Vācijas prezidents reformas min kā sāpīgas, taču arī kā piemēru citiem 0
Vakar un šodien valsts vizītē Latvijā viesojas Vācijas prezidents Joahims Gauks, kurš slavēja Latvijas panākumus reformās, pievienošanos eirozonai un pieskārās vēstures jautājumiem. “Mēs, vācieši, esam patīkami pārsteigti, ka no Austrumeiropas nāk cerību impulss. Mums vajag daudz skaistu cerību. Tas ir kā piemērs, kurš arī bijis ļoti smags,”
sacīja Vācijas prezidents, ar to domājot Latvijas īstenotās reformas, kas vēlāk palīdzējušas Latvijai iestāties eirozonā. Vācijas prezidents pauda viedokli, ka viņa valstī nebūtu iespējams īstenot taupības pasākumus uz ierēdniecības algu apcirpšanas rēķina, kas, viņaprāt, parādot vietējās neizmērojamās spējas, lai pārvarētu grūtības. Vācijas prezidents atzina, ka savulaik Latvijā dažādas okupācijas cilvēkiem radījušas ciešanas. Uz “LA” jautājumu par vēsturisko apziņu un līdzībām starp vāciešu pieredzi VDR un Latviju padomju okupācijas gados J. Gauks atbildēja, ka šajā kontekstā jāatceras, ka bijuši ne tikai totalitāro režīmu upuri, bet arī režīma līdzskrējēji. “Mums katram jautājums, kā mēs paši toreiz rīkojāmies, ka Austrumvācijas diktatūra varēja pastāvēt. Vai tiešām Austrumvācijā tie bija okupanti vai arī mūsu pašu cilvēki?” jautāja prezidents, paužot viedokli, ka vēstures izziņā jāmeklē patiesība, lai cik tā būtu skarba, jo tas palīdz radīt uzticību.
“Mēs kādreiz (nacistiskās Vācijas laikos. – Ģ. V.) eksportējām masu iznīcināšanu, tas nebija zināms jūsu valstīm. Pilsoniskajai sabiedrībai jāuzdod kritiski jautājumi par vēsturi. Viss nav tikai melns vai balts, bet drīzāk lietas ir pelēkos toņos. Tādēļ mūsu sabiedrībā pagātnes jautājumu apstrāde nav beigusies.”
J. Gauks arī uzsvēra ES nepieciešamību ciešāk sadarboties ar Austrumu partnerības valstīm, uzsverot, ka Eiropa nebeidzas pie ES austrumu robežām. Vakar prezidents aplūkoja arī Okupācijas muzeju, par kuru ļoti interesējies, kā arī vakarpusē apmeklēja Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertu. Žurnālistiem viņš atzina, ka Dziesmu svētku tradīcija demonstrē Latvijas un pārējo Baltijas valstu kultūras identitāti un neatkarību un ir palīdzējuši arī tautai grūtos laikos.
Šodien J. Gauks viesojas Valmierā, kur parakstīs sadarbības līgumu ar Latviju profesionālās izglītības un apmācības jomā. “Mēs savu pieredzi izglītības jomā vēlamies eksportēt un ne tikai uz Baltiju. Tā ir tikpat laba sistēma kā vācu automašīnas,” teica prezidents J. Gauks.
