Vai Latvijai patiesi ir jāsaglabā visi padomju pieminekļi? Skaidro Latvijas vēstnieks Krievijā 0
Vai Latvijai patiesi ir jāsaglabā visi padomju pieminekļi? TV24 raidījumā “Nedēļa.Post Scriptum” skaidro Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.
Viņaprāt, šis jautājums ir plašāks. Riekstiņš pastāsta, ka Saeimas Ārlietu komisija ir uzsākusi visu līgumu, kas savulaik ir slēgti starp Latviju un Krieviju, vērtēšanu, cik šie līgumi atbilst pašreizējai politiskajai situācijai.
“Uzreiz jāsaka, ka politiķiem, Saeimai ir visas tiesības kopā ar valdību pieņemt vienu vai otra līguma, ja tas nepieciešams, denonsēšanu,” pauda vēstnieks.
Viņš skaidro, ka katrā līgumā ir paredzēta kārtība, kādā veidā to lauzt, ja viena no pusēm to uzskata par nepieciešamu.
Riekstiņš gan norāda, ka viens no Latvijas spēkiem starptautiskajā arēnā ir konsekventa līgumu izpilