Zelenskis saņems NATO karavīrus vai tikai solījumus? Kas patiesībā slēpjas aiz runām par drošības garantijām Ukrainai 0
Pēc vēsturiskajām sanāksmēm Baltajā namā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka jau tiek strādāts pie konkrēta “drošības garantiju” satura. Taču eksperti brīdina, ka aiz šiem vārdiem slēpjas pretrunas un politiskās spēles, un par reālu NATO karaspēku Ukrainas teritorijā runāt vēl ir pāragri, informē bbc.com.
Pēc šīs nedēļas vizītes Vašingtonā Zelenskis uzsvēris: “Mēs jau strādājam pie konkrēta drošības garantiju satura.” Savukārt Lielbritānijas premjers Keirs Starmers kopā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu izveidojuši tā dēvēto “Palīdzētāju koalīciju” – vairāk nekā 30 valstis ir apņēmušās palīdzēt aizsargāt Ukrainu pēc miera līguma.
Tomēr joprojām atklāts jautājums ir – ko īsti nozīmē šīs garantijas praksē?
Ukrainas lielākā vēlme ir dalība NATO, taču šis scenārijs tuvākajā nākotnē nav iespējams. Ne tikai ASV prezidents Donalds Tramps, bet arī vairākas citas NATO dalībvalstis, tostarp Slovākija, ir kategoriski pret to. Galvenais iemesls – risks, ka alianse tiktu ievilkta tiešā karā ar Krieviju.
Tādēļ garantiju pakete, visticamāk, balstīsies citos risinājumos, piemēram, gaisa telpas uzraudzībā no Polijas un Rumānijas bāzēm, palīdzībā ar izlūkošanu, loģistiku, kā arī ieroču piegādēm.
Gaisa telpa un Melnā jūra
Eksperti uzskata, ka viens no reālākajiem drošības garantiju punktiem ir Ukrainas gaisa telpas aizsardzība. Tas nozīmētu, ka ASV vai citu sabiedroto lidmašīnas varētu dislocēties kaimiņvalstīs un reaģēt uz draudiem. Taču tas prasa skaidrus noteikumus, piemēram, vai pilotam ir atļauts atbildēt, ja Krievija pārkāpj vienošanos un, izšauj raķeti uz Harkivu?
Otrs aspekts ir Melnā jūra – Rietumiem būtu jānodrošina, ka Krievijas flote netraucē kuģniecību no Odesas un citām ostām.
Par karaspēka izvietošanu Ukrainas teritorijā runāt nav reāli. Pat ja Putins tam piekristu (kas ir maz ticams), “palīdzētāju koalīcijai” nebūtu pietiekamu resursu nodrošināt 1000 kilometru garo frontes līniju.
Kas joprojām neskaidrs?
Militārie eksperti brīdina, ka jebkura drošības garantija bez ASV iesaistes būs nepilnīga. “palīdzētāju koalīcija neaizstāj ASV varu,” atzīmē bijušais Lielbritānijas militārais atašejs Džons Foremans.
Tomēr Trampa nostāja joprojām svārstās. Viņš ir solījis iesaisti, bet bez karavīru nosūtīšanas uz Ukrainu. Cik tālu šī iesaiste ies, to neviens nezina.
Bijušais ASV ģenerālleitnants Bens Hodžess pauž skepsi: “Es neticu, ka ASV sniegs vairāk par skaistiem vārdiem. Eiropieši neuzticas Putinam, taču viņi baidās, ka Tramps pat neatzīst, kurš ir agresors.”
Savukārt bijušais Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volass brīdina: “Kamēr Rietumi vilcināsies, Putins neizrādīs nekādas pazīmes, ka grasās apstāties.”
Eksperti uzsver, ka šobrīd “drošības garantijas” Ukrainai vairāk ir politisks mērķis nekā militārs mehānisms. Nākamie mēneši parādīs, vai “palīdzētāju koalīcija” spēs pāriet no skaļiem solījumiem uz konkrētu rīcību.
