Ukraina jūnijā pārsitusi rekordu: Krievijas kara rūpnīcām trāpa viens trieciens pēc otra 0
Jūnijs kļuvis par rekordmēnesi Ukrainas gaisa triecienos pa Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa objektiem. Mēneša laikā uzbrukumi veikti vismaz 13 šādiem objektiem, un tas ir augstākais rādītājs kopš 2026. gada sākuma, liecina izdevuma “Aģentstvo” analīze.
Triecienu mērķi bijuši rūpnīcas un uzņēmumi, kas saistīti ar raķešu, dronu, munīcijas, elektronikas un dažādu Krievijas armijai nepieciešamu komponentu ražošanu.
Viens no pēdējiem mērķiem bija rūpnīca “Titan-Barrikady” Volgogradā, kurai uzbrukums notika sestdien. Krievijas varasiestādes oficiāli uzņēmuma nosaukumu neminēja, taču Volgogradas apgabala gubernators Andrejs Bočarovs paziņoja, ka bojāti ražošanas objekti vienā no rūpnīcām. Pēc viņa teiktā, gājis bojā viens darbinieks, bet vēl 11 cilvēki ievainoti.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka trieciens veikts ar FP-5 “Flamingo” raķetēm. Ukrainas OSINT analītiķi norādījuši, ka mērķis bijusi tieši “Titan-Barrikady” rūpnīca.
Šis uzņēmums ražo palaišanas iekārtas stratēģiskajiem raķešu kompleksiem “Jars”, “Topol-M”, “Sarmat”, kā arī operatīvi taktiskajiem kompleksiem “Iskander-M”. Turklāt, kā iepriekš rakstījis “Financial Times”, rūpnīca esot iesaistīta arī raķešu kompleksa “Orešņik” ražošanā.
Jūnijā skarta plaša Krievijas militārās rūpniecības ķēde
Jūnija laikā Ukrainas spēki uzbrukuši vairākiem Krievijas aizsardzības rūpniecības uzņēmumiem.
Starp tiem minēta rūpnīca “Progress” Mičurinskā, kas ražo aprīkojumu raķešu un aviācijas tehnikas vadības sistēmām. Tāpat uzbrukums veikts “Zavod Elastik” Rjazaņas apgabalā, kur tiek ražotas aviobumbas, artilērijas munīcija un komponenti augstas precizitātes ieročiem.
Par vienu no mērķiem kļuvis arī uzņēmums “VNIIR-Progress” Čeboksaros, kas ražo navigācijas aprīkojumu raķetēm “Iskander-M”, “Kalibr” un bezpilota lidaparātiem.
Triecieni vērsti arī pret uzņēmumu “Ekran-opticheskije sistemy”, kas ražo komponentus nakts redzamības ierīcēm, kā arī pret uzņēmumiem “Toljattikaučuk” un “Ņižņekamskņeftehim”, kas iekļauti Krievijas aizsardzības uzņēmumu reģistrā.
Ukrainas triecieni skāruši arī ķīmisko rūpnīcu “Azot”, kuras produkcija tiek izmantota artilērijas munīcijas ražošanā, Voroņežas pusvadītāju ierīču rūpnīcu, kas ražo elektroniku Krievijas raķešu un pretgaisa aizsardzības kompleksiem, kā arī Orenburgas gāzes pārstrādes un hēlija rūpnīcas.
Atsevišķi ziņots arī par uzbrukumu kuģubūves rūpnīcai “Zatoka” Krievijas okupētajā Krimā.
Tāpat izskanējusi informācija par mēģinājumiem uzbrukt Centrālajam aparatūras būves konstruktoru birojam un Jūras siltumtehnikas zinātniski pētnieciskajam institūtam.
Intensīvākais mēnesis kopš gada sākuma
Saskaņā ar žurnālistu aplēsēm kopš gada sākuma pa Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa objektiem veikti vismaz 48 gaisa triecieni.
Pēc jūnija otrais intensīvākais mēnesis bijis marts, kad fiksēti 11 uzbrukumi. Februārī un aprīlī notikuši pa septiņiem triecieniem, bet janvārī un maijā — pa pieciem.
Analītiķi norāda, ka jūnijs bijis ne tikai aktīvākais, bet arī daudzveidīgākais pēc mērķu tipiem. Ukrainas triecieni bijuši vērsti pret raķešu, elektronikas, munīcijas, ķīmiskās produkcijas, kuģu un smagās mašīnbūves uzņēmumiem.
Tas liecina, ka Ukraina cenšas skart nevis vienu konkrētu sektoru, bet plašāku Krievijas militārās ražošanas ķēdi — sākot ar elektroniku un navigāciju, beidzot ar munīciju, raķešu sistēmām un smago tehniku.
Daļa no plašākas spiediena kampaņas pret Kremli
Triecienu sērija tiek vērtēta kā daļa no plašākas kampaņas, kuras mērķis ir samazināt Krievijas militāro potenciālu un palielināt spiedienu uz Kremli.
Jūnija beigās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka apstiprinājis “40 dienu ietekmes operāciju” pret Krieviju. Par tās galveno mērķi nosaukta agresorvalsts piespiešana pārtraukt karu.
Ukraina pēdējos mēnešos arvien biežāk izmanto tālos triecienus, lai sasniegtu objektus dziļi Krievijas teritorijā. Mērķu izvēle rāda, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta tiem uzņēmumiem, kuri palīdz uzturēt Krievijas spēju turpināt karu pret Ukrainu.
Lai gan Krievijas amatpersonas parasti cenšas mazināt šādu triecienu nozīmi, uzbrukumu biežums un mērķu loks liecina, ka Ukrainas kampaņa pret Krievijas militāro rūpniecību kļūst arvien plašāka.
