Zelenskis: Rietumvalstīm jāizbeidz nomierināšanas politika pret Maskavu 86
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nedēļas nogalē dramatiski pieauguši pamiera pārkāpumi Donbasā, Ukrainas karavīriem un Krievijas atbalstītajiem kaujiniekiem apsūdzot vienam otru jaunos uzbrukumos. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Ukrainas armija neatbildēs uz provokācijām, taču valsts aizstāvēsies, ja Krievija uzbruks.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāji konstatējuši pieaugošu spriedzi uz frontes līnijas Ukrainas austrumos. Analītiķi lēš, ka Krievija pie Ukrainas robežām savilkusi aptuveni 150 000 karavīru. ASV prezidents Džo Baidens piektdien, atsaucoties uz izlūkošanas informāciju, pauda pārliecību, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir pieņēmis lēmumu iebrukt Ukrainā.
Neskatoties uz šo spēku koncentrāciju, Krievija apgalvo, ka negrasoties uzbrukt Ukrainai, un apsūdz Rietumus panikas celšanā.
Ja Krievija iebruks Ukrainā, tiks sasaukts īpašs Eiropas Savienības samits, lai lemtu par sankciju noteikšanu Maskavai, vakar paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
Sestdien Donbasa prokrievisko kaujinieku kontrolētajās teritorijās Doņeckas un Luganskas apgabalos izsludināta “vispārējā mobilizācija”. Kā pavēstīja prokrievisko kaujinieku vadoņi, daļa iedzīvotāju no Donbasa reģiona austrumdaļas, kas neatrodas Ukrainas centrālās valdības kontrolē, tiks evakuēta uz Krievijas Rostovas apgabalu. Plānots evakuēt vairākus simtus tūkstošus iedzīvotāju.
Luhanskā, kuru kontrolē prokrieviskie separātistu kaujinieki, piektdien noticis sprādziens starptautiskajā naftas cauruļvadā “Družba”. Incidenta cēloņi neesot zināmi.
Pēc tam noticis vēl viens sprādziens degvielas uzpildes stacijā pilsētas nomalē. Nav ziņots, ka šajos sprādzienos kāds būtu cietis.
Ukrainas izlūkdienests jau pirms tam paziņoja, ka prokrieviskie spēki Donbasā mīnē infrastruktūras objektus, lai tos uzspridzinātu un apsūdzētu Ukrainu teroraktos. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde atzīmēja, ka šo pasākumu mērķis ir destabilizēt situāciju uz laiku okupētajās teritorijās un radīt pamatojumu Krievijas iebrukumam.
Ukrainas amatpersonas norāda, ka Donbasa “republikas” šobrīd darbojas pēc sistēmiskas provokāciju programmas, kas tikusi izstrādāta agrāk.
Donbasa prokrievisko kaujinieku līderu videovēstījumi, kuros tie runā par nepieciešamību evakuēt iedzīvotājus Kijevas draudu dēļ, ierakstīti jau divas dienas pirms to publiskošanas, ziņoja izdevums “Insider”, atsaucoties uz starptautiskās pētnieciskās žurnālistikas projektu “Bellingcat”.
“Nav izslēgts, ka okupanti paši sarīkos “evakuācijas” kolonnu apšaudi, lai pēc tam apsūdzētu Ukrainu,” paziņojis Ukrainas pārstāvis, kurš uzsvēra, ka Ukrainas armija negatavojas uzbrukumam un neplāno nekādus triecienus ne Doņeckai, ne Luhanskai.
ASV valdība norādīja, ka civilpersonu evakuācija prokrievisko kaujinieku kontrolētajās Austrumukrainas teritorijās ir cinisks Maskavas solis, lai novērstu uzmanību no Krievijas gatavošanās iebrukumam Ukrainā.
Lai gan Baltkrievijas un Krievijas militārās mācības oficiāli beidzās vakar, Krievijas karaspēks paliks Baltkrievijā, lai veiktu “kaujas gatavības pārbaudi”, paziņojis Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins.
Kā iemeslu šādam lēmumam viņš minēja militārās aktivitātes pieaugumu pie Baltkrievijas un Krievijas ārējām robežām un situācijas saasināšanos Donbasā. Ministrs nenosauca termiņu, cik ilgi Krievijas karaspēks uzturēsies Baltkrievijā.
