CILVĒKSTĀSTS. Riepu Austris par multiplo sklerozi: ”Godīgi sakot, gribējās paņemt striķi un aiziet pakārties, jo es saprotu, kādas ir šīs slimības sekas un beigas” 100
Austris Jansons Latvijas sabiedrībai labu laiku ir zināms kā uzņēmējs ar publisko segvārdu Riepu Austris. Viņš vienmēr atklāti, arī necenzētā leksikā, pauž savu viedokli, piedalās dažādās ar auto saistītās aktivitātēs, kas tiek realizētas caur sociālajiem medijiem. Filmējies pašmāju seriālā “Ugunsgrēks” un ieguldījis daudz enerģijas, lai viņam sekotu simtiem cilvēku Latvijā.
Austrim bija izveidojies pat savs fanu pulks, jo viņš ir citāds, atklātāks, ar lielisku humora izjūtu, turklāt, bez kompleksiem spēj iztirzāt jebkuru tēmu. Tagad viss ir mainījies, sarunā ar portālu LA.LV stāsta Austris. Diagnoze – multiplā skleroze – viņa dzīvē ir ieviesusi savas korekcijas. Mīļotā sieviete, uzzinot, ka Austrim ir neārstējama sasirgšana, vairs nevēlējusies turpināt attiecības, arī vairāki draugi pagriezuši muguru.
“Tas bija 2018.gada beigās, kad man sāka teikt, ka es video šķielēju. Es pat apvainojos un tam nepievērsu uzmanību. Pēc tam visu laiku bija tāds nenormāls nogurums. Un tad vienā brīdī es pamanīju, ka es tiešām sāku šķielēt, ka man iztrūkst labais lauks labajai acij. Skatoties pa labi reiba galva, tā kā nevarēju īsti neko saskatīt līdz galam. Es aizgāju pie neiroloģes un, kā es nācu kabinetā, viņa uzreiz pateica: ”Tu šķielē un tev visticamāk ir multiplā skleroze.” Godīgi sakot, gribējās paņemt striķi un aiziet pakārties, jo es saprotu, kādas ir šīs slimības sekas un beigas.”
Par spīti Austra prognozēm, ka ar saslimšanu būs jācīnās vienam, viņš patlaban ir tētis pusgadu vecajai meitiņai Lilai Sofijai un arī laimīgi precējies. Ģimene šajā nebūt vieglajā dzīves periodā Austrim ir vislielākais atbalsts.
“Es domāju – viss, tā arī palikšu viens. Man bija pilnīga pārliecība, ka man nekad nebūs bērnu, nebūs sievas, bet redz, kā dzīvē saliekas tas viss citādi. Man ir diezgan bailīgi pa māju staigāt ar bērnu rokās. Ja apsēdies, tad kādu brīdi varu paturēt, bet principā bez sievas es ar bērnu galā es netiktu. Ģimene man ir vissvarīgākā. Ja man nebūtu meitas, es arī nebūtu saņēmies neko publiski kādam prasīt. Bet es saprotu, ka man bērns ir jāizaudzina. Es nevaru kaut kādā pašplūsmā atstāt. Protams, servisā tagad es neko nevaru darīt. Atslēgas krīt no rokām ārā, ko es tur varu padarīt, neko.“
Austris, cīnoties par savu veselību, patlaban ir uzsācis kampaņu, kurā aicina sabiedrību ziedot cilmes šūnu transplantācijai. Viņš ir pārliecināts, ka šī manipulācija progresējošo saslimšanu apturēs, šo jautājumu apspriedis arī ar savu ārstējošo mediķi, kas devis “zaļo gaismu” šai idejai. Globālajā tīmeklī atrodamā informācija liecina, ka ir veikti pētījumu, kuros pierādīts, ka
cilmes šūnām ir potenciāls atjaunot mielīna apvalku. Šis aizsargapvalks ieskauj nervu šķiedras centrālajā nervu sistēmā, kas ir bojātas multiplās sklerozes rezultātā.
