Zvērināts tiesu izpildītājs Andris Spore, Eiropas Tiesas tiesnese Ineta Ziemele un Tieslietu ministrijas pārstāve Guna Žvīgure augusta beigās preses konferencē informēja par pirmo valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena norisi.
Zvērināts tiesu izpildītājs Andris Spore, Eiropas Tiesas tiesnese Ineta Ziemele un Tieslietu ministrijas pārstāve Guna Žvīgure augusta beigās preses konferencē informēja par pirmo valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena norisi.
Foto: Zane Bitere/LETA

Vai darba tirgū trūks juristu? Kvalifikācija piešķirta tikai trešdaļai 12

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Pagājušajā nedēļā noslēdzās apelāciju izskatīšana par vasarā noritējušo pirmo valsts vienoto juristu kvalifikācijas eksāmenu.

IE
Ināra Egle
Ziņas
Pēc Zolitūdes traģēdijas Pavļuts neuzņēmās atbildību un krita visa valdība. Vai vēsture atkārtosies? 108
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 155
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Pārmaiņas var skart ikvienu. Šoreiz – arī tevi! Horoskopi 28.oktobrim
19 stundas
Lasīt citas ziņas

Rezultāti varētu šķist ļoti vāji: no 130 eksāmena kārtotājiem sākotnēji jurista kvalifikāciju piešķīra vien trešdaļai, tātad 43 absolventiem.

Tika iesniegtas 22 apelācijas, tās izskatot, vērtējums palielināts un kvalifikācija piešķirta vēl pieciem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Visi pie kvalifikācijas tikušie ir no Latvijas Universitātes, kaut eksāmenu kārtoja arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), Daugavpils Universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) skolotie juristi.

Eksāmens raisījis daudz jautājumu: kāpēc to neizdevās nokārtot tik daudziem augstskolu absolventiem, proti, vai tiešām topošo juristu sagatavošana ir tik zemā līmenī, vai Latvijas Universitātē (LU) tiesību zinātni apguvušajiem bija kādas priekšrocības, vai tik daudz caurkritēju nozīmē arī to, ka darba tirgū nu juristu ļoti trūks un, piemēram, prokuratūrai būs vēl grūtāk atrast jaunus darbiniekus?

Eksāmenam sadūšojas tikai valsts augstskolās studējušie

Vispirms, atbildot uz pēdējo jautājumu, jāsaka, ka ne jau visiem tiesību zinātni studējušajiem studiju noslēgumā jākārto valsts eksāmens.

To prasa tikai no tiem, kas absolvējuši profesionālās maģistra studiju programmas. Agrāk līdz ar maģistra grādu jurista kvalifikāciju varēja iegūt bez eksāmena: to pēc savas iniciatīvas rīkoja tikai LU Juridiskā fakultāte, citu augstskolu absolventi tātad tika cauri vieglāk.

Jāpiebilst, ka profesionālā maģistra programma tiesību zinātnē ir arī privātajā Baltijas Starptautiskajā akadēmijā un Biznesa augstskolā “Turība”, taču, kā žurnālam “Jurista Vārds” atzinis “Turības” Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs, šīs augstskolas studenti pirmajā eksāmenā nolēmuši nepiedalīties: varbūt piedalīsies nākamajā.

Taču joprojām Latvijas augstskolās ir arī pirmā līmeņa profesionālās studiju programmas tiesību zinātnē, kur iegūst jurista palīga kvalifikāciju, ir bakalaura programmas, kur iegūst akadēmiskas zināšanas tiesību jomā, bet ne jurista kvalifikāciju; daļa augstskolu gan sola šo pro­grammu beidzējiem juriskonsulta kvalifikāciju, taču tas neesot īsti korekti, jo lemts šādu kvalifikāciju izņemt no profesiju klasifikatora.

Tāpat ir akadēmiskās maģistra programmas tiesību zinātnē, kuras noslēgumā arī eksāmens nav jākārto, bet kvalifikācijas nav, vien maģistra grāds. Piemēram, prestižajā Rīgas Juridiskajā augstskolā ir tikai akadēmiskās maģistra programmas.

Taču, absolvējot minētās studiju programmas, nevar pretendēt uz tādiem amatiem kā prokurors, tiesnesis, advokāts.

Var strādāt arī bez kvalifikācijas

Tagad, ja nav iegūta jurista kvalifikācija, profesionālo studiju programmu absolventi netiek arī pie maģistra grāda. Tas gan nenozīmē, ka nevarēs strādāt tiesību jomā.