Rietumu līderiem pulcējoties drošības konferencē Minhenē, Krievijas prezidents Putins un Baltkrievijas vadonis Lukašenko bunkurā Piemaskavā vēroja stratēģisko spēku mācības, tajā skaitā hiperskaņas raķešu palaišanu.
Zelenskis gatavs dialogam ar Maskavu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis telefonsarunā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu apliecinājis gatavību dialogam ar Krieviju, kas koncentrējusi karaspēku pie Ukrainas robežas, radot bažas par plaša mēroga iebrukumu.
Zelenskis informējis Francijas prezidentu par situācijas pasliktināšanos frontes līnijā, bet piebildis, ka nereaģēs uz prokrievisko separātistu provokācijām, teikts Elizejas pils paziņojumā.
Ukrainas iekšlietu ministram Denisam Monastirskim un starptautisko žurnālistu grupai, sestdien apmeklējot frontes līniju Doņeckas apgabalā, bija jāslēpjas, jo no frontes līnijas otras puses pēkšņi sākās mīnmetēju apšaude.
Zelenskis un Makrons pārrunāja nepieciešamību un iespējas īstenot deeskalāciju un noregulēšanu politiski diplomātiskā ceļā, teikts Elizejas pils paziņojumā. Makronam svētdien bija paredzēta telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai apspriestu situāciju saistībā ar draudiem, ka Krievijas karaspēks varētu iebrukt Ukrainā.
NATO spers soļus sabiedroto aizsardzībai
Kaut arī Krievijas mērķis ar uzbrukuma draudiem Ukrainai ir panākt, ka NATO tiek atvirzīta tālāk, tā būs panākusi, ka pie tās robežām ir vēl spēcīgāka NATO, paziņojis alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
“Ja Kremļa mērķis ir mazāk NATO uz tās robežām, tā saņems tikai vairāk NATO,” Minhenes drošības konferencē sacīja alianses līderis. Viņš apliecināja, ka “alianse spers visus nepieciešamos soļus, lai aizstāvētu un aizsargātu mūsu sabiedrotos”.
NATO joprojām nav novērojusi pazīmes, kas liecinātu par Krievijas karaspēka atvilkšanu no Ukrainas robežas, sacīja Stoltenbergs. “Aicinu Krieviju izdarīt to, par ko tā ir paziņojusi – atiet no robežas ar Ukrainu,” piebilda alianses ģenerālsekretārs. “Krievijai vēl nav par vēlu mainīt kursu un sākt strādāt pie miermīlīga risinājuma,” norādīja NATO ģenerālsekretārs.
Viņš sacīja, ka NATO ir gatava dialogam ar Krieviju. Šo gatavību Stoltenbergs no jauna apliecinājis vēstulē, kas pagājušajā nedēļā nosūtīta Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam.
Kritizē Rietumu nomierināšanas politiku pret Krieviju
Rietumvalstīm jāizbeidz nomierināšanas politika pret Maskavu, Minhenes drošības konferencē sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, vienlaikus mudinot Rietumus piedāvāt Ukrainai izpildāmu grafiku ceļā uz NATO.
“Ukraina saņēma drošības garantijas par atteikšanos no pasaulē trešā lielākā kodolarsenāla. Mums nav ieroču. Un nav drošības. Bet mums ir tiesības, tiesības pieprasīt atkāpšanos no nomierināšanas politikas, lai garantētu drošību un mieru,” sacīja prezidents.
“Astoņus gadus Ukraina ir bijusi vairogs. Astoņus gadus Ukraina ir turējusies pretī vienai no lielākajām armijām pasaulē,” norādīja prezidents.
Viņš mudināja sniegt “skaidrus, īstenojamus grafikus” Ukrainas ceļam uz NATO. Kamēr Ukrainai nav iespējas pievienoties NATO, tā vēlas saņemt drošības garantijas, sacīja Zelenskis.
Viņš norādīja, ka vēlas tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai noskaidrotu, “ko Krievijas prezidents grib”. Zelenskis atzina, ka ukraiņi ir gatavi jebkurai notikumu attīstībai Ukrainas austrumos. “Mēs nevienam neuzbruksim, bet esam gatavi visam. Mēs nevaram būt pasīvi. Kā var dzīvot valstī, kad katru dienu jums saka, ka rīt būs uzbrukums, ka rīt būs karš?” vaicāja Zelenskis.
