TV Rain lieta. Krievijas iebrucēji Ukrainā izrādās upuri 0
Ivars Āboliņš, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs
Pirms vairāk nekā nedēļas Administratīvā apgabaltiesa atzina par prettiesisku NEPLP lēmumu anulēt apraides atļauju programmai TV Rain. NEPLP uzskata, ka spriedumā nepamatoti piemērotas un paplašinātas, kā arī nepareizi interpretētas likuma normas, tāpēc spriedums tiks pārsūdzēts un esam pārliecināti, ka tas nekad nestāsies likumīgā spēkā. Tomēr sabiedrībai ir tiesības zināt, tādēļ īsi ieskicēšu tikai dažus no mūsu argumentiem, kāpēc šis spriedums būtu atceļams.
Pirmkārt, NEPLP savu lēmumu pieņēma, balstoties Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) 21. panta trešās daļas 8. punktu, kas skaidri pasaka: “NEPLP anulē apraides atļauju vai retranslācijas atļauju, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību.”
Pants ir skaidrs un lakonisks un nekādus citus pantus NEPLP, pieņemot lēmumu, nepiemēroja. Taču tiesa spriedumā vērtējusi un analizējusi arī citus likuma pantus, kurus NEPLP, pieņemot lēmumu par apraides atļaujas anulēšanu, nekad nav piemērojusi. Turklāt tiesa, mūsuprāt, būtiski paplašinājusi arī 21.panta trešās daļas 8.punktu ietverot tajā lietas, kuras likumā vispār nav rakstītas un kuras padome nav ne piemērojusi, ne izmantojusi.
Tāpat tiesa, mūsuprāt, vispār nav vērtējusi valsts drošības apdraudējumu un nav skatījusies uz TV Rain darbību kopumā, kā to darīja gan NEPLP, gan pirmās instances tiesa, kura lēma par labu NEPLP. Tiesa, mūsuprāt, nav vērtējusi arī to, ka TV Rain Latvijā darbojās tikai pusgadu, nav vērtējusi, ka šajā īsajā laika periodā tika pieļauts apjomīgs pārkāpumu skaits, nav vērtējusi TV Rain attieksmi padomes sēdēs un pēc būtības nav vērtējusi no Valsts drošības dienesta (VDD) saņemto vēstuli, kurā vērsta uzmanība uz SIA TV Rain darbību, izplatot sižetu, kura saturs tika veltīts Ukrainā karojošajiem un bojā gājušajiem Krievijas karavīriem un mobilizētajiem Krievijas iedzīvotājiem.
Vēstulē norādīts, ka nav pieļaujama jebkāda veida atbalsta sniegšana agresorvalstij Krievijai, kuras mērķtiecīgie militārie uzbrukumi un īstenotā vardarbība pret Ukrainas civiliedzīvotājiem ir atzīta par terorismu, bet Krievija – par terorismu atbalstošu valsti. Un šāda satura izplatīšana rada apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai kopumā. Vēlāk VDD arī brīdināja TV Rain pārstāvi Tihonu Dzjadko par paredzēto kriminālatbildību noziedzīgu nodarījumu veikšanas gadījumā.
Tā vietā tiesa, mūsuprāt, vērtējusi vairākas atsevišķas epizodes no TV Rain darbības, atrauti vienu no otras un nesaistot tās vienotā kontekstā. Kas, mūsuprāt, ir pretēji tam, ko nosaka likums un NEPLP realitātē piemērotais likuma pants.
Jau šis vien, mūsuprāt, ir iemesls atcelt tiesas spriedumu, taču minēšu vēl dažus būtiskus aspektus.
Likums skaidri nosaka, ka Latvijas pārrobežu televīzijas programmām, kāda bija Tv Rain, ir jānodrošina valodas celiņš latviešu valodā, ja mērķis ir izplatīt programmu arī Latvijā. Jānodrošina no pirmās darbības dienas un nevienai programmai nekad ar to nav bijis nekādu problēmu. Tomēr TV Rain šo celiņu nenodrošināja nevienu dienu. Tiesas spriedumā rakstīts, ka “Pieteicēja satura pieejamību latviešu valodā ir centusies nodrošināt ar subtitru palīdzību. Šie pasākumi tika veikti saskaņā ar redakcionālo plānojumu un pieejamajiem resursiem.” un “Padome nav sniegusi nedz pietiekamu pārejas periodu, nedz skaidras metodoloģiskas vadlīnijas.”