Varēs, tikai ne minētajos amatos. Tiesa, nevar liegt uzņēmējam, meklējot juristu, arī prasīt, lai pretendentam ir jurista kvalifikācija, tomēr skaidrs, ka ne visur šo kvalifikāciju prasīs.

Jautāta, kādas pārmaiņas darba tirgū varētu ieviest eksāmena ieviešana, RTA Tiesību zinātnes pro­grammas vadītāja Ilona Bulgakova atbild: “Domāju, ka darba devēji ar sapratni novēro šo jauninājumu – valsts vienotu juristu eksāmenu. Pirms eksāmena kārtošanas visi septiņi RTA maģistranti jau atraduši vietas juridiskajā darba tirgū: divi ir tiesnešu palīgi, četri strādā juridiskā darbā pašvaldībās, viena maģistrante strādā tiesu izpildītāja birojā.

Iespējams, iegūtais maģistra grāds dažās darba vietās var paaugstināt algu, arī ātrāk veidot profesionālo karjeru. Taču, kopumā vērtējot situāciju, būtiskas izmaiņas šāda eksāmena ieviešana darba tirgū radīt nevar.”

LU Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga uzskata: pat ja darba tirgū samazināsies juristu skaits, labāk tā, nekā ja kvalifikāciju iegūst tie, kas nav pietiekami juridiski izglītoti.

“Labāk, lai atzīstam, ka nav, un domājam, kur dabūt, nekā darbā pieņemam nekvalitatīvos un nezinošos. Es gan negribētu teikt, ka Latvijā būtu liela problēma ar juristu pieejamību,” viņa saka.

Eksāmens LU labā?

“Tā līdz šim bijusi liela juridiskās izglītības pro­blēma, ka dažādās augstskolās ir ļoti dažādas prasības un diplomi tika doti pēc ļoti dažādiem kritērijiem,” teic K. Strada-Rozenberga.

Esot augstskolas, kuru tiesību zinātnes studiju pro­grammās neesot iekļautas pat pamatlietas, kas jāzina juristiem. Konkrētas augstskolas gan K. Strada-Rozenberga atturas saukt.

Citu augstskolu pārstāvji toties dod mājienus, ka LU maģistrantiem eksāmenā veicās labāk tāpēc, ka tāds arī esot vienotā eksāmena slēptais mērķis: panākt, ka juristu sagatavošana koncentrējas LU rokās.

Taču iespējami arī citi skaidrojumi. Pirmkārt, eksaminējamo vidū bija ļoti liels tieši LU studējušo īpatsvars. Otrkārt, LU jau iepriekš eksaminēja topošos juristus un arī tad izkrita apmēram puse.

Tiesa, pēdējos gados šajos eksāmenos nebija teorijas, bet tikai kāzusi (juridiska situācija, kas jāizskaidro, izmantojot normatīvos aktus).

K. Strada-Rozenberga “Latvijas Avīzei” pieļauj, ka vienotais eksāmens tomēr vēl vairāk paaugstinājis prasības jurista kvalifikācijas iegūšanai.

Viņa arī stāsta, ka lielākā daļa eksāmenu nenolikušo to kārto atkārtoti un parasti arī noliek.

Par citu augstskolu izteiktajām aizdomām LU Juridiskās fakultātes dekāne saka: ar tādām runām citas augstskolas tikai parādot savu vājumu.

Turklāt eksaminācijas komisijā strādā visu iesaistīto augstskolu pārstāvji. Jautājumus izvēlas komisijas vadība, kurā nedrīkstēja būt augstskolu pārstāvji.

Bargas prasības

Eksāmena rīkotājiem adresēti dažādi pārmetumi, piemēram, jautājumi bijuši ne tikai pārāk specifiski, bet arī neaktuāli, jautājumu tēmas un to apguvei nepieciešamā literatūra studentiem tapusi zināma pārāk vēlu.

RTA Tiesību zinātnes programmas vadītāja Ilona Bulgakova arī saka, ka turpmāk komisijai rūpīgāk jādomā par jautājumu formulēšanu un kāzusu piedāvājumu eksāmenam.

Nevajadzētu aizmirst, ka “profesionālā maģistra pro­grammas uzdevums nav gatavot akadēmiskās sfēras speciālistus, bet gatavot speciālistus darba tirgum un darba tirgus prasībām atbilstošus”.

