“Šādu notikumu gaitu varētu apskaust pasaules labākie mārketinga speciālisti!” Vai Aleksandra torte ir latviešu deserts? 1
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Dizaina grafiķes, bloga “garsigalatvija.lv” tekstu autores, kas apkopo ģimenes receptes un reizēm pēta kādas receptes
izcelšanos, Sandras Ošiņas uzmanību pievērsis ieraksts “Vikipēdijas” angļu versijā, ka Aleksandra torte, saukta arī par kūku, radusies par godu Krievijas imperatora Aleksandra III vizītei Rīgā.
“Papētot vairāk, recepti ar norādi “latviešu versija” uzgājusi bulgāru gastronomijas pētnieces Silvenas Johanas Lautas grāmatā par Baltijas kulināriju “Igauņu, latviešu un lietuviešu ēdieni”. Tūristu ceļvedī “World Travel Guide” torte nosaukta 10 Latvijas populārāko ēdienu sarakstā līdzās rupjmaizei, Jāņu sieram, pīrāgiem u. c.
Parokot dziļāk, atklājies, ka kūku kopš Aleksandra I valdīšanas laika par savu sauc somi, bet vēl senākas pēdas ved uz Dāniju, Šveici un Austriju.
Garšoja pat pasaku karalim Andersenam
Aleksandram I torti ar nosaukumu “Aleksanterinleivos” somi izcepuši par godu uzvarai pār Napoleonu, pret Krievijas monarhu viņiem bijušas visai siltas jūtas arī piešķirtās autonomijas dēļ.
No Rīgā gatavotās tortes, kas tikusi rotāta ar baltu cukura glazūru, somu deserts atšķiras tikai ar rozā krāsas glazūru.
Pastāv nostāsts, ka līdz Somijai recepte atnākusi tieši no Romanovu galma virtuves. Tur saimniekojuši smalki Rietumeiropas pavāri, kas atklājuši konditorejas garduma izcelšanos no Šveices.
“Sāku meklēt tajā virzienā, taču vispirms uzgāju Dānijā, kur kūka kļuvusi par kulta ēdienu. Dāņu rakstnieks un TV zvaigzne Sorens Rige Pedersens, kuram ļoti garšo šīs kūkas, pat apgalvo, ja konditors spēj izcept izcilu aveņu šķēli (Hindbærsnitten), tad viņam būs pa spēkam jebkāds konditorejas cepums,” par savu izpēti stāsta Sandra.
Dānijā kūka pazīstama no 18. gadsimta, savulaik par savu iecienītāko gardumu to atzinis pat pasaku karalis Hanss Kristians Andersens. Kūkai veltītajā mājas lapā tiek minēts vēl otrs nosaukums “Genfersnitte” jeb tulkojumā “Ženēvas šķēle”, kas liek vedināt, ka šveicieši šī garduma tapšanā tomēr ir pielikuši roku, tikai nezin kāpēc paši to cep pēc kaimiņu austriešu parauga un ar nosaukumu “Lincas kūka”. Šveicē to tradicionāli gatavo uz Lieldienām – no smilšu mīklas un aveņu vai jāņogu ievārījuma –, bet Ziemassvētkos starp kūkas kārtām klāj apelsīnu džemu.
Austrieši var lepoties, ka viņu Lincas kūkas recepte ir viena no senākajām pierakstītajām Eiropā, ko apliecinot rokraksts no 1696. gada, kas glabājas Vīnes pilsētas reģionālajā bibliotēkā.
Pēc visas atrastās informācijas Sandrai šķiet diezgan brīnumaini, ka Aleksandra tortes recepte tiek piedēvēta latviešu virtuvei. “Šādu notikumu gaitu varētu apskaust pasaules labākie mārketinga speciālisti!”
Muižkungiem ceļ galdā uz Jāņiem
Izpētot liecības par Aleksandra tortes ceļiem, pētniece spriež, ka recepte līdz mūsu zemei, visticamāk, nonākusi agrāk nekā Aleksandra III laikā, taču ne jau kā zemnieku galda, bet turīgu ļaužu gardums.
Dzīvojot Latvijā, Aleksandra kūku par garšīgāko atzinusi slavenā 20. gadsimta sākuma Rīgas mēra Džordža Armitsteda ģimene.