Respektīvi, no sprieduma izriet, ka TV Rain sešu mēnešu garumā ignorēja likumu, nenodrošinot valodas celiņu latviešu valodā, taču to drīkst darīt, ja vien nav resursu un ir likumam pretējs redakcionālais plānojums.
Tāpat tiesa secinājusi, ka likuma ievērošanas uzsākšanai jādod nekur normatīvajos aktos neminēts pārejas periods, kādu TV Rain nemaz neprasīja un kādu likums neparedz un kāda nodrošināšana radītu nevienlīdzīgu attieksmi pret citiem nozares dalībniekiem. Te jāuzsver, ka subtitri nav tas pats, kas valodas celiņš, likums skaidri nosaka valodas celiņu.
Tiesa arī secinājusi – “Vienlaikus tiesa atzīst, ka pieteicēja, tieši pretēji, varētu kalpot kā papildinājums krīzes informācijas pieejamībai tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ikdienā lieto krievu valodu, tādējādi sekmējot valsts institūciju mērķi informēt pēc iespējas plašāku sabiedrības loku.” Respektīvi, no sprieduma izriet – fakts, ka Latvijā, kurā valsts valoda ir latviešu valoda, netiek pildīts likums un nodrošināts valodas celiņš latviešu valodā patiesībā ir labs, jo tie, kas ikdienā lieto krievu valodu, krīzes brīdī varēs labāk saprast paredzēto vēstījumu krieviski.
Ja šis spriedums stātos likumīgā spēkā, tas neapšaubāmi radītu risku, ka arī citi televīzijas pakalpojumu sniedzēji turpmāk interpretēs likuma prasību par valodas celiņa nodrošināšanu kā elastīgu vai nosacītu, balstoties uz redakcionālo plānojumu un resursu pieejamību.
Attiecībā uz Krimas kartes atspoguļošanu kā Krievijas teritorijas daļu spriedumā norādīts – “konkrētā sižeta ietvaros Eirāzijas kartes attēlojums bija vien fona elements, tam nebija jebkāda ģeopolitiska konteksta, kas varētu skart Ukrainas teritoriālās vienotības aspektu.” Respektīvi, ja tas nav galvenais fokuss – Krievijas okupētu Ukrainas teritoriju attēlošana Krievijas sastāvā nav problēma. Starp citu, karti ar Krimu Krievijas sastāvā TV Rain ēterā demonstrēja vēl šogad – 2025.gadā.
Runājot par Krievijas armijas dēvēšanu par “mūsu armiju” tiesa secinājusi, ka, “izvērtējot Lēmumā norādīto saistībā ar raidījumos izskanējušo izteikumu “mūsu armija”, tiesa atzīst, ka minētais izteikums nav vērtējams atrauti no tā lietojuma konteksta, konkrētā sižeta uzbūves un žurnālistiskās izteiksmes līdzekļiem. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotais saturs konkrētajā gadījumā bija adresēts auditorijai, kuras lielākā daļa ir Krievijas Federācijas pilsoņi, un arī žurnālists ir šīs valsts pilsonis.” Te jānorāda, ka TV Rain ar esošo apraides atļauju nebija redzams Krievijas teritorijā un vispār nekādā veidā nesasniedza auditoriju Krievijā (raidīšanai Youtube un internetā, kur šī auditorija, iespējams, tika sasniegta, nekādu apraides atļauju nevajag un attiecībā uz to NEPLP nekādus lēmumus nav pieņēmusi). Turklāt
Latvijā strādā daudzu valstu žurnālisti un nevienam citam nav ienācis prātā Krievijas armiju Latvijas medijā, kurš, balstoties normatīvajos aktos, paredzēts primāri Latvijas pilsoņiem un Latvijas auditorijai, dēvēt pat “mūsu armiju.”
Tāpat vēl viens citāts no sprieduma – “Minētais apstāklis īpaši atklājas žurnālistes teiktajā, ka šī kara upuri ir visi – gan tie, kuru teritorijā ir ienākusi “mūsu armija”, gan tie, kurus mobilizē, piespiež karot, nogalināt un mirt.” Respektīvi, upuri ir mobilizētie Krievijas okupanti, kuri ikdienu nogalina ukraiņus viņu zemē. Upuri ir tie, kuri iebrūk Ukrainā un nogalina.