Ja eksāmenā neņems vērā eksaminējamo prasmes un iemaņas, pastāv risks, ka viņi mācīsies tikai eksāmenam, iekaļot pareizās atbildes, spriež I. Bulgakova.

K. Strada-Rozenberga gan nepiekrīt: daudzas atbildes eksaminējamie varējuši paši izsecināt, ja vien zinājuši juridisko loģiku, tātad varēts iztikt bez iekalšanas.

Komisiju, kas sagatavoja eksāmenu un arī izvērtēja studentu sniegumu, vadīja bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, tagad Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, taču komisijā kopumā darbojās 45 juristi.

Kā atzina I. Ziemele, kolēģi bijuši ar dažādu profesionālo un izglītības pieredzi, tāpēc visgrūtākais uzdevums bijis vienoties, cik augstu tad celt eksāmena latiņu. Diskusijas ilgušas divus mēnešus.

Komentējot stingro vērtēšanu, I. Ziemele jautā: vai gribētu iet pie jurista, kurš kaut ko nezina?

Toties RSU Juridiskās fakultātes dekāns Jānis Grasis uzskata, ka visiem maģistrantiem eksāmens nebūtu jākārto par visām juridiskajām nozarēm, bet gan atbilstoši nākotnē iecerētajai specializācijai. Visiem būtu jākārto tikai tiesību teorija.

Neraugoties uz daudzajiem izkritušajiem, I. Ziemele ar eksāmena norisi ir apmierināta. Viņa uzskata, ka tas vairos juridiskās izglītības kvalitāti ilgtermiņā.

Vienotais valsts eksāmens tomēr palīdzēšot pilnveidot programmas un kopumā topošu juristu, atzīst arī I. Bulgakova.

Piemēram, prokuratūra jau tagad jūt zināmu atvieglojumu – tai vairs nav jārīko savs eksāmens topošajiem prokuroriem.

Grūtības pakāpe vienotajam valsts eksāmenam un iepriekš prokuratūras rīkotajam eksāmenam ir līdzīga, “Latvijas Avīzei” atzina prokuratūras pārstāve Una Reķe.

No šovasar kvalifikāciju ieguvušajiem trīs devušies strādāt uz prokuratūru.

Absolvente: eksāmena jautājumi bija negaidīti grūti

Katrīna Višņakova, RTA absolvente: “Ja godīgi, eksāmena jautājumi bija negaidīti grūti. Domājām, ka tajā pārbaudīs pamatzināšanas, taču jautājumi bija ļoti specifiski. Bija jāzina konkrēti likumu panti, ko nav iespējams iemācīties no galvas.

Turklāt praktizējošs jurists to nemaz nedara, vienkārši zina, kur šos pantus var atrast. Tāpat grūti bija starptautisko tiesību sadaļā: direktīvu ir daudz un tās ir specifiskas, nu nav iespējams visu zināt.

Iekritu tieši uz teoriju, visus kāzusus atrisināju pareizi, tātad protu praktiski pielietot iegūtās zināšanas. Tas, manuprāt, arī ir svarīgākais. Kad mācījos, gribēju, lai studijās ir vairāk praktiskās puses, jo tā šķita noderīgāka un interesantāka. Nu sanāk, ka vajadzēja vairāk teorijas.

SAISTĪTIE RAKSTI

Taču darbam, manuprāt, studijās esmu sagatavota labi. Jau pusotru gadu strādāju tiesu izpildītājas birojā. Te varu strādāt bez maģistra grāda un kvalifikācijas, kaut, protams, darba devēja cerēja, ka eksāmenā man veiksies, un man pašai nākotnes dēļ jau arī kvalifikācija vajadzīga.

Rēzeknē nav viegli atrast darbu, tomēr man izdevās un pēcāk man pat piedāvāja citu darbu, arī visas manas kursa biedrenes strādā.

