Krievijā ir cita tipa demokrātija un mums tā nepatīk, tā Edmunds Krastiņš 36

Valsts prezidenta Egila Levita teikto: “Mūsu demokrātisko kārtību pārbaudīja pandēmija, bet tiesisko kārtību – Krievija” TV24 raidījumā “Preses klubs” komentēja Edmunds Krastiņš, finansists. Viņš sacīja: “Es nezinu, ko prezidents ar to īsti domāja.”

“Viņa apsēdās man blakus un sāka izģērbties” – taksometra vadītāja un citu profesiju pārstāvju kuriozi atgadījumi darbā
Slepenā iPhone funkcija, par kuras esamību lielākā daļa lietotāju pat nenojauš
Kūtris: Valsts noslēpuma atzīme bijusi uzlikta dokumentiem, kuros ir valsts izsaimniekošanas plāni
Lasīt citas ziņas

Es tagad lasu Lijas Grīnfeldes grāmatu “Nacionālisms. Īsa vēsture” – tur gan teikts, ka tajās valstīs pastāv demokrātija, tikai tā ir tāda cita tipa demokrātija un mums viņa nepatīk. Tā ir demokrātija, kur nevis tautas vairākums lemj, bet kur tiek izvēlēta elite, kura izzina, ko tauta vēlas un to tautai pasniedz,” smejas Krastiņš, piebilstot, “Paldies, Dievam mums tas nav Latvijā īsti izveidojies.”

Levits: Mūsu demokrātisko kārtību pārbaudīja pandēmija, bet tiesībās balstīto starptautisko kārtību – Krievija

CITI ŠOBRĪD LASA

Mūsu demokrātisko kārtību nesen pārbaudīja Covid-19 pandēmija, bet tiesībās balstīto starptautisko kārtību patlaban pārbauda Krievija ar savu noziedzīgo iebrukumu Ukrainā, Demokrātijas akadēmijas atklāšanas pasākumā “Demokrātija un pilsoniskā sabiedrība Latvijā un Eiropā” uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Prezidenta ieskatā, abas globālās krīzes izgaismo ne tikai Latvijas demokrātijas vājās vietas, bet arī parāda tās efektivitāti un dzīvotspēju. Levits akcentēja, ka pandēmijas laikā bijām liecinieki Latvijas sabiedrības polarizācijai. Pasākumi, lai mazinātu Covid-19 izplatību, redzami polarizēja Latvijas sabiedrību, taču līdzīgas tendences parādījās visur pasaulē – arī citās demokrātijās un pietam varbūt vēl daudz vairāk.

Pēc Levita paustā, šie brīvību ierobežojošie pasākumi sabiedrības veselības un drošības vārdā izraisīja asu neapmierinātību dažādās Latvijas sabiedrības grupās, jo bija jāizšķiras starp divām vērtībām. No vienas puses, veselība un dzīvība, tātad – drošība, no otras puses, cilvēka rīcības brīvība.

“Pietam maldinošu vēstījumu metodiska iepludināšana sociālās tīklošanās vietnēs palīdzēja šaurām interešu grupām mobilizēt cilvēku neapmierinātību. Tas vienlaikus atsedza mūsu demokrātijas ievainojamību. Izrādījās, ka ar samērā vienkāršām manipulācijas metodēm, ko sociālpsiholoģijā pazīst jau vairāk nekā 100 gadu, bet tagad, izmantojot digitālās tehnoloģijas, var radikalizēt lielu sabiedrības daļu,” norādīja valsts pirmā persona.

Valsts prezidents vērsa uzmanību, ka vienlaikus Latvijas sabiedrības ievērojama vairākuma reakcija uz pandēmijas ierobežošanu parādīja arī mūsu spēku. Viņa ieskatā, Latvijas demokrātija izrādījās daudz stiprāka par populistu mēģinājumiem destabilizēt valsti. Prezidents uzsvēra, ka Saeimas vēlēšanu rezultāti tam ir labs apliecinājums – vēlētāju vairums kopumā deva priekšroku kopējā labumā un solidaritātē balstītai politikai, nevis ekscentriskiem un sociāli bezatbildīgiem lozungiem.

“Ja pandēmija izjauca mūsu sabiedrības ierasto dzīvi, tad Krievijas iebrukums Ukrainā ir izjaucis starptautisko tiesisko kārtību. Eiropā ir atgriezies karš, un Krievija cīnās pret visām tām vērtībām, kas ir Latvijas valsts un mūsu Satversmes pamatā. Ukrainas varonīgā cīņa par savu neatkarību ir izraisījusi sen nepieredzētu sabiedrības solidaritāti. Salīdzinot ar iekšzemes kopproduktu, mēs esam pirmajā vietā pasaulē, sniedzot visa veida palīdzību Ukrainai,” akcentēja Levits.