Attiecībā uz Alekseja Koresteļova izteikumiem par līdzekļu vākšanu Krievijas armijai tiesa secinājusi – “Padome ir arī ignorējusi paša žurnālista A. Korosteļeva 2022. gada 2. decembrī plkst. 17.43 Telegram publicēto ierakstu.” Mums tiešām nav saprotama argumentācija kādēļ iestādei būtu jāseko līdzi Krievijas pilsoņu ierakstiem sociālajos tīklos, it sevišķi tādos kā Telegram kanāli. Tas nav pamatots nevienā normatīvajā aktā, šādas NEPLP tiesības un pienākumi nav noteikti nevienā normatīvajā aktā un mums nav saprotams, kādēļ NEPLP kā oficiāls uzticamas informācijas avots, pieņemot lēmumus, būtu jāizmanto Telegram.
Tiesa spriedumā nav vērtējusi arī to, ka tiesas procesa laikā pats Tihons Dzjadko atzina, ka juridiski nekad nav bijis TV Rain darbinieks, bet strādājis kādā Kipras uzņēmumā, kura patiesā labuma guvēji NEPLP nav zināmi. Taču vienlaikus tiesai tika iesniegts 2019.gadā parakstīta Dzjadko līguma ar Krievijas uzņēmumu izraksts, kurā rakstīts – “Savā darbībā Darbinieks vadās pēc spēkā esošajiem Krievijas Federācijas tiesību aktiem, hartas un Darba devēja noteikumiem.” Tātad nevis pēc Latvijas likumiem, bet – Krievijas likumiem.
Visbeidzot – īsi pirms NEPLP lēmuma pieņemšanas TV Rain patiesā labuma guvēja Natālija Sindejeva paziņoja –
“Kā nu bez emocijām, kad kaut kas tāds notiek. Saprotiet, kad tiek atrasti masu kapi, kad redzi mūsu mobilizētos puišus, kuri mežā un nav kur dzīvot, kuriem nav ēdiena, kuriem nav uniformas, tas viss ir šausmīgi. Kā te būt bez emocijām?
Te nevar būt nekāda neitrāla situācija, tāpēc tā mums ir nevis neitrāla, bet emocionāla.” Šis ir visu Latviju aplidojušais raudošās Sindejevas citāts par “našiem maļčikiem” jeb mūsu puišiem, kuriem labākai karošanai Ukrainā vienkārši pietrūkstot uniformu un ēdiena. Tiesa par šiem izteikumiem Sindejevai nekādus jautājumus neuzdeva, taču secināja – “Izvērtējot padomes citēto N. Sindejevas izteicienu, secināms, ka tajā tiek pausta personiska līdzjūtība cilvēku ciešanām kara apstākļos, un tas nekādi nav vērtējams kā atbalsts Krievijas Federācijas armijai vai politikai.”
Visos citos uzskaitītajos punktos strīds ir par juridiskām niansēm, un to visu, ja pieņems kasācijas sūdzību, vērtēs Augstākās tiesas Senāts. Tomēr šī ir vieta, kur tomēr ir vieta emocijām un kura ir daudz lielāka un būtiskāka gan par TV Rain, gan NEPLP.
Ukraiņiem ir pilnīgi vienalga, vai uz viņiem šauj brīvprātīgi Krievijas okupantu armijā pieteicies okupants vai mobilizēts okupants, ukraiņiem ir pilnīgi vienalga, vai viņa mājas sagrauj brīvprātīgais vai mobilizētais Krievijas okupants, ukraiņiem ir pilnīgi vienalga, vai sievietes un bērnus izvaro brīvprātīgais vai moblizētais Krievijas okupantu armijas “mūsu puisis”, kuram trūkst ēdiena un uniformas. Tie visi ir un paliek Krievijas okupanti, slepkavas un iebrucēji, kuri noteikti nav pelnījuši nekādu žēlumu. Un, ja šie “mūsu puiši” ienāks Latvijā, mūsu armija nešķiros, vai šis puisis ir brīvprātīgais vai mobilizētais – viņi visi būs Krievijas okupanti un leģitīms mērķis, nevis vienkārši “mūsu puiši”, cilvēki kara apstākļos, kas pelnījuši līdzjūtību.
