Krievijā ir cita tipa demokrātija un mums tā nepatīk, tā Edmunds Krastiņš 36
Valsts prezidenta Egila Levita teikto: “Mūsu demokrātisko kārtību pārbaudīja pandēmija, bet tiesisko kārtību – Krievija” TV24 raidījumā “Preses klubs” komentēja Edmunds Krastiņš, finansists. Viņš sacīja: “Es nezinu, ko prezidents ar to īsti domāja.”
Es tagad lasu Lijas Grīnfeldes grāmatu “Nacionālisms. Īsa vēsture” – tur gan teikts, ka tajās valstīs pastāv demokrātija, tikai tā ir tāda cita tipa demokrātija un mums viņa nepatīk. Tā ir demokrātija, kur nevis tautas vairākums lemj, bet kur tiek izvēlēta elite, kura izzina, ko tauta vēlas un to tautai pasniedz,” smejas Krastiņš, piebilstot, “Paldies, Dievam mums tas nav Latvijā īsti izveidojies.”
Levits: Mūsu demokrātisko kārtību pārbaudīja pandēmija, bet tiesībās balstīto starptautisko kārtību – Krievija
Mūsu demokrātisko kārtību nesen pārbaudīja Covid-19 pandēmija, bet tiesībās balstīto starptautisko kārtību patlaban pārbauda Krievija ar savu noziedzīgo iebrukumu Ukrainā, Demokrātijas akadēmijas atklāšanas pasākumā “Demokrātija un pilsoniskā sabiedrība Latvijā un Eiropā” uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Prezidenta ieskatā, abas globālās krīzes izgaismo ne tikai Latvijas demokrātijas vājās vietas, bet arī parāda tās efektivitāti un dzīvotspēju. Levits akcentēja, ka pandēmijas laikā bijām liecinieki Latvijas sabiedrības polarizācijai. Pasākumi, lai mazinātu Covid-19 izplatību, redzami polarizēja Latvijas sabiedrību, taču līdzīgas tendences parādījās visur pasaulē – arī citās demokrātijās un pietam varbūt vēl daudz vairāk.
Pēc Levita paustā, šie brīvību ierobežojošie pasākumi sabiedrības veselības un drošības vārdā izraisīja asu neapmierinātību dažādās Latvijas sabiedrības grupās, jo bija jāizšķiras starp divām vērtībām. No vienas puses, veselība un dzīvība, tātad – drošība, no otras puses, cilvēka rīcības brīvība.
“Pietam maldinošu vēstījumu metodiska iepludināšana sociālās tīklošanās vietnēs palīdzēja šaurām interešu grupām mobilizēt cilvēku neapmierinātību. Tas vienlaikus atsedza mūsu demokrātijas ievainojamību. Izrādījās, ka ar samērā vienkāršām manipulācijas metodēm, ko sociālpsiholoģijā pazīst jau vairāk nekā 100 gadu, bet tagad, izmantojot digitālās tehnoloģijas, var radikalizēt lielu sabiedrības daļu,” norādīja valsts pirmā persona.
Valsts prezidents vērsa uzmanību, ka vienlaikus Latvijas sabiedrības ievērojama vairākuma reakcija uz pandēmijas ierobežošanu parādīja arī mūsu spēku. Viņa ieskatā, Latvijas demokrātija izrādījās daudz stiprāka par populistu mēģinājumiem destabilizēt valsti. Prezidents uzsvēra, ka Saeimas vēlēšanu rezultāti tam ir labs apliecinājums – vēlētāju vairums kopumā deva priekšroku kopējā labumā un solidaritātē balstītai politikai, nevis ekscentriskiem un sociāli bezatbildīgiem lozungiem.
“Ja pandēmija izjauca mūsu sabiedrības ierasto dzīvi, tad Krievijas iebrukums Ukrainā ir izjaucis starptautisko tiesisko kārtību. Eiropā ir atgriezies karš, un Krievija cīnās pret visām tām vērtībām, kas ir Latvijas valsts un mūsu Satversmes pamatā. Ukrainas varonīgā cīņa par savu neatkarību ir izraisījusi sen nepieredzētu sabiedrības solidaritāti. Salīdzinot ar iekšzemes kopproduktu, mēs esam pirmajā vietā pasaulē, sniedzot visa veida palīdzību Ukrainai,” akcentēja Levits.