Viņš minēja, ka tā ir ievērojama militārā palīdzība. Latvijas pretgaisa aizsardzības raķetes pašā kara sākumā ļāva ukraiņiem nosargāt Kijivu. Pēc tam sniegta vēl lielāka militārā palīdzība. Tāpat sniegta ekonomiskā palīdzība un politiskais atbalsts.

Valsts pirmā persona izcēla, ka Latvija bija starp pirmajām valstīm, kas iestājās par Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai. Levits skaidroja, ka tas bija laikā, kad lielās ES dalībvalstis par to vispār negribēja ne dzirdēt, taču jau pēc dažiem mēnešiem līdz ar Latvijas un citu domubiedru darbu šis kandidātvalsts saturs tika piešķirts. Tagad Latvija rūpīgi seko līdzi, lai drīzumā sāktos nopietnas sarunas par iestāšanās procesu, pauda prezidents.

Tāpat, pēc Levita paustā, Latvija bija starp pašām pirmajām valstīm, kas iestājās par starptautiska tribunāla izveidi Krievijas agresijas nozieguma iztiesāšanai. Šis priekšlikums lēnām gūst atbalstu. Pirms divām nedēļām arī Eiropas Parlaments un Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja pieņēma rezolūcijas, ka šāds tribunāls būtu jāizveido, taču starptautiskās tiesības attīstās lēni, tādēļ līdz rezultātam ir vēl tāls ceļš ejams.

Prezidents uzsvēra, ka būtiska ir arī mūsu cilvēku tiešā palīdzība Ukrainas cilvēkiem. Latvijas iedzīvotāji, uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas ir ziedojušas miljoniem eiro, palīdzējuši uzņemt un izmitināt Ukrainas bēgļus, ir nosūtījuši uz Ukrainu simtiem automašīnu, siltas drēbes, elektroģeneratorus un daudz citu lietu.

Viņš norādīja, ka pagājušā gada beigās pēc Valsts kancelejas pasūtījuma veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju jeb 68% vienā vai otrā veidā ir snieguši atbalstu Ukrainai un Ukrainas bēgļiem pēc Krievijas iebrukuma.

Valsts prezidents uzsvēra, ka arī Ukraina un ukraiņu bēgļi šeit, Latvijā, augstu novērtē mūsu cilvēku solidaritāti. Ukraiņu bēgļi, lai šeit strādātu un mācītos, mācās latviešu valodu, tātad tās valsts valodu, kas viņus ir uzņēmusi.

SAISTĪTIE RAKSTI

“Un tas ir normāli. Ar gandarījumu mēs atzīmējam, ka, piemēram, ukraiņu pārdevējas veikalos savus pircējus jau arvien biežāk uzrunā mūsu kopējā valsts valodā – tostarp arī tos, kuri šeit dzīvo jau gadu desmitus un līdz šim ne pušplēsta vārda nav spējuši izdvest latviski,” pauda Valsts prezidents.

