36
Pašvaldībā gribot kārtību
Carnikavas novada pašvaldības priekšsēdētāja Daiga Jurēvica stāsta, ka par 1,5% likmi ēkām, kurās neviens nav deklarējis pastāvīgo dzīvesvietu, deputāti lēmuši, lai iedzīvotāji sakārtotu savas saistības ar pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā dzīvo.
“2015. gada nogalē atklājām, ka Carnikavas novadā vairāk nekā 3000 mājokļos neviens nav deklarējies, kaut arī patiesībā cilvēki tur dzīvo. Lai pašvaldībai būtu iespējams ieguldīt naudu ceļu būvē, apgaismojuma, centrālo ūdensvadu un kanalizāciju sistēmu izbūvē, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu, viens no kritērijiem ir deklarēto iedzīvotāju skaits.”
Cita starpā Daiga Jurēvica atsaucas uz 1,37 miljoniem, kas šogad bija jāiemaksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā trūcīgāko pašvaldību uzturēšanai.
Stāsts par miljoniem
Vai, bēgot no nekustamā īpašuma nodokļa un Rīgas pievārtē uzceltajā būdiņā deklarējot pastāvīgo dzīvesvietu, kārtība būs labāka un iedzīvotāju saistības ar pašvaldību tiks sakārtotas, par to gan ir ļoti jāšaubās. Drīzāk otrādi, būs sarežģījumi iedzīvotājiem, kuri deklarētajās būdiņās tik un tā pastāvīgi nedzīvos. Un būs juceklis pašvaldībās, kurām nebūs tik viegli sadzīt pēdas būdiņās fiktīvi deklarētajām personām.
Patiesībā jau stāsts ir nevis par taisnīgu nodokļu politiku, ko sludina politiķi. Arī par deklarēšanās pienākumu ne. Stāsts ir par naudu un tās izdevīgu pārdalīšanu. Un pat ne par tām summām, ko pašvaldības ik gadu iekasē no iedzīvotājiem par viena dzīvokļa mājām pielīdzinātajām vasaras būdiņām. Novadu pašvaldību budžetos no nekustamā īpašuma nodokļa iekasētās summas veido samērā mazu daļu. Stāsts ir par iedzīvotāju ienākuma nodokli, no kura par deklarēto personu ieņēmumiem 80% ieplūst vietējās pašvaldības kasē. Un par tiem miljoniem, kas plūstu no Eiropas fondiem, ja tik būtu vajadzīgais deklarēto iedzīvotāju skaits.
Spēlīti iesāka Ušakovs
“Ne jau mēs iesākām šo spēlīti ar deklarēšanos,” saka Carnikavas novada pašvaldības vadītāja, “to iesāka Rīgā, pēc tam tādus pašus noteikumus pieņēma Valmierā, Jēkabpilī un citur.”
Šāda nodokļa aplikšanas kārtība ir ieviesta arī Mārupes novada pašvaldībā. Saulkrastu novada pašvaldībā saka, ka dārza mājiņas un vasarnīcas, kurās neviens nav deklarējis savu pastāvīgo dzīvesvietu, pašlaik neapliek ar 1,5% nodokļa likmi. Bet nav teikts, ka to nevarētu izdarīt. Novada teritorijā pavisam ir 26 agrākie dārzkopības kooperatīvi ar šādu vasaras mājiņu un vasarnīcu tūkstošiem. Nodokļa 0,2% likmes vietā ieviešot 1,5% likmi, miljoni nāktu griezdamies.
Jāpārvērš šķūnīšos vai pirtiņās
Uz jautājumu, ko iesākt rīdziniekam, kuram Carnikavas novadā piederošā vasarnīca nav piemērota pastāvīgai dzīvošanai, Daiga Jurēvica iesaka apsvērt iespēju mainīt šīs ēkas lietošanas veidu saskaņā ar būvju klasifikāciju, ko nosaka minētie Ministru kabineta noteikumi.
“Dzīvojamo ēku palīgēkas, kuru platība nepārsniedz 25 m2 un kas netiek izmantotas saimnieciskajai darbībai, piemēram, saimniecības mājas, pirtis, siltumnīcas, nākamgad novadā ar nekustamā īpašuma nodokli netiks apliktas,” skaidro viņa.
No viņas teiktā noprotams, ka vasaras mājas jāpārvērš par saimniecības ēkām, pirtīm vai siltumnīcām. “Uz papīra”, protams, jo tad, lūk, nodoklis nebūs jāmaksā.
