Tur var būt daudz nopietnākas juridiskas sekas! Rīgas domes skandālam patiesībā ir arī otra puse 0
Iepriekš jau vēstījām, ka 21. janvārī, Rīgas domes deputāti apstiprināja galvaspilsētas budžetu 2026. gadam, kur galvenās prioritātes ir ģimenes, izglītība, drošība, ekonomikas izaugsme un infrastruktūras attīstība.
Rūdolfs Brēmanis, kurš Rīgas domē par deputātu ievēlēts no partijas “Suvenērā vara”, Apvienība Jaunlatvieši, vietnē “Facebook” dalījies ar visai interesantu video – viņš vakar pēc Rīgas budžeta pieņemšanas bija devies uz Rīgas domi un nofilmēja tur notiekošo. Video redzams, kā vairāki Rīgas domes deputāti domes telpās lieto alkoholu.
Sociālajā medijā “Facebook” zvērināts advokāts Lauris Klagišs publicējis ierakstu, kurā šī gadījuma kontekstā skaidro to, kur beidzas darba ētika un sākas likuma pārkāpums?
Klagiša publikācijā rakstīts: “Iedzeršana Rīgas domē: Kur beidzas darba ētika un sākas likuma pārkāpums?
Pēc 2026. gada 21. janvāra Rīgas domes sēdes, kurā tika apstiprināts galvaspilsētas budžets, sabiedrības uzmanību piesaistīja sociālajos tīklos izplatīti videomateriāli no mēra kabineta. Tajos fiksēta amatpersonu pulcēšanās pie galdiem, uz kuriem redzamas vīna pudeles, izraisot debates par alkohola lietošanas pieļaujamību pašvaldības telpās. No juridiskā viedokļa šī situācija ir analizējama divos aspektos: darba tiesību ietvarā un personas datu aizsardzības kontekstā.
✔️ Bieži valda maldīgs uzskats, ka jebkāda alkohola klātesamība iestādē ir automātisks likumpārkāpums. Tomēr tiesiskais regulējums ir niansētāks:
• Publiskā pieejamība: Alkoholisko dzērienu aprites likums aizliedz alkohola mazumtirdzniecību valsts un pašvaldību iestāžu telpās. Tas neattiecas uz dzērienu patēriņu nepubliskā vidē, piemēram, slēgtā kabinetā svinīga pasākuma ietvaros.
• Darba devēja akcepts: Ja iestādes vadība (šajā gadījumā mērs) ir atļāvusi reprezentācijas pasākumu pēc darba laika beigām, tas nav uzskatāms par darba disciplīnas pārkāpumu.
• Darba laiks: Ziņots, ka Rīgas domes budžeta svinības notika vēlu vakarā, kad oficiālais darba laiks bija beidzies, tādējādi mazinot Darba likuma 58. panta (atstādināšana no darba reibuma stāvoklī) piemērošanas pamatu.
✔️ Daudz nopietnākas juridiskas sekas var skart personas, kuras šādus pasākumus filmē un publicē sociālajos tīklos. 2025. gada amatpersonu datu apstrādes vadlīnijas
https://www.dvi.gov.lv/lv/media/4196/download?attachment uzsver vairākus kritiskus punktus:
1. Datu definīcija: Personas attēls un balss videoierakstā ir personas dati. To publicēšana sociālajās platformās (piemēram, Facebook Reel) ir datu apstrāde, kurai nepieciešams tiesisks pamats.
2. Mērķa izvērtējums: Vadlīnijas skaidro, ka subjektīva pārliecība par nepieciešamību “uzraudzīt” amatpersonas nav pietiekams pamats filmēšanai, ja nav objektīva pierādījuma par nelikumīgu rīcību.
3. Privātuma aizsardzība: Amatpersonai, tāpat kā jebkuram cilvēkam, ir tiesības uz privātumu nepubliskā darba vidē. Video publicēšana ar mērķi izraisīt konfliktu vai gūt atpazīstamību (tā sauktā “ziņkārības apmierināšana”) nav uzskatāma par leģitīmu sabiedrības informēšanu.
4. Pārziņa atbildība: Persona, kura publicē šādu video, kļūst par datu pārzini un ir atbildīga par to, lai tiktu ievēroti Datu regulas principi, tostarp datu minimizācija un godprātība.
✔️ Secinājums: Lai gan politiskā opozīcija un sabiedrība svinības domē var vērtēt kritiski no ētikas viedokļa, tiesiski alkohola lietošana nepubliskā telpā ar vadības ziņu nav likumpārkāpums. Turpretim šādu kadru publiskošana bez piekrišanas var tikt atzīta par prettiesisku datu apstrādi, radot risku saņemt administratīvo sodu.
🎥 Pirms izvelc telefonu, atceries:
Tu kļūsti par datu pārzini. Tiklīdz sāc filmēt vai ierakstīt amatpersonu, uz Tevi sāk attiekties Datu regula.
Filmēšanas iemeslam jābūt pamatotam. To drīkst darīt savu tiesību aizsardzībai, sabiedrības informēšanai vai pārkāpumu fiksēšanai. Vienkārša ziņkāre nav tiesisks pamats.
Pienākums informēt. Tev ir jāsaka amatpersonai, ka viņu filmē un kāds ir mērķis, izņemot gadījumus, kad tas traucētu fiksēt pārkāpumu.
Privātais arhīvs nav sociālie tīkli. Filmēt savām vajadzībām drīkst, bet publiskot šo video (FB, TikTok u.c.) drīkst tikai tad, ja tajā redzams acīmredzams amatpersonas pārkāpums.
Robeža starp vārda brīvību un rupjību. Amatpersonai ir tiesības uz goda, cieņas un datu aizsardzību. Par apzinātu necieņu un aizskarošu rīcību var pienākties administratīvais sods.
Sargāsim savas tiesības, bet darīsim to juridiski korekti!”
