cilvēkstāsti

VIDEO. “Kad iemācīsies sēdēt, dabūsi ratiņkrēslu, tālāk redzēs…” Liene Cipule pirmo reizi publiski atklāj, kā mācījās no jauna staigāt

“Naktī izsauca galveno ārstu, bija panika, visi runāja, sačukstējās, baidījās man ko teikt…” Martas mammas Ingas stāsts par dzīves lielākajām vērtībām

“Ir svarīgi nonākt dzīves situācijā, kurā esam aukstā kāpņu telpā.” Stiprais Solvitas Kabakovas stāsts par to, kā sasniegt mērķus

CILVĒKSTĀSTS par Horenu Stalbi: “Nevienam nekādas 48 stundu somas nav jākrāmē, varat nomierināties”

CILVĒKSTĀSTS. Olga Dreģe: “Es skriešu, kamēr kritīšu”

Anatolijs Livča: “Mūzikai jāuzšķiļ uguns cilvēku sirdīs!”

CILVĒKSTĀSTS. Guntis Veits: Dzīvē jāmāk visu darīt ar mēru

CILVĒKSTĀSTS. Vienīgā sieviete rallijkrosa BMW klasē – Marta: “Mans tētis ilgu laiku nebija gatavs tam, ka es pati sēžos pie sacensību mašīnas stūres…”

CILVĒKSTĀSTS. Līga Rīdere: “Man dzīvē ir bijis tāds periods, ka nevarēju pat no mājas iziet…”

Raimonds Bartaševičs: “Sliktas dziesmas es vispār nedziedu”

CILVĒKSTĀSTS. “Neredzamais” aprūpētāja darbs. Sarmītes stāsts: “Man ir liels gandarījums, ka varu palīdzēt cilvēkiem, kuriem šāds atbalsts ir vitāli nepieciešams”

CILVĒKSTĀSTS. Regīna Devīte dzīvo ar sajūtu, ka 18 gadi viņai bija tikai vakar

CILVĒKSTĀSTS. Uģis Roze: “Es reizēm koncertu laikā lūdzu pavērst prožektoru starus arī uz auditoriju”

Jānis Jarāns: “Tagad ar mani vismaz sveicinās. Agrāk mani uzskatīja tikai par komiķi…”

CILVĒKSTĀSTS. “Gadās, ka kādam bērnam pats nopērku biļeti, jo ceļa malā neatstāšu” – saruna ar satiksmes autobusa šoferi Arturu par mūsdienu pasažieriem un šoferiem

CILVĒKSTĀSTS. Dziedātāja Liene Šomase par Raimonda Paula vārdiem: “Es tiešām biju ļoti jauna un “pastulba”, nesapratu to vārdu nozīmi”

CILVĒKSTĀSTS. Viktors Zemgals: “Es apprecējos nevis 20 gados, bet bija jau pāri trīsdesmit. Es to darīju pārliecības dēļ”

CILVĒKSTĀSTS. Rajevs: Pašam salikta šāda 72 stundu soma man nav, taču viss nepieciešamais mājās ir

CILVĒKSTĀSTS. Andris Baltacis no “Baltajiem lāčiem”: Iekšējais spīts vienmēr bijis mans dzinulis

CILVĒKSTĀSTS. Čučumuižas rūķu stāsts: “Aktierim, kurš strādā bērniem, visu mūžu jāspēj saglabāt sevī spēja brīnīties”