“Karš klauvē pie mūsu durvīm!” Krievijā pieaug nervozitāte par Ukrainas tālajiem triecieniem, bet Putins… 0
Krievijā pieaug satraukums par Ukrainas tālajiem triecieniem pa Krievijas teritorijā esošiem objektiem, taču Krievijas diktators Vladimirs Putins, visticamāk, nemainīs savu kursu un karu neapturēs, neraugoties uz degvielas deficītu, ekonomisko spiedienu un akciju tirgus kritumu, raksta “The Washington Post”.
Izdevums norāda, ka tikai šonedēļ vien Ukrainas bezpilota lidaparāti trāpījuši vairākiem naftas objektiem Krievijā, kā arī pusvadītāju rūpnīcai Voroņežā, kas tiek uzskatīta par nozīmīgu komponentu ražotāju Krievijas ballistiskajām raķetēm. Tāpat minēti triecieni kosmosa sakaru centram Dubnā pie Maskavas un ķīmiskajai rūpnīcai Tulā, kurai ir nozīme Krievijas munīcijas ražošanā.
Īpaši smaga situācija izveidojusies Krievijas okupētajā Krimā. Tur Ukrainas triecieni izraisījuši ilgstošus elektroapgādes traucējumus visā pussalā, bet degvielas tirdzniecība tikusi apturēta, liekot Krievijai ieviest ārkārtas režīmu.
“The Washington Post” piemin arī uzbrukumus galvenajai naftas pārstrādes rūpnīcai Maskavā. Pēc izdevuma rakstītā, šis objekts pēc triecieniem pārtraucis darbu un, iespējams, nevarēs atsākt darbību līdz pat nākamajam gadam.
Situācija ar degvielu Krievijā kļuvusi tik saspringta, ka valdība nedēļas sākumā rīkojusi ārkārtas sanāksmi. Benzīna ražošana Krievijā nedēļā no 15. līdz 21. jūnijam esot kritusies par 25 procentiem, un desmitiem reģionu ieviesti ierobežojumi degvielas tirdzniecībai.
Uz šī fona kritumu piedzīvojušas arī Krievijas akcijas. Kopš jūnija sākuma tās sarukušas par vairāk nekā 13 procentiem. “The Washington Post” norāda, ka tas ir lielākais tirgus kritums kopš 2022. gada septembra, kad Ukrainas pretuzbrukums piespieda Krieviju atkāpties no lielas daļas stratēģiski nozīmīgu teritoriju Ukrainas ziemeļaustrumos.
“Pastāv pilnīgas nenoteiktības stāvoklis. Ir sajūta, ka labs gals tam nav redzams,” izdevumam sacījusi kāda bijusī augsta ranga Krievijas finanšu amatpersona, kura runājusi anonīmi.
Satraukumu pastiprina arī ASV prezidenta Donalda Trampa toņa maiņa attiecībā pret Maskavu. “The Washington Post” raksta, ka pēc tam, kad Tramps pieļāvis iespēju vēl vairāk pastiprināt sankcijas pret Krieviju un slavējis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Krievijas elite to uztver kā nopietnu trauksmes signālu.
Kāds Krievijas pētnieks, kurš esot tuvs augsta ranga Krievijas diplomātiem, izdevumam sacījis, ka Ukrainas triecienu pieaugums un ģeopolitisko izredžu pasliktināšanās Maskavā rada pieaugošu spriedzi.
“Viss ir atkarīgs no tā, cik ļoti mēs spēsim ierobežot Ukrainas triecienus pa Krievijas teritoriju un cik ātri spēsim izveidot pretgaisa aizsardzības sistēmas pret dronu uzbrukumiem. Cilvēki vairs nejūtas droši. Karš klauvē pie mūsu durvīm,” viņš teicis.
Pēc viņa vārdiem, satraukumu pastiprina arī Zelenska paziņojumi, ka Ukraina turpinās palielināt uzbrukumu intensitāti, lai piespiestu Maskavu sēsties pie sarunu galda.
Vēl viens anonīms sarunu biedrs — Maskavas uzņēmējs — “The Washington Post” aprakstījis situāciju Krimā kā panikai tuvu. Pēc viņa teiktā, cilvēki cenšoties pamest pussalu, kā vien spēj.
“Visi grib doties prom kājām vai aizbraukt ar velosipēdiem, tiklīdz var. Būs problēmas ar pārtiku. Neviens nevar veikt piegādes,” viņš sacījis.
Izdevums norāda, ka arvien biežāk izskan jautājumi par Krievijas militārās vadības nespēju laikus paredzēt Ukrainas dronu spēju straujo attīstību un izstrādāt efektīvus pretpasākumus.
“Ir skaidrs, ka pretraķešu aizsardzības sistēmu nepietiek, lai aizsargātu mūsu infrastruktūru. Izskatās, ka neviens nezina, ko darīt, lai palielinātu ražošanu. Tā ir šausmīga situācija, kuru Putins un viņa tuvākais loks, šķiet, nebija gaidījuši. Viņi nebija sagatavojušies ilgstošam karam un nav gatavi arī dronu draudiem,” sacījis Maskavas uzņēmējs.
Kārnegī Krievijas un Eirāzijas centra vecākā pētniece Tatjana Stanovaja izdevumam skaidro, ka sagatavotības trūkums ir raksturīgs ļoti sadrumstalotai sistēmai ar zemu koordinācijas līmeni starp dažādām varas struktūrām, pat neraugoties uz Putina dominējošo lomu.
“Tā ir Krievijas varas mūžīgā problēma,” sacījusi Stanovaja, piebilstot, ka pašreizējā situācija ir nopietns pārbaudījums Krievijas ekonomikai un sabiedrībai. “Jautājums ir, vai varai ir rīcības plāns vai sapratne, kā ar to cīnīties.”