Viņš minēja, ka tā ir ievērojama militārā palīdzība. Latvijas pretgaisa aizsardzības raķetes pašā kara sākumā ļāva ukraiņiem nosargāt Kijivu. Pēc tam sniegta vēl lielāka militārā palīdzība. Tāpat sniegta ekonomiskā palīdzība un politiskais atbalsts.
Valsts pirmā persona izcēla, ka Latvija bija starp pirmajām valstīm, kas iestājās par Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai. Levits skaidroja, ka tas bija laikā, kad lielās ES dalībvalstis par to vispār negribēja ne dzirdēt, taču jau pēc dažiem mēnešiem līdz ar Latvijas un citu domubiedru darbu šis kandidātvalsts saturs tika piešķirts. Tagad Latvija rūpīgi seko līdzi, lai drīzumā sāktos nopietnas sarunas par iestāšanās procesu, pauda prezidents.
Tāpat, pēc Levita paustā, Latvija bija starp pašām pirmajām valstīm, kas iestājās par starptautiska tribunāla izveidi Krievijas agresijas nozieguma iztiesāšanai. Šis priekšlikums lēnām gūst atbalstu. Pirms divām nedēļām arī Eiropas Parlaments un Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja pieņēma rezolūcijas, ka šāds tribunāls būtu jāizveido, taču starptautiskās tiesības attīstās lēni, tādēļ līdz rezultātam ir vēl tāls ceļš ejams.
Prezidents uzsvēra, ka būtiska ir arī mūsu cilvēku tiešā palīdzība Ukrainas cilvēkiem. Latvijas iedzīvotāji, uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas ir ziedojušas miljoniem eiro, palīdzējuši uzņemt un izmitināt Ukrainas bēgļus, ir nosūtījuši uz Ukrainu simtiem automašīnu, siltas drēbes, elektroģeneratorus un daudz citu lietu.
Viņš norādīja, ka pagājušā gada beigās pēc Valsts kancelejas pasūtījuma veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju jeb 68% vienā vai otrā veidā ir snieguši atbalstu Ukrainai un Ukrainas bēgļiem pēc Krievijas iebrukuma.
Valsts prezidents uzsvēra, ka arī Ukraina un ukraiņu bēgļi šeit, Latvijā, augstu novērtē mūsu cilvēku solidaritāti. Ukraiņu bēgļi, lai šeit strādātu un mācītos, mācās latviešu valodu, tātad tās valsts valodu, kas viņus ir uzņēmusi.
“Un tas ir normāli. Ar gandarījumu mēs atzīmējam, ka, piemēram, ukraiņu pārdevējas veikalos savus pircējus jau arvien biežāk uzrunā mūsu kopējā valsts valodā – tostarp arī tos, kuri šeit dzīvo jau gadu desmitus un līdz šim ne pušplēsta vārda nav spējuši izdvest latviski,” pauda Valsts prezidents.
Prezidents uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija un Krievijas uzbrukums Ukrainai atgādina, cik svarīga loma krīzes brīžos ir sabiedrības prasmēm pašorganizēties un rīkoties kopējā labuma vārdā. Tās ir pilsoniskās prasmes, ko apgūstam dzīves laikā kā savas valsts pilsoņi un patrioti. Levita ieskatā, bez aktīvas, prasīgas, kritiski domājošas un radošas pilsoniskās sabiedrības mūsu demokrātijai būtu grūti funkcionēt, grūti izdzīvot. Valsts pirmā persona atzīmēja, ka demokrātiju palīdz stiprināt cilvēku griba līdzdarboties un līdzatbildība par savu tautu un savu valsti. Tās ir izšķiroši svarīgi tieši šādos lūzuma un krīzes brīžos, kad cilvēki vēlas meklēt un atrast “pleca” un kopības sajūtu.