Muižās to cepuši arī uz Jāņiem, kā aprakstīts baltvācu autora Oskara Grosberga 1936. gadā izdotajā grāmatā “Mežvalde”, kurā viņš kā savulaik praktizējošs lauksaimnieks un muižu pārvaldnieks dalās savās un vecāku atmiņās par vācu muižnieku laikiem Latvijā.
“Mantnīcā sietos ir sakrauti veseli karašu, veģu un kliņģeru, Jāņu siera un cukurmaizīšu kalni; kungu galdam domātie krājumi nolikti atsevišķi. Bez tam mantnīcā grēdojas bļodas ar galertu, desām un milzīgām šķiņķmaizēm. Kungiem paredzēti smalkāki cepumi, ķimeņmaizītes, smilšu kūkas un aleksandrtortes, kaudze vārītu vēžu, auksts stirnas cepetis, vārīts un cepināts šķiņķis, Rīgas laši, visāda veida skābējumi un marinādes.”
Pieaugot turībai, Aleksandra kūka nonāca arī uz latviešu svētku galda, recepte tika publicēta pavārgrāmatās, žurnālos un kalendāros un kļuva par iecienītu desertu.
Kad padomju okupācijas dēļ daudzi latvieši Latviju bija spiesti pamest un nācās uzsākt dzīvi svešumā, saimnieces recepti neaizmirsa. Tā iekļauta Amerikas latviešu 1977. gada izdevumā “Unikālā pavārgrāmata.
Mūsu virtuves noslēpumi”, kurā “Daugavas vanagu” priekšniece Kanādā Ilga M. Breikša apkopojusi vairāk nekā simts dzimtenē apgūtu un ārzemēs iepazītu recepšu. Iespējams, pateicoties ārzemju latviešu un arī baltvāciešu atmiņām par Aleksandra kūku, tā nonākusi tīmekļa vietnē ar norādi “latviešu recepte”.
Padomju Latvijā Aleksandra kūkai pienāca grūti laiki, jo deserts ar Krievijas imperatora vārdu nebija iedomājams komunisma cēlāju kafejnīcu vitrīnās.
Līdzīgi kā ielām un daudz kam citam arī konditorejas izstrādājumi dabūja jaunus nosaukumus, Aleksandra kūkai pielika gan smilšu, gan dzelzceļnieku kūkas “birku”.
Jaunās varas cepēju versijā tā bija cieta, pārklāta ar kakao glazūru un rotāta baltām cukurotām svītrām, kas atgādināja dzelzceļa sliedes. Salīdzinot ar brīvvalsts gardumiem, nāca gan smiekli, gan kļuva skumji. Sandrai palicis atmiņā bezgaršīgais ābolu povidlas pildījums, lēta margarīna un sodas piegarša.
Saucam par Aleksandra Čaka kūku?
“Man ir ideja – pavelkam svītru imperatoram Aleksandram III un nosaucam kūku izcilā dzejnieka Aleksandra Čaka vārdā, kurš bija arī gardēdis,” rosina Sandra. Kāpēc gan daudzināt Krievijas ķeizaru, kura laikā notika nežēlīga Baltijas tautu pārkrievošana, – viņa atceras vectēva stāstus par cara laiku, kad par runāšanu latviešu valodā skolā bargi sodīja, liekot tupēt kaktā uz ceļiem, kur pabērti zirņi, vai uzkarot kaklā koka dēlīti ar pazemojošu uzrakstu. Varot ņemt piemēru no somiem, kuri, godinot savu tautas dzejnieku Johanu Ludvigu Runebergu, viņa dzimšanas dienā 5. februārī gan izkar karogus, gan cep slaveno “Runebergintorttu” jeb latviski Runeberga torti.
Mūsdienās Aleksandra kūku gatavo, piemēram, Liepkalnu maiznīcā – no smilšu mīklas un ievārījuma pildījuma, pārklātu ar cukura glazūru, kā noprotams no skaidrojuma un attēla uzņēmuma mājas lapā.
Savu ģimeni ar torti, kuru gatavo pēc senas receptes, uzietu vēl vecajā drukā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā izdotajā mēnešrakstā “Austrums”, Sandra lutina bieži, sevišķi pēdējā laikā, kad kovida sērgas dēļ vairāk bija jāturas pie mājas. “Gan torte, gan kūka ir tik garšīga, ka pazūd no galda zibenīgi,” viņa nosmaida un paskaidro, ka par torti cepumu sauc, kad gatavo apaļā formā, bet kūka ir četrkantaina, ko pasniedz, sagrieztu gabaliņos.
