Turpina pieaugt dažādu mēslošanas līdzekļu pielietojums; populārākie – slāpekļa minerālmēsli 0
Latvijā turpinās iepriekšējo pāris gadu tendence, pieaugot dažāda veida mēslošanas līdzekļu pielietojumam, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta apkopotās tendences mēslošanas līdzekļu apritē, portālu laukos.lv informēja dienesta Agroķīmijas departametna direktore Skaidrīte Rulle.
Saskaņā ar ražotāju un ievedēju iesniegtajiem ikgadējiem pārskatiem, Latvijā apritē esošais mēslošanas līdzekļu kopējais apjoms ar katru gadu palielinās, 2016. gadā sasniedzot 594 500 tonnu, kas ir tikai par 3% mazāk nekā 2015. gadā, bet ir viens no lielākajiem apjomiem pēdējo septiņu gadu laikā (līdz 2015. gadam apritē esošie mēslošanas līdzekļi gadā nepārsniedza 476 000 tonnu).
Lielāko īpatsvaru veido vienkāršie (cietie) un kompleksie (cietie) minerālmēsli, 2016. gadā attiecīgi 36% un 42% no visiem mēslošanas līdzekļiem. Tomēr, salīdzinot ar 2015. gadu, to apjoms ir samazinājies, attiecīgi vienkāršajiem minerālmēsliem – par 14% un kompleksajiem minerālmēsliem – par 4%.
Tāpat aplēses liecina, ka Latvijā populārākais mēslošanas līdzekļu veids gadu no gada ir vienkāršie slāpekļa minerālmēsli. 2015. un 2016. gadā to apjoms pārsniedza 200 000 tonnas, attiecīgi pa gadiem – 243 200 tonnas un 207 200 tonnas jeb 40% un 35% no visiem mēslošanas līdzekļiem. Savukārt šajā grupā joprojām populārākais ir amonija nitrāts (AN), kas 2016. gadā bija 32% no visiem slāpekļa minerālmēsliem, nākamais ir amonija sulfāts – 12%, urīnviela (karbamīds) – 9% un kalcija- amonija nitrāts (CAN) – 7%.
Ir vērojama tendence, ka gadu no gada palielinās šķidro mēslošanas līdzekļu apjoms, kaut arī tas joprojām ir salīdzinoši neliels – 23 800 tonnu jeb 4% no visiem mēslošanas līdzekļiem, tomēr piecu gadu laikā no 2012. gada, kad apritē bija 7500 tonnu, palielinājums ir vairāk kā trīskārtīgs.
Ja 2016. gadā vērojams neliels klasisko vienkāršo un komplekso minerālmēslu samazinājums salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tad visu citu veidu mēslošanas līdzekļiem (izņemot milrobioloģiskos preparātus, kuriem arī ir samazinājums par 5%) ir konstatēts apjoma palielinājums, attiecīgi: sekundāro elementu mēslošanas līdzekļiem – par 71%, tikai mikroelementus saturošajiem – par 33%, speciālās izmantošanas mēslošanas līdzekļiem – par 41%, netipiskajiem mēslošanas līdzekļiem un augu augšanas veicinātājiem – par 127%, kaļķošanas materiāliem – par 8%.
Viens no būtiskākajiem palielinājumiem gada laikā ir organiskajiem un organominerālajiem mēslošanas līdzekļiem, kuru apjoms 2015. gadā bija 2500 tonnu, bet 2016. gadā jau 13 700 tonnu, t.i., vairāk nekā piecas reizes.
Ņemot vērā, ka viena no Latvijas augšņu būtiskākajām problēmām ir to skābā reakcija, pozitīvi vērtējama tendence, ka apritē palielinās kaļķošanas materiālu apjoms – no 52 100 tonnām 2012. gadā līdz 91 200 tonnām 2016. gadā.
