Krastiņš par “bezbērnu nodokli”: “Būtu godīgi viņiem likt maksāt vairāk!” 324

Doma tam visam ir vienkārša. Man ir četri bērni – esmu pārūpējies, lai būtu cilvēki, kas valstī strādātu, maksātu nodokļus un kaut kad nākotnē, kad būšu vecs, uzturētu mani, jo vairs jau nav tā dzīvošana trīs paaudžu ģimenē, līdz ar to veci cilvēki jāuztur uz nodokļu maksātāju rēķina – pensijas, pansionāti, medicīniskā palīdzība, šādu viedokli TV24 raidījumam “Preses klubs” izteica Edmunds Krastiņš, finansists, valsts īpašuma ministrs (1993-1994), finanšu ministrs (1999-2000).

Reklāma
Reklāma
Veselam
11 drošas pazīmes, ka ar jūsu veselību viss ir kārtībā
VIDEO. “Kaut ko tādu dzīvē nebiju redzējusi!” Kristīne netālu no Valmieras vakarā sastapusies ar veselu “zoodārzu” 8
VIDEO. “Vai nu runājiet latviešu valodā, vai es nesaprotu!” Stingrs autobusa šoferis izpelnās pretrunīgu reakciju, atsakoties apkalpot sievieti ar bērnu
Lasīt citas ziņas

Savukārt cilvēks bez bērniem, kad nonāk līdz pensijas vecumam, sanāk, ka viņu jāuztur maniem bērniem, nodokļa būtību skaidro Krastiņš, turpinot: “Savos bērnos esmu ieguldījis daudz – laiku, balstījis materiāli dažādos veidos. Un, ja tas otrs cilvēks nepiedalās šajos procesos, tad būtu godīgi viņam likt maksāt vairāk nodokļus!”

Sprindžuks valdības sēdē rosina apsvērt “bezbērnu nodokļa” ieviešanu

CITI ŠOBRĪD LASA

Veidojot Latvijas ģimeņu politiku, varētu apsvērt tā dēvētā bezbērnu nodokļa ieviešanu, otrdien notikušajā pirmajā valdības darba sēdē pauda jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, bijušais Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (AS).

Diskutējot par Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu īstenošanas plānu tuvākajiem pieciem gadiem, ministrs norādīja, ka šajā jomā nav iesaistīta tāda svarīga puse kā pašvaldības, jo arī pašvaldībām ir savi instrumenti ģimeņu politikā.

Ja šāds apjomīgs darbs tiek plānots un pamatnostādnes veidotas, tad būtu jāsaprot mērķis, sacīja politiķis.

Ja mērķis ir tautas ataudze, tad viennozīmīgi būtu jāsāk ar visa atbalsta spektra auditu attiecībā uz pašvaldībām un iesaistītajām ministrijām, norādīja ministrs.

“Tas, ko redzu no pašvaldību puses, vislielākā netaisnība visā sociālajā politikā ir tieši bērnudārzu nepieejamība. Šeit ir prakses, ko varam salīdzināt, Igaunijas vai Somijas pieredze, proti, visi bērnudārzi par vienādi lielu maksu, neatkarīgi, vai bērns iet pašvaldībās vai privātā dārziņā,” uzsvēra ministrs.

Ministrs arī vērsa uzmanību, ka patlaban milzīgs finansējums tiek veltīts brīvpusdienām, kas nav tēmētas uz īpaši aizsargājamām grupām.

“Patiesībā šī bērnu politika ir diezgan dārga lieta. Valsts šajā jomā ļoti daudz dara, taču rezultāts, manuprāt, nav labs, tikai tāpēc, ka esam šur tur pārāk dāsni, atbalstot visus pēc kārtas, un dažreiz mums nepietiek naudas šiem īpašiem bērniņiem,” norādīja ministrs.

No pašvaldību puses Sprindžuks saredzot netaisnīgu pieeju, kad “šur tur” veseli, maksātspējīgu vecāku bērni saņem dāsnu atbalstu, piemēram, jau minētajām brīvpusdienām.

Savukārt tos, kurus audzina vientuļās mātes, bieži vien pat neieraugām, jo viņi neparādās nevienā no “sietiem”, lai gan patiesībā ir ģimenei ļoti grūti.

Runājot par Latvijas demogrāfijas problēmu, ministrs pauda viedokli, ka ir jāveido draudzīgs mārketings un varbūt pat jāapsver tā dēvētā bezbērnu nodokļa ieviešana. “Ja vēlamies, lai būtu vairāk bērnu, ir jāveido draudzīgs mārketings tajā, ka jums [ar bērniem] būs viegli, nevis rūpju pilna dzīve. Un varbūt arī skatīties uz bezbērnu ģimenēm, kā tas bija padomju laikos. Varbūt, ka jāliek šis “bezbērnu nodoklis”, kas tomēr ir arī sava veida signāls, ka mums ir jāražo nākotnes nodokļu maksātāji. Arī tā ir ģimeņu politika,” uzsvēra Sprindžuks.

Sprindžuka pārdomas par minēto nodokli diskusiju pārējos ministros neraisīja.

Vienlaikus labklājības ministre Evika Siliņa (JV) sagaida, ka būs labi partneri ar Sprindžuku un viņa vadīto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), jo šīs ministrijas pārziņā būs gan bērnudārza jautājumu risināšana, gan brīvpusdienu jautājumi saistībā ar pašvaldībām.

Vienlaikus Siliņa norādīja, ka tas, par ko būtu jāvienojas, ir pietiekami vienlīdzīga pieeja bērnudārziem. Tas esot kopā ar VARAM risināms jautājumus. Patlaban aizdevumi pašvaldībām ir pieejami bērnudārzu būvniecībai, bet pašvaldības nav visai naskas izmantot šādus aizdevumus un izlīdzas ar citiem risinājumiem, valdības sēdē norādīja Siliņa.

Reklāma
Reklāma

Vēlāk sociālajā tīklā “Facebook” Sprindžuks uzsvēra, ka valdības sēdē netika diskutēts par jauniem nodokļiem, bet ideju par “bezbērnu nodokli” viņš izteicis tikai kā vienu no dažādiem iespējamiem risinājumiem ģimeņu atbalstam. Viņaprāt, ir svarīgi turpināt diskusiju par to, kā motivēt ģimenes izlemt par labu bērnam.

Sprindžuks arī atvainojas visiem, kurus viņa izteikums varētu būt sāpinājis. “Es apzinos, ka ir ģimenes, kurās nevar būt, kurās nekad nebūs bērnu, un es to respektēju,

taču līdzās tam ir svarīgi domāt par to, kā veicināt dzimstību. Ģimene ir pamats. Var tikt izteiktas daudz un dažādas idejas, un daudzas arī noraidītas, tas ir demokrātisks process, bet ir svarīgi par to runāt. Mana pārliecība ir, ka ir jāizanalizē valsts un pašvaldību atbalsta mehānismi, un, iespējams, jāpiedāvā arī jauni,” uzskata ministrs.

Jau ziņots, ka LM plāno veidot bērniem, jauniešiem un ģimenēm atbalstošu sabiedrību, paredz ministrijas izstrādātais Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu īstenošanas plāns tuvākajiem pieciem gadiem, kas otrdien atbalstīts valdībā.

Plāna virsmērķis paredz, ka rezultātā tiks izveidota tāda sabiedrība, kas veicina ģimeņu labklājību, veselīgu attīstību, vienlīdzīgas iespējas un nabadzības un sociālās atstumtības risku mazināšanu bērniem, jauniešiem un ģimenēm, kā arī agrīnās intervences attīstība valsts kopīgai izaugsmei.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.