Urdošā leģenda: deviņas teorijas par Atlantīdu 0
Populāro filmu “Titāniks” un “Avatars” režisora Džeimsa Kamerona daļēji finansēta ekspedīcija Atlantijas okeāna dzelmē atradusi sešus aptuveni 3500 – 4000 gadus senus akmens enkurus.
Režisors tic, ka atradis mītiskās Atlantīdas pēdas, jo tie atklāti vietā, kuru uzskata par vienu no iespējamām mītiskās zemes atrašanās vietām. Proti, netālu no Gibraltāra, kas savieno Vidusjūru un Atlantijas okeānu, jeb aiz senajos grieķu mītos minētajam “Herkulesa stabiem”. Tiek uzskatīts, ka viens no tiem ir Gibraltāra kalns, bet otrs – Seutas kalns Āfrikas pusē.
Rūpīgi plānotā ekspedīcija, kurā izmantotas vismodernākās navigācijas un jūras arheoloģijas tehnoloģijas, bija daļa no Kamerona un dokumentālo filmu režisora Simčas Jakoboviči idejas meklēt Atlantīdu, balstoties uz sengrieķu filosofa Platona dialogos “Krītijs” un “Tīmajs” minēto informāciju. Tās rezultātā tapusi dokumentālā filma “Atlantīdas pacelšanās”, kuru skatītāji “National Geographic” redzēs svētdien, 12. martā.
Arhitektūras un inženierzinātnes brīnums Atlantīda sastāvējusi no vairākiem koncentriskiem sienu un kanālu lokiem. Centrā – Poseidona templis. Salas ziemeļdaļā pletās kalni, bet dienvidos – līdzenums. Atlantijas okeāna spēcīgākā jūras lielvalsts bija lielāka nekā senā Lībija un Mazāzija (mūsdienu Turcija) kopā, jo bija iekarotas plašas teritorijas Rietumeiropā un Āfrikā. Tās karaļi cēlušies no jūras dieva Poseidona, taču dievišķās asinis bija sajaukušās ar parastiem mirstīgajiem.
Šīs ir dažas no Platona darbos minētajām 51 norādēm, kuras tās gadsimtiem ilgi iedvesmo pētniekus meklēt mītisko zemi. Lūk, dažas populāras teorijas.
