SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 57

Ukrainas raķešu triecienā okupētajā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim “Konstantin Oļšanskij”, kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014.gada martā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 137
Kokteilis
Viņi dzīvo, lai piedzīvotu! 10 vārdu īpašnieki, kuros mīt nepiesātināms ceļotāja gars
Kokteilis
Šlesers neslēpj pārsteigumu – kādā Jūrmalas klubā viņš saņēmis negaidītu dāvanu ar īpašu uzrakstu 12
Lasīt citas ziņas

Trieciena rezultātā “Konstantin Oļšanskij” kļuvis neizmantojams, paziņojušas Ukrainas militārpersonas.

Ukrainas Jūras spēku pārstāvis sakariem ar presi Dmitro Pletenčuks pavēstīja, ka papildus diviem lielajiem Krievijas desanta kuģiem “Jamal” un “Azov” un izlūkošanas kuģim “Ivan Hurs”, izdevies trāpīt arī “Konstantin Oļšanskij”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kuģis deviņus gadus stāvēja Sevastopoles līcī un tika demontēts rezerves daļām, taču “kara desmitajā gadā viņi saprata, ka tiem pietrūkst šī projekta 775 lielo desanta kuģu, un tika nolemts to atjaunot,” norādīja Pletenčuks, piebilstot, ka remontdarbi veikti gada garumā.

Viņš sacīja, ka krievi plānojuši saremontēto “Konstantin Oļšanskij” uzdot savai vadībai par vienu no Krievijas kuģiem, melojot, ka viņiem izdevies salabot kādu no ukraiņu sabojātajiem lielajiem desanta kuģiem vai desantkuģi “Oļeņegorskij gorņak”.

“Oļeņegorskij gorņak” bojājumi ir tik lieli, ka tā atjaunošana, iespējams, nav īstenojama, piebilda Pletenčuks.

Viņš norādīja, ka ienaidnieks gatavojās izmantot “Konstantin Oļšanskij” pret Ukrainu, tādēļ nolemts to iznīcināt, izmantojot raķetes “Neptun”. Pletenčuks sacīja, ka kuģa bojājumu apmērs tiek precizēts, taču šobrīd to noteikti nevar izmantot kaujās.

Lielbritānijas Aizsardzības ministrija secinājusi, ka kara rezultātā Krievijas Melnās jūras flote ir zaudējusi “funkcionālo aktivitāti”. Saskaņā ar militāro analītiķu aprēķiniem krieviem Melnajā jūrā ir palikuši tikai septiņi lieli desantkuģi.

Ukrainas Drošības dienesta vadītājs vadītājs Vasiļs Maļuks ir paziņojis par jaunām speciālajām operācijām, solot nodarīt Krievijai vēl lielākus zaudējumus gan uz sauszemes, gan jūrā.

Ukraiņu karaflotes kuģis Krimā “Konstantin Oļšanskij”.
Foto: REUTERS/SCANPIX

Ukraiņi notriekuši 12 dronus “Shahed”

Krievija naktī uz otrdienu uz Ukrainu raidījusi 12 lidrobotus “Shahed”, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevies visus notriekt, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

“Shahed” tika palaisti no okupētās Krimas un Krievijas Kurskas apgabala.

Lidroboti tika notriekti Mikolajivas un Harkivas apgabalos.

Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs paziņoja, ka saskaņā ar sākotnējo informāciju pretgaisa aizsardzības spēki virs Harkivas apgabala notriekuši vismaz astoņus ienaidnieka dronus.

Saskaņā ar Mikolaivas apgabala valsts pārvaldes vadītāja Vitālija Kima sacīto pretgaisa aizsardzības spēki naktī iznīcinājuši trīs “Shahed”.

Reklāma
Reklāma

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 438 160

Foto: Reuters/SCANPIX/LETA

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ptrdienas rītam sasnieguši 438 160 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 770 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 6893 tankus, 13 207 bruņutransportierus, 10 904 lielgabalus un mīnmetējus, 1019 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 727 zenītartilērijas iekārtas, 347 lidmašīnas, 325 helikopterus, 8553 bezpilota lidaparātus, 2014 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 14 498 automobiļus un autocisternas, kā arī 1789 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Baltais nams: Ukrainai nav nekāda sakara ar Piemaskavas teroraktu

Uzbrukums koncertzālei Maskavā.
Foto: AP/AFP/EPA/Imago/Reuters/ZumaPress/Scanpix/LETA

Kremļa centieni saistīt Piemaskavas koncertzālē “Crocus City Hall” notikušo teroraktu ar Ukrainu bija paredzami, un Krievijas diktators Vladimirs Putins tādējādi vēlas attaisnot savu agresiju pret Ukrainas tautu, bet Kijivai ar piektdienas teroraktu nav nekāda sakara, pirmdien brīfingā atbildot uz žurnālistu jautājumiem, sacīja Baltā nama Nacionālās drošības padomes koordinators Džons Kērbijs.

“Nevienam nevajadzētu būt pārsteigtam par to, ka Putins un viņa līdzskrējēji Kremlī cenšas atrast veidu, kā to pierakstīt Ukrainai,” sacīja Baltā nama padomnieks.

“Šeit nav nekādas saistības ar Ukrainu. Tā bija bija operācija, ko veica grupējuma “Islāma valsts-Horasānas province” kaujinieki, un punkts. Teikuma beigas, stāsta beigas. Nekādas saistības ar Ukrainu,” uzsvēra Kērbijs.

“Tā ir vēl viena Kremļa propaganda. Viņi dara visu iespējamo, lai saistītu to ar savām darbībām Ukrainā, lai sakasītu kaut kādu attaisnojumu ilgstošajai vardarbībai un ļaunprātībām, ko viņi pret ukraiņu tautu veic jau vairāk nekā divus gadus,” žurnālistiem skaidroja Kērbijs.

Baltā nama padomnieks noraidīja iespēju, ka tuvākajā nākotnē varētu notikt kopīga Vašingtonas un Maskavas cīņa pret “Islāma valsti”.

ASV bija pienākums dalīties ar esošo informāciju par plānoto teroraktu, bet tagad ir Maskavas kārta komentēt, kāpēc šis terorakts tomēr notika, norādīja Kērbijs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.