Ukrainas triecieni Putinam radījuši četras nopietnas problēmas vienlaikus 0
Ukrainas armija arvien aktīvāk izmanto dronus un raķetes, lai uzbruktu Krievijas militārajiem un infrastruktūras objektiem gan okupētajās teritorijās, gan Krievijas dziļākajā aizmugurē. Šie uzbrukumi rada ievērojamus zaudējumus Krievijas militārajai mašīnai un vienlaikus rada jaunus izaicinājumus Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam.
Vācu izdevums “Bild” norāda, ka Ukrainas bruņoto spēku intensīvie uzbrukumi pēdējo nedēļu laikā Putinam radījuši četras nopietnas problēmas.
Strupceļš frontē
Karu arvien vairāk nosaka bezpilota lidaparāti, raķetes un pretgaisa aizsardzības sistēmas. Kopš 2023. gada frontes līnijā nav notikušas būtiskas stratēģiskas izmaiņas, jo abas puses regulāri uzbrūk piegāžu maršrutiem, munīcijas noliktavām, degvielas rezervēm, dzelzceļa mezgliem un citai svarīgai infrastruktūrai.
Vēsturnieks Jans Berendss norāda, ka frontes centrālajā daļā izveidojusies vairākus kilometrus plata zona, kuru faktiski kontrolē droni. “Šajā jomā Ukraina ir diezgan veiksmīga un nodara Krievijas armijai ievērojamus zaudējumus,” uzsver eksperts.
Traucēta Krievijas militārā loģistika
Ukraina regulāri uzbrūk naftas pārstrādes rūpnīcām, degvielas glabātuvēm un dzelzceļa infrastruktūrai Krievijas aizmugurē. Eksperti uzskata, ka tas rada būtiskus zaudējumus gan Krievijas ekonomikai, gan armijas apgādes sistēmai.
“Pēdējo divu nedēļu laikā kļuvis skaidrs, ka naftas pārstrādes un uzglabāšanas infrastruktūras iznīcināšana ir bijusi efektīvāka, nekā sākotnēji tika prognozēts. Visa Krievijas ekonomiskā un sociālā dzīve šobrīd izjūt spiedienu,” norāda Stokholmas Austrumeiropas studiju centra analītiķis Andreass Umlands.
Nespēja aizsargāt Krimu kļūst par politisku slogu
Eksperti uzsver, ka okupētā Krima Putinam ir ne tikai militāri, bet arī simboliski svarīga teritorija. “Krima ir vissvarīgākais Putina imperiālās politikas simbols. Taču situācija mainās, jo okupētā pussala pakāpeniski tiek izolēta no Krievijas,” norāda militārais eksperts Tomass Jēgers.
Savukārt Berendss uzskata, ka Krimas zaudēšana Putinam būtu smags trieciens divos aspektos. Pirmkārt, tas būtu simbolisks zaudējums, jo Krievijas propaganda gadiem ilgi uzsvērusi Krimas īpašo saikni ar Krieviju. Otrkārt, tas būtu arī stratēģisks zaudējums, jo pussala kalpo kā svarīgs Krievijas militārais balsts Melnās jūras reģionā.
Karš kļuvis par ikdienas realitāti miljoniem krievu
Ukrainas uzbrukumi Krimai un objektiem Krievijas teritorijā rada vēl vienu būtisku problēmu Kremlim – karš arvien vairāk kļūst redzams pašiem Krievijas iedzīvotājiem. Pēc ekspertu domām, ekonomiskās sekas un regulārie dronu uzbrukumi liek miljoniem cilvēku pirmo reizi tieši izjust kara ietekmi.
“Kara uztvere mainās. Tas vairs nav kaut kas attāls vai līdzīgs datorspēlei, bet gan ikdienas realitāte miljoniem Krievijas iedzīvotāju,” uzskata Umlands. Savukārt Berendss norāda, ka arvien biežākie uzbrukumi Krievijas teritorijā rada spēcīgu psiholoģisko efektu. “Maskavas degšanas ainas nav iespējams ignorēt. Ukrainas taktika darbojas,” viņš secina.
Ukraina turpina palielināt spiedienu
Kara izpētes institūts (ISW) ziņo, ka Ukrainas spēki 2026. gada maijā okupētajās teritorijās veikuši vismaz 210 vidēja darbības rādiusa triecienus, bet jūnijā – vēl 145.
Vienlaikus Ukraina turpinājusi uzbrukumus Krievijas naftas infrastruktūrai. ISW dati liecina, ka 2026. gada aprīlī veikti vismaz 18 tāla darbības rādiusa triecieni pret Krievijas naftas objektiem, maijā – 33, bet jūnijā – 28 šādi uzbrukumi.