Esmu nolēmusi sagatavoties un ziemā kārtot eksāmenu vēlreiz.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IE
Ināra Egle
Ziņas
Pēc Zolitūdes traģēdijas Pavļuts neuzņēmās atbildību un krita visa valdība. Vai vēsture atkārtosies? 108
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 155
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Pārmaiņas var skart ikvienu. Šoreiz – arī tevi! Horoskopi 28.oktobrim
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts atklāj, vai pēc 15. novembra vakcinētie iedzīvotāji varēs atgriezties normālā dzīvē 148
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Sistēmā, ko Latvija ievieš, ir robi, kas veicina vīrusa izplatību.” Ģirģens par mājsēdes un citu ierobežojumu efektivitāti 30
6 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Tiesībsargs: Vakcinēt nevar piespiedu kārtā, bet valsts var ieviest obligātu vakcinācijas politiku 90
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Nav morāla, tiesiska pamata prasīt no citiem, ja pats dara citādāk.” Judins par izņēmumiem obligātajā vakcinācijā 19
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Jēkabpils novadā komandantstundu izmantos lietderīgi, lai mēnesī ietaupītu 6500 eiro 4
2 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Covid-19 kā degviela propagandai: krievi Latvijā sadzīti dzīvot pārblīvētos geto rajonos, tāpēc inficējas daudz vairāk 82
4 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Ko iedzīvotāji domā par savu imunitāti?
13:24
PR
Praktiski.lv
Praktiski
TOP recepte: marinēts ķirbis korejiešu gaumē
13:19
Inita Šteinberga
Praktiski
Mēslot, grābt lapas? Kā sakopt mauriņu pirms ziemas?
12:52
LA
LA.LV
Kokteilis
“Varbūt es tev patīku, bet tu nezini kā to izrādīt?!”: pēc TV kanāla slēgšanas Žaklīna Cinovska soctīklos “iekož” NEPLP padomes priekšsēdētājam Ivaram Āboliņam 25
1 stunda
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Līdzdzīvotāji, kas runā dejas valodā.” Intervija ar kustību māksliniekiem Elīnu un Rūdolfu Geidiņiem
39 minūtes
Inita Šteinberga
Praktiski
Mēslot, grābt lapas? Kā sakopt mauriņu pirms ziemas?
28 minūtes
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Kā izjūtat mājsēdes ierobežojumus? 33
6 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Vēža pacientu ārstēšana: akcīzes nauda tikai mazs ielāps, vēsta portāls 4
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Viņš jutās bezpalīdzīgs….”: princis Harijs esot bijis panikā, uzzinot, ka vecmāmiņa Elizabete II atrodas slimnīcā 5
1 stunda
IE
Ināra Egle
Ziņas
Pēc Zolitūdes traģēdijas Pavļuts neuzņēmās atbildību un krita visa valdība. Vai vēsture atkārtosies? 108
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Danusēvičs: Kad nebūs ko ēst, cilvēki būs spiesti vakcinēties 86
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Īsi pirms veikalu darba laika beigām pircēji veido rindas pie tirdzniecības vietām 18
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Elvi” komercdirektore: “Lidl” darbība noteikti ieviesīs korekcijas Latvijas mazumtirdzniecības tirgū 12
6 stundas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Lielākajai daļai latviešu ikdienas uzturā par maz joda! Kāpēc to svarīgi uzņemt? 9
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts: Ir sajūta, ka mani izmanto par zibensnovedēju 80
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Sistēmā, ko Latvija ievieš, ir robi, kas veicina vīrusa izplatību.” Ģirģens par mājsēdes un citu ierobežojumu efektivitāti 30
6 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Princese Mako apprec vienkāršu puisi, atsakās no miljoniem un sašķeļ Japānas sabiedrību 2
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Tirgotāju asociācija: Valdība mūs soda, ka pie mums strādā nevakcinēti cilvēki 60
20 stundas
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Dodas pie veterinār­ārstiem pēc attārpošanas zālēm kā Covid-19 apturēšanas līdzekļa – kas notiek cilvēku galvās? 55
15 stundas
LA
LA
Ziņas
FOTO. Tukši spokainās Rīgas ielas. Kā galvaspilsēta izskatās komandantstundā 27
14 stundas
DB
Dace Bumbiere
Stāsti
Iespējams, ūdens nemaz neeksistē! Respektablu zinātnieku paziņojums raisa jautājumu “jūru” 42
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 330
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Morozovs: Ir jāapvienojas un jāaizmirst par etniskiem jautājumiem. Slimība nevienu nešķiro pēc valodas 68
23 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šis cilvēks ir ļauns un, iespējams, mentāli slims”: deputāts Artuss Kaimiņš brīdina par Gobzemu 94
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. The Ludvig atgriezies mūzikā ar jaunu vārdu un brīnišķīgu dziesmu 2
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Latvijai nav lielas izvēles, kā tikai vakcinētajiem atcelt “lokdaunu” paredzētajā datumā 142
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Ņina, Ninona, Antoņina, Oksana
44 minūtes