Prezidents uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija un Krievijas uzbrukums Ukrainai atgādina, cik svarīga loma krīzes brīžos ir sabiedrības prasmēm pašorganizēties un rīkoties kopējā labuma vārdā. Tās ir pilsoniskās prasmes, ko apgūstam dzīves laikā kā savas valsts pilsoņi un patrioti. Levita ieskatā, bez aktīvas, prasīgas, kritiski domājošas un radošas pilsoniskās sabiedrības mūsu demokrātijai būtu grūti funkcionēt, grūti izdzīvot. Valsts pirmā persona atzīmēja, ka demokrātiju palīdz stiprināt cilvēku griba līdzdarboties un līdzatbildība par savu tautu un savu valsti. Tās ir izšķiroši svarīgi tieši šādos lūzuma un krīzes brīžos, kad cilvēki vēlas meklēt un atrast “pleca” un kopības sajūtu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Viņa apsēdās man blakus un sāka izģērbties” – taksometra vadītāja un citu profesiju pārstāvju kuriozi atgadījumi darbā
Slepenā iPhone funkcija, par kuras esamību lielākā daļa lietotāju pat nenojauš
Kūtris: Valsts noslēpuma atzīme bijusi uzlikta dokumentiem, kuros ir valsts izsaimniekošanas plāni
Zināms, kad aizies bojā Saule – patlaban tai ir 4,57 miljardi gadu
VIDEO. Futbola zvaigzne Neimars tiešsaistes pokera spēlē zaudē 1 miljonu eiro un viņa reakcija ir neaprakstāma
Lasīt citas ziņas
“Es katru reizi tiesā raudu…” māte sēro par tranšejās Salaspilī bojā gājušo dēlu, kamēr vainīgie joprojām nesodīti
Klāt pūpolsvētdiena – ko par to saka tautas ticējumi?
Finanšu eksperts: Lai gan “Rīgas siltums” sola par 10% samazināt tarifu, iedzīvotāju rēķinos tas samazināsies vien par 1,6%
FOTO. “Esmu te domājusi par katru sīkumiņu,” Linda Mūrniece parāda, kā iekārtojusi savu viesu namiņu
VIDEO. Dziedošajam policistam Nikolajam Puzikovam TV šovā sievu tomēr atrast neizdodas
08:29
Kraukšķīgās pankūku strēmelītes ar zemeņu un banānu mērci
08:24
Krievijas iedzīvotāji vienkārši tiks piespiesti stāties armijā. NBS majors par krievu mobilizācijas plāniem
08:18
FOTO. Ķesterciemā atklāta sezona – Enduro motobraucēji sacentušies meža un smilšu trasēs
Svētdiena būs saulaina un vējaina
VIDEO. Dziedošajam policistam Nikolajam Puzikovam TV šovā sievu tomēr atrast neizdodas
Krievijas iedzīvotāji vienkārši tiks piespiesti stāties armijā. NBS majors par krievu mobilizācijas plāniem
Kraukšķīgās pankūku strēmelītes ar zemeņu un banānu mērci
Par aizsardzību jārunā godīgi! Veiko Spolītis par zemessarga misiju un var ar šo apziņu vien pietiek
Kūtris: Valsts noslēpuma atzīme bijusi uzlikta dokumentiem, kuros ir valsts izsaimniekošanas plāni
Bikše: “Kā sākas runas par skolu reformām reģionos, tā mazie pašvaldību politiķi sāk kliegt un ķerties reformatoram kājās”
Klimata speciālists par kara iespaidu uz vidi: “Tas atstās lielu ietekmi uz nākamajām desmitgadēm”
FOTO. Izturība, spēks un neatlaidība – Latvijas spēcīgākie ļaudis piedalās Bada spēlēs, kādām analogu nav visā pasaulē
VIDEO. “Viņš mani cieši apskāva un teica, ka viss būs labi…” žurnāliste Elita Veidemane, runājot par mīļoto Aivaru Brīzi, nespēj valdīt asaras
VIDEO. “Grūti noticēt, ka tas notiek pa īstam!” Latviešu fotogrāfs video iemūžinājis, kā ziemeļblāzma iekrāso debesis virs Latvijas
VIDEO. “Man aiz muguras ekrānā ik pa pāris sekundēm mainījās dažādas krāsas…” Ētera personība Jānis Labucs tiešraidēs piedzīvojis kuriozus
Kāda ir statistika par bezvēsts pazudušajiem Ukrainā? Atbild Rajevs
VIDEO. Futbola zvaigzne Neimars tiešsaistes pokera spēlē zaudē 1 miljonu eiro un viņa reakcija ir neaprakstāma
Gurķu cenas pārsteidz – jābūt lielam patriotam, lai Latvijā audzētos gurķus pirktu par divreiz augstāku cenu
Sākoties ērču aktivitātes sezonai, pieaug risks, ka varētu piesūkties inficēta ērce. Kur to pārbaudīt?
“Viņa apsēdās man blakus un sāka izģērbties” – taksometra vadītāja un citu profesiju pārstāvju kuriozi atgadījumi darbā
VIDEO. Uz Ukrainu nosūtīta krava izlietoto e-cigarešu bateriju – tās lieti noder ukraiņu karavīriem
VIDEO. Sešgadīgs dejotājs no Daugavpils kļuvis par jaunāko čempionu “Latvijas kausa 2023” breikingā
“Tur viss smird!” Uzņēmējs skaidro, kādēļ nekad nepiedalītos valsts iepirkumos
VIDEO. Lukašenko runas laikā liela daļa amatpersonu guļ
No 1.aprīļa stingrāki nosacījumi OCTA noformēšanai
FOTO. VIDEO. “Tas ir laiks, kad es atštepselējos no ikdienas” – maģisko balsu īpašnieki no “Latvian Voices” stāsta, kā jūtas mirkli pirms koncertiem