Tikšanās, kas var nekad arī nenotikt: Putina un Zelenska sarunu aizkulises 0
Pēc pirmdienas panāktās vienošanās Baltajā namā par nākamo soli, divpusēju tikšanos starp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, šķita, ka sabiedrotie ir vienoti. Taču Maskavas reakcija norādīja uz ko pavisam citu.
Kremļa padomnieks Jurijs Ušakovs pēc Donalda Trampa sarunas ar Putinu norādīja, ka varētu apsvērt iespēju palielināt Krievijas un Ukrainas pušu pārstāvniecību. Taču netika pieminēts neviens valsts vadītājs vārdā, nedz arī norādīts, ka viņi paši varētu būt iesaistīti sarunās.
Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otrdien valsts televīzijā pauda miermīlīgāku toni: “Mēs neatkāpjamies no jebkādiem darba formātiem – ne divpusējiem, ne trīspusējiem.” Taču piebilda, ka kontakti, kuros iesaistītas augstākās amatpersonas, jāsagatavo ar vislielāko rūpību. Kremļa valodā tas nozīmē tikai vienu – šāda tikšanās nav pat tuvu gatava.
Putina dilemma: tikties vai zaudēt savu varonību
Politologi norāda, ka Putins šādu soli uzskata par ārkārtīgi neizdevīgu. Kā atzīmē “Chatham House” eksperte Orīsija Lutseviča, tikšanās nozīmētu, ka Krievijas prezidents pieņem neveiksmi, sēžoties pie viena galda ar prezidentu, kuru viņš uzskata par joku un ir no valsts, kas it kā neeksistē.
Krievijas sabiedrībai to būtu grūti izskaidrot. “Putins ir tik ļoti nozombējis sabiedrību sakot, ka Zelenskis esot nacists, ka Ukraina ir Rietumu marionete, ka Zelenskis ir nelikumīgs. Kāpēc tad, lai pēkšņi Putins ar tādu runātu?” uzsver Lutseviča.
Kremlis gadiem ilgi apšauba Ukrainas vadības leģitimitāti, pievēršoties vēlēšanu atlikšanai kara stāvokļa dēļ un konsekventi dēvējot Kijivas valdību par “režīmu”. Arī iepriekš, kad Zelenskis maijā devās uz Turcijā organizētām sarunām, Putins nosūtīja delegāciju, kuru vadīja vēstures mācību grāmatu autors.
Tramps ir galvenais Putina cerību avots
“Putins neuzskata tikšanos ar Zelenski par kritisku – viņa karš lielā mērā ir par konfrontāciju ar Rietumiem, nevis tikai ar Ukrainu,” norāda Karnegī centra pētniece Tatjana Stanovaja. Tomēr, viņasprāt, Putins varētu piekrist, ja redzētu garantētu izdevīgumu: “Galvenajiem Krievijas nosacījumiem jābūt uz galda, un Zelenskim jābūt gatavam tos apspriest,” sacīja pētniece.
Zelenskis gan šobrīd šos Putina izvirzītos noteikumus, tostarp atteikšanos no Ukrainas teritorijām, kategoriski noraida. Taču Putins cer, ka tieši Tramps varētu piespiest Kijivu kļūt atvērtākai Krievijas prasībām.
Kremļa taktika: vilcināt laiku un uzbrukt
Eksperti uzskata, ka Maskava varētu piedāvāt jaunu sarunu kārtu Stambulā ar augstāka līmeņa delegāciju, iespējams, pašu Lavrovu. Bet Putins, visticamāk, neriskēs ar “slazdu” un tiešu tikšanos ar Zelenski, kurā viņa prasības tiktu noraidītas.
Tikmēr Tramps sociālajos tīklos jau paziņojis, ka sācis gatavoties, lai tiktos ar Putinu un Zelenski. Tomēr nākamajā rītā viņš “Fox News” raidījumā atzina: “Es it kā sarunāju ar Putinu un Zelenski, bet galu galā viņi ir tie, kas pieņem lēmumus. Mēs esam 7000 jūdžu attālumā.”
Maskavai šobrīd nav iemesla piekāpties. Neveicot nekādas būtiskas piekāpšanās, Putins ticis pie grandioza samita Aļaskā, panācis Trampa atteikšanos no prasības par pamieru pirms sarunām un piedzīvojis sankciju ultimātu sabrukumu.
Un, ja diplomātiskais spiediens nestrādā, vienmēr paliek ieroči: šonedēļ Krievija palielināja dronu uzbrukumus Ukrainas pilsētām, raidot 270 dronus un 10 raķetes vienas nakts laikā.
Vienīgais jautājums, kas paliek neatbildēts – kuru Tramps vainos neveiksmes gadījumā?
