Uzlabojumu nebūs, jo uzvedamies citādi, atklāj pētījums par latviešu rīcību pandēmijas laikā toreiz un tagad 29
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Septembrī un oktobrī iedzīvotāju aktivitāte ir būtiski atšķīrusies no tās, kāda tā bija martā, aprīlī un maijā. Ja mēs ceram, ka šī brīža ierobežojumi nodrošinās tādu pašu situācijas uzlabošanos kā pavasarī, tad tā nebūs, jo uzvedamies pilnīgi citādi.”
Tā prezentējot Latvijas Universitātes (LU) un “Latvijas Mobilā telefona” (“LMT”) veikto iedzīvotāju uzvedības analīzi, sacīja LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju neievēro piesardzību, un viņu aktivitāte šoruden ir atgriezusies līmenī, kādā tā bija pirms Covid-19 krīzes.
Pētījumā tika analizēta “LMT” mobilo datu un Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģiskā statistika, mēģinot noteikt sakarības starp iedzīvotāju aktivitāti un epidemioloģisko situāciju Latvijā. Tāpat pētījumā vērtēta dažādu valsts un lokāla mēroga notikumu ietekme uz saslimstību.
“LMT” prezidents Juris Binde sacīja, ka pētnieki modelējuši lielo datu modeli, lai varētu veikt liela apjoma datu apstrādi, to nododot atbildīgajām institūcijām dažādu pandēmiju ierobežojošu plānu izstrādei.
Salīdzinot situāciju Rīgā šī gada 24. martā, kad Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija, ar situāciju 27. septembrī, redzams, ka notikušas nozīmīgas iedzīvotāju aktivitātes izmaiņas. Būtiski pieaugusi aktivitāte izglītības un zinātnes iestādēs, mazumtirdzniecības vietās un ārstniecības iestādēs. Savukārt samazinājusies aktivitāte galvaspilsētas dzīvojamajos rajonos.
“Analizējot mobilā tīkla notikumu statistikas datus par Rīgas lielākajiem tirdzniecības centriem, var redzēt, ka iedzīvotāju aktivitāte tajos šoruden ir gandrīz sasniegusi pagājušā gada līmeni attiecīgajā laika periodā, kas diemžēl sekmē slimības izplatīšanos.
Tāpēc vēlos aicināt Latvijas iedzīvotājus arvien aktīvāk izmantot tirgotāju piedāvātās iespējas iepirkties digitālajā vidē,” norādīja Binde.
Savukārt Veselības ministrijas galvenais infektologs, LU profesors Uga Dumpis norādīja, ka vairs nav jēgas runāt par vīrusa izplatības viļņiem, jo viss ir atkarīgs no tā, vai ir ieviesti kādi ierobežojumi vai nav.
“Visā Eiropā redzam, ka, atslābstot ierobežojumiem, vīruss strauji izplatās.
Jo īpaši rudenī, kad cilvēki atgriezušies darbā, bet bērni – skolā.” Dumpis uzskata, ka pētījumā analizētos mobilā kustīguma un ekonomiskās aktivitātes datus var visveiksmīgāk izmantot nevis lai raksturotu vīrusa izplatību, bet gan lai raksturotu ierobežojošo pasākumu efektivitāti.
Pētījumā izmantoti tīkla dati no visām “LMT” bāzes stacijām. Piemēram, septembrī un oktobrī veikti gandrīz 360 miljoni tīkla notikumu, bet kopš 2016. gada dažādos modeļos apstrādāti vairāk nekā 10 miljardi dažādu notikumu.