Eiropas amatpersonas “The Washington Post” norādījušas, ka viens no faktoriem, iespējams, ir Krievijas augsta ranga amatpersonu nevēlēšanās ziņot Putinam sliktas ziņas.
“Cilvēki vienkārši to palaida garām. Pat ja kāds par to brīdināja, tas nenonāca līdz augstākajām amatpersonām. Tas pats notiek kopš kara sākuma, bet tagad sāpes ir vēl lielākas,” sacījusi viena Eiropas amatpersona.
Tikmēr Krievijas amatpersonas publiski cenšas mazināt Ukrainas triecienu nozīmi. Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks, runājot ar Putinu par degvielas krīzi, paziņojis, ka situācija iekšējā degvielas tirgū esot “sarežģīta, bet kontrolējama”. Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs noliedzis, ka krīze būtu izraisījusi būtisku benzīna cenu kāpumu.
“Ja tās vispār pieaugušas, tad nenozīmīgi,” viņš sacījis žurnālistiem.
Arī Putins šonedēļ apgalvojis, ka viss Rietumu bloks piegādā Ukrainai “masveida dronu plūsmu”, lai destabilizētu Krievijas sabiedrību. Viņš uzstājis, ka Ukrainas “teroristiskie uzbrukumi”, kā tos dēvē Maskava, neietekmēs situāciju frontē un ka Krievijas karaspēks turpinot virzīties uz priekšu.
Taču aiz slēgtām durvīm noskaņojums esot daudz drūmāks. Kā raksta “The Washington Post”, Krievijas naftas kompānijas “Rosneft” vadītājs Igors Sečins vēstulē Putinam, kas nonākusi Krievijas laikraksta “Kommersant” rīcībā, zaudējumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām nodēvējis par bezprecedenta.
Krievijas valdība esot apsvērusi arī pilnīgu dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu, lai kompensētu deficītu valstī. Tas faktiski nozīmētu atzīšanu, ka ražošanu pietiekami ātri palielināt nav iespējams.
Stanovaja norāda, ka Krievijas amatpersonu tieksme demonstrēt vienaldzību problēmu priekšā tās tikai padziļina.
“Viņiem vienmēr ir nosliece minimizēt problēmas un mazināt to nozīmi, kā arī vairāk koncentrēties uz sasniegumiem. Redzēsim, kā valdība tiks galā ar degvielas krīzi. Dažos reģionos tā ir katastrofāla,” viņa sacījusi.
Vienlaikus Krievijas Finanšu ministrijas amatpersonas steidz meklēt veidus, kā finansēt arvien augošos kara izdevumus. Pagājušajā nedēļā Krievijas valdība virzījusi grozījumus Budžeta kodeksā, kas ļautu Finanšu ministrijai tērēt un aizņemties vairāk, neprasot oficiālu parlamenta apstiprinājumu.
Krievijas budžeta deficīts strauji aug. Vēl pirms Krievijas naftas cenas krituma līdz 50 dolāriem par barelu federālā budžeta deficīts bija pārsniedzis visam 2026. gadam plānotos 3,8 triljonus rubļu. Līdz maija beigām tas sasniedzis jau 6 triljonus rubļu jeb aptuveni 83 miljardus dolāru, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā.
“Budžets ir uz sabrukuma robežas. Deficīts ir milzīgs, bet suverēnais labklājības fonds gandrīz izsmelts,” izdevumam sacījis kāds Krievijas ierēdnis.
Bijušais augsta ranga Krievijas finanšu sistēmas ierēdnis norādījis, ka, pēc visa spriežot, pieņemts lēmums palielināt aizņēmumus, tostarp izlaižot lielus valsts obligāciju apjomus. Viņa ieskatā tas vēl vairāk veicinās inflāciju, lai gan Centrālā banka mēģina bremzēt cenu kāpumu ar augstām procentu likmēm, kas pašlaik sasniedz 14,25 procentus.
“The Washington Post” raksta, ka Krievijas biznesa vidē pieaug bažas — valdība varētu mēģināt piekļūt iedzīvotāju uzkrājumiem, lai uzturētu kara mašīnu.
“Valdība var mēģināt paņemt naudu jebkādos veidos. Visi domā, kā izvest savu naudu un aizbraukt,” sacījis Maskavas uzņēmējs.
Satraukumu šonedēļ pastiprināja arī ilggadējā Krievijas Komunistiskās partijas līdera Genādija Zjuganova izteikumi parlamentā. Viņš aicināja “mobilizēt” aptuveni 130 triljonus rubļu, kas glabājas uzņēmumu un fizisko personu banku kontos, lai risinātu Krievijas ekonomiskās un budžeta problēmas.
“Šī nauda netiek ieguldīta ražošanā vai kaut kur citur — pat uzvarā. Šo problēmu var atrisināt ātri. Ja es būtu prezidents, es to izdarītu ar vienu rīkojumu. Kara laikā viņam uz to ir tiesības — viņš ir virspavēlnieks,” sacīja Zjuganovs.
Izdevums piebilst, ka Krievijas Finanšu ministrija gatavo arī regulējumu, kas potenciāli varētu ļaut tai piekļūt aptuveni 40 miljardiem dolāru pensiju uzkrājumu privātajos fondos.
Neraugoties uz pieaugošo spiedienu, “The Washington Post” avoti uzskata, ka Putins pašlaik, visticamāk, nepiekāpsies. Drīzāk viņš varētu atbildēt ar jaunu eskalācijas vilni un pastiprināt Maskavas bombardēšanas kampaņu pret Ukrainu.
“Šķiet, ka mūs gaida jauns eskalācijas cikls,” secinājis Krievijas pētnieks.