Dzīvesbiedram un viņas ēdienu meistarīgam fotogrāfam Valdim sievas ceptais kārums atgādinot jaunības garšu, bet meita Milda kūku salīdzina ar drumstalu plātsmaizes virsiņu. Sandra ir pārliecināta, ka Aleksandra torte pelnījusi lielāku ievērību, tāpēc labprāt dalās ar savu recepti, kas, kā apliecina saimniece, izdodas vienmēr.
Aleksandra tortes recepte
Sastāvdaļas
2 plāksnēm 24–28 cm diametra tortei
Mīklai: 300 g kviešu miltu, 200 g sviesta, 100 g pūdercukura (vai smalka cukura), 1 maza ola vai nedaudz skābā krējuma (der arī saldais krējums, jogurts vai piens), 1 citrona miza, pustējkarote dzeramās sodas, pustējkarote cepamā pulvera, šķipsniņa vaniļas cukura.
Pildījumam: 200 līdz 250 ml bieza, skābena ievārījuma pēc izvēles – aveņu, dzērveņu, jāņogu, upeņu vai brūkleņu.
Glazūrai: 150 g pūdercukura, 1 citrona sula, 1–2 ēdamkarotes sviesta.
Rotāšanai: ogas, ēdamie ziediņi, sukādes, cukura vai šokolādes dekori pēc izvēles.
Piederumi: cepamais papīrs, cepamā plāts vai apaļā forma ar noņemamu malu 24–28 cm diametrā.
Gatavo mīklu
Citronu nomazgā un norīvē miziņu. Miltus un cukuru lielākā bļodā sajauc ar vaniļas cukuru, citrona miziņām, cepamo pulveri un sodu. Aukstu sviestu sarīvē uz rupjās rīves turpat bļodā vai sagriež nelielos gabaliņos. Sastāvdaļas ar rokām saberž kopā, līdz veidojas drumstalaina masa, līdzīga slapjām smiltīm. Pievieno ar dakšiņu viegli sakulstītu olu (olas vietā var izmantot krējumu, kas mīklu darīs mīkstāku; ja krējuma nav pa rokai, der arī piens vai jogurts), ātri samīca viendabīgu un mīklu saveļ bumbā. Ja mīkla šķiet par sausu, var pievienot vēl nedaudz krējuma vai piena. Mīklai jābūt tādai, ko var veltnēt. Mīklu pārklāj ar pārtikas plēvi vai vāciņu un atstāj atpūsties uz pusstundu.
Cep torti
Ieslēdz cepeškrāsni uz 180 °C. Mīklu sadala divās daļās un izrullē 0,5 cm biezumā uz apaļas tortes pamatnes vai cepešpannas, kas izklāta ar cepamo papīru. Vispirms cepamajā formā ieklāj pirmo plāksni, mīklu izlīdzina un uzklāj ievārījumu, maliņas atstājot tīras. Pēc tam uz cepampapīra vajadzīgajā izmērā izlīdzina otru plāksni, paceļ to ar papīru un, uzmanīgi apgriežot otrādi, ievieto tieši formā. Plāksnes viegli piespiež un savieno mīklas maliņas. Cep apmēram 20 min., izņem un ļauj atdzist.
Plāksnes var cept katru atsevišķi, līdz kļūst dzeltenīgi brūnas, pēc tam starp atdzesētām kārtām uzklāj ievārījumu, virsu apklāj ar cukura glazūru un izdekorē ar ogām.
Gatavo glazūru un rotā
Vēl siltā krāsnī ieliek bļodiņu ar mazu sviesta gabaliņu, lai tas izkūst. Bļodiņā ar izkusušo sviestu pievieno pūdercukuru un mazliet citrona sulu, lai veidojas plūstoša, pabieza glazūra. Gatavai tortei uzlej, ātri izlīdzina un nogludina glazūru.
Rotā ar ogām, ēdamajiem ziediņiem vai augļiem.
Lai rotājumi pieliptu tortei, tie jāliek uz glazūras tūlīt pēc uzklāšanas, jo tā ātri sacietē.