Multiplā skleroze Austrim sagādā fiziskas ciešanas. Tā ir autoimūna saslimšana. Šo slimību nevar nedz prognozēt, novērst, ne izārstēt. Imunitāte piesaka lokālu karu nervu sistēmai, to bojājot, kas cilvēkam rada diskomfortu. Austrim, tāpat kā citiem Latvijā esošajiem multiplās sklerozes pacientiem, demielinizējoši perēkļi smadzenēs tika atklāti magnētiskās rezonanses laikā.
”Tur bija kaut kādi pleķi galvas smadzenēs. Paldies Dievam neatklāja vairāk kā piecus perēkļus. Man bija zāles jādzer. No tām bija briesmīgi blakusefekti. Pērn augustā man mainīja medikamentu un tagad reizi mēnesī injicē zāles. Bet slimība progresē. Tagad jau ir tā, ka man kreisā kāja diezgan švakri strādā. Ar mašīnu diezgan pagrūti braukt. Ja jāstāv “korķī” Rīgā, tad tas ir neizturami. Sajūtas ir dažādas, tad man kāja tirpst, tad sāp.. kā kurā brīdī. Vienu dienu var būt viss labi, vienu dienu viss slikti. Es diezgan daudz rakos internetā, jo neticēju, ka to nevar apturēt nekādā veidā. Tad es uzgāju HSCT (Hematopoētisko cilmes šūnu transplantācijas – red.) grupu, kuru es uzgāju “Facebook”. Piesekoju vienai, otrai, trešai grupai un skatījos, ko cilvēki stāsta. Par kādiem centriem, kur labāk, kur sliktāk, kur labākas atsauksmes. Kur kāds ir taisījis, izmaksas.”
Austris izpētījis, ka cilmes šūnu transplantāciju veic Maskavā, bet šā brīža situācijas dēļ, kad Ukrainā notiek karš, viņš pat neapsver domu, ka turp varētu doties uzlabot savu veselību.
“Vēl ir Lietuvā, bet tur nav labu rādītāju. Koka kastē arī mājās negribās atbraukt. Savukārt, Meksikā ir ļoti labi rādītāji. Ja visur maksā vienādi, tad es neredzu jēgu lieki riskēt.“
Mazās Lilas tēvs ir izvēlējies veikt cilmes šūnu transplantāciju klīnikā “Clinica Ruiz” Meksikā, pilsētā Puebla. Medicīnas iestādes mājas lapā lasāms, ka tieši šī klīnika ir lielākais autoimūno slimību ārstēšanas centrs pasaulē, kas izmanto cilmes šūnu transpantācijas metodi.
Klīnikā lepojas ar lieliskiem rezultātiem – 20 gadu laikā veiktas vairāk nekā 3000 manipulācijas. 900 no tām bijušas tieši multiplās sklerozes pacientiem. Mirstība esot mazāka kā 0,26%. 78% pacientu cilmes šūnu transplantācija bijusi veiksmīga, turklāt, mediķi sola nodrošināt personalizētu, visaptverošu aprūpi, kas palīdz pacientiem pārvaldīt slimības simptomus un palielināt viņu dzīves kvalitāti.
Bet ir viena nianse, lai Austris varētu ārstēties šajā klīnikā, viņam ir nepieciešami 65 000 eiro. Summa tik liela, jo Meksikas mediķi noteikuši, ka pacientam jāierodas kopā ar asistentu. Vīrietis lūdz sabiedrības atbalstu. Savā “Facebook” profilā viņš ir izvietojis kontu ziedojumiem. Trīs mēnešu laikā šī cilvēka mērķi sabiedrība atbalstījusi ar nedaudz vairāk kā 12 000 eiro.
Austris emocionāls: ”Šo slimību es nevienam nenovēlu, pat ienaidniekam ne. “
Tikmēr izrādās, ka pacientiem, kuri sirgst ar šo neārstējamo kaiti, galējas nepieciešamības gadījumā cilmes šūnu transplantācija tiek nodrošināta šeit pat Latvijā.
