Vai ASV kodolieroči varētu tikt izvietoti Eiropā? Slaidiņš skaidro iespējamo scenāriju 0
TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” Nacionālo bruņoto spēku majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš komentēja izskanējušo “Financial Times” publikāciju par iespējamu ASV kodolieroču stratēģijas paplašināšanu Eiropā.
Viņš norādīja, ka šī informācija šobrīd balstās tikai medija publikācijā un NATO to oficiāli nav komentējusi. Vienlaikus Slaidiņš uzsvēra, ka šādas ziņas jāvērtē piesardzīgi, jo tās var būt daļa no plašāka informatīvā kara un mediju telpā nonākt, balstoties uz dažādiem avotiem un interpretācijām.
Pēc “Financial Times” raksta, ASV apsverot scenārijus, kas paredz kodolieroču izvietošanu arī tajās Eiropas NATO dalībvalstīs, kuras līdz šim nav bijušas iesaistītas šādā programmā. Diskusijas par šo jautājumu, kā norādīts, notiek NATO ietvaros, taču vienošanās tuvākajā laikā var arī netikt panākta.
Esošajā NATO kodolieroču dalīšanas programmā jau ir iesaistītas vairākas valstis – Beļģija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Turcija un Apvienotā Karaliste.
Slaidiņš pieļāva, ka šādu diskusiju mērķis var būt arī sabiedroto pārliecināšana par ASV apņemšanos saglabāt kodolatturēšanas uzticamību laikā, kad Vašingtona mudina Eiropas partnerus uzņemties lielāku atbildību par konvencionālās aizsardzības izmaksām.
Komentējot potenciālo kodolieroču izvietošanu tuvāk Austrumeiropai, viņš norādīja, ka Polija un Somija šādam scenārijam būtu gatavas, taču Baltijas reģions šajā kontekstā tiek vērtēts kā īpaši jutīgs.
Runājot par drošības aspektiem, Slaidiņš uzsvēra, ka kodolieroču klātbūtne Eiropā būtiski ietekmētu militāro līdzsvaru un varētu kalpot kā papildu atturēšanas faktors Krievijai, vienlaikus gan arī palielinot stratēģisko spriedzi reģionā.
Viņš atzina, ka Baltijas valstu ģeogrāfiskais attālums no Krievijas teritorijas nozīmē ļoti īsu reaģēšanas laiku iespējamā konflikta gadījumā, tādēļ drošības jautājumi reģionā saglabājas īpaši aktuāli.
Diskusija raidījumā noslēdzās ar atziņu, ka kodolatturēšanas izvietojums tuvāk Austrumeiropai būtiski mainītu drošības arhitektūru Eiropā, taču konkrēti lēmumi šobrīd vēl nav pieņemti.
