, lai palielinātu savu spēju saglabāt Azerbaidžānas kultūras mantojumu Armēnijā. UNESCO ir pozitīvi reaģējusi uz Rietumazerbaidžāņu kopienas aicinājumu saglabāt kultūras mantojumu un lūgumu sniegt atbalstu kapacitātes stiprināšanai.
Rietumazerbaidžānas kopienas pārstāvniecības tagad ir oficiāli reģistrētas Parīzē un Hāgā, jo ievērojams skaits rietumazerbaidžāņu dzīvo ārvalstīs. Azerbaidžāna to joprojām cenšas panākt miermīlīgiem līdzekļiem, uzsverot juridisko un vēsturisko pierādījumu nozīmi, lai atbalstītu rietumazerbaidžāņu likumīgu atgriešanos. Kopienas pārstāvji uzskata, ka rietumazerbaidžāņu tiesību atzīšana atgriezties savā senču dzimtenē tagadējās Armēnijas teritorijā ir viens no svarīgākajiem instrumentiem uzticības veidošanai starp Azerbaidžānu un Armēniju. Tāpat kā Azerbaidžānas valsts garantē Azerbaidžānas Garabagas reģionā dzīvojošo armēņu iedzīvotāju individuālās tiesības un drošību, Armēnijai ir jāgarantē rietumazerbaidžāņu tiesības un drošība, pamatojoties uz savstarpīguma principu. Tas būs nozīmīgs solis ceļā uz patiesa miera panākšanu starp abām valstīm un līdzāspastāvēšanas vides radīšanu reģionā.
