Trieciens Irānas tiltam pārzīmē Eirāzijas transporta karti 0
Nikolajs Marčenko, starptautisko lietu žurnālists un ekonomikas analītiķis (Sofija, Bulgārija)
ASV trieciens Aq Tekeh-Khan dzelzceļa tiltam Irānas Golestānas provincē 2026. gada 9. jūlijā skāra Gorgānas–Inčeborūnas līniju – posmu, kas savieno Irānas dzelzceļa tīklu ar Turkmenistānu un tālāk ar Centrālāzijas valstīm. Tilts ir daļa no Ķīnas–Kazahstānas–Turkmenistānas–Inčeborūnas koridora, pa kuru pēdējā gada laikā no Ķīnas kursējuši vismaz 65 kravas vilcienu sastāvi, savukārt tranzīta kravas vilcienu skaits trīskāršojies pēc tam, kad sākās spiediens uz Irānas ostām. Satiksme ir traucēta, un remontbrigādes jau strādā notikuma vietā. Taču neatkarīgi no tā, cik ātri tilts tiks atjaunots, secinājumi jau ir izdarīti – maršrutu, kas vēl nesen tika uzskatīts par perspektīvu tranzīta alternatīvu, iespējams apturēt ar vienu triecienu.
Starptautiskajā tirdzniecībā tas ir svarīgāk nekā viena konkrēta posma bojājums. Transporta koridorus izvēlas ne tikai pēc izmaksām un piegādes termiņiem – tiek ņemts vērā arī tas, vai tie spēj turpināt darboties ārēja satricinājuma apstākļos. Pēc notikumiem Golestānā Irānas maršrutam tiek piemērota pastāvīga riska prēmija, ko nav iespējams novērst ar fiziskiem remontdarbiem – tā atspoguļo jaunu uzbrukumu, sankciju un turpmākas eskalācijas iespējamību. Šī prēmija ir izmērāma. Kara riska apdrošināšanas likmes reģionā ir pieaugušas līdz 0,5–1,5 % no kuģa vērtības, kas ir piecas līdz desmit reizes vairāk nekā pirms 2023. gada, un tās saglabājas arī pēc dzelzceļa līnijas darbības atjaunošanas.
Šajā situācijā uzmanības centrā nonāk Azerbaidžāna: caur to ved austrumu–rietumu un ziemeļu–dienvidu maršruti, uz kuriem šāda riska prēmija neattiecas. Transkaspijas koridors savieno Centrālāziju ar Gruziju, Turciju un Eiropu, piedāvājot maršrutu, kas nešķērso ne Krieviju, ne Irānu: kravu plūsma pa to pieauga no 1,5 miljoniem tonnu 2022. gadā līdz aptuveni 5,2 miljoniem tonnu 2025. gadā, savukārt piegādes laiks saruka no 28 – 32 dienām līdz 13 – 17 dienām. Arvien lielāku nozīmi iegūst arī caur Azerbaidžānu vedošā ziemeļu–dienvidu koridora rietumu atzars – tas veido aptuveni 70 % no kopējās kravu plūsmas šajā koridorā jeb aptuveni 8–9 miljonus tonnu gadā. Atšķirībā no austrumu maršruta caur Turkmenistānu un Irānu tas ved caur valsti, kas nav ierauta pašreizējā militārajā konfliktā un pastāvīgi attīsta savus dzelzceļus, ostas un robežpārejas.
Šeit nav runa par vienreizēju priekšrocību, kas radusies viena bojāta tilta dēļ. Trieciens vienkārši ir padarījis pēdējo gadu tendenci vēl redzamāku – Eirāzijas kravu plūsmas pārorientējas uz maršrutiem, kas mazina atkarību no tranzīta caur sankciju skartām un konfliktu ietekmētām teritorijām. Starptautiskajiem partneriem tas ir vēl viens iemesls paātrināt Vidējā koridora attīstību un palielināt ieguldījumus ostu, dzelzceļu un robežu infrastruktūras modernizācijā. Bez tā maršruta politiskā nozīme nepārtaps pilnvērtīgā ekonomiskā atdevē.
Uz to pašu loģiku balstās TRIPP jeb “Trampa maršruta starptautiskajam mieram un labklājībai” projekts – 43 kilometrus garš maršruts caur Armēnijas dienvidiem, kam jāsavieno Azerbaidžānas pamatteritorija ar Nahčivānu un caur Turciju – ar Eiropu. Amerikas Savienotās Valstis un Armēnija 2026. gada 13. janvārī prezentēja pamatnolīgumu par tā īstenošanu; Baku, Erevāna un Vašingtona kopīgi tiecas pabeigt dzelzceļa posma izbūvi līdz 2028. gadam. Ja šis projekts tiktu īstenots, tas nodrošinātu Vidējam koridoram vēl vienu stabilu izejas ceļu no Kaspijas reģiona uz Rietumiem. Pēc notikumiem Golestānā TRIPP būtu jāuzlūko ne tikai kā reģionāls politisks projekts, bet arī kā papildu elements tirdzniecības noturībai starp Centrālāziju un Eiropu.
Azerbaidžānas tranzīta mezgla pieaugošā nozīme padara Baku par arvien svarīgāku partneri valstīm, kuras ir ieinteresētas noturīgos maršrutos starp Eiropu un Āziju. Eiropas Savienībai tā ir iespēja mazināt atkarību no maršrutiem, kas ved caur Krieviju un Irānu, Ķīnai – saglabāt uzticamu sauszemes savienojumu ar Eiropas tirgiem, bet Centrālāzijas valstīm – paplašināt piekļuvi Rietumiem pāri Kaspijas jūrai.
Golestāna parādīja, cik ātri ģeopolitiska krīze var apturēt maršrutu, kas vēl vakar tika uzskatīts par funkcionējošu. Galu galā priekšrocības iegūst nevis īsākais koridors kartē, bet gan tas, kas spēj turpināt darboties ārēju satricinājumu gadījumā. Šādos apstākļos Azerbaidžāna arvien skaidrāk nostiprinās kā viens no galvenajiem noturīgas tirdzniecības mezgliem starp Eiropu un Āziju.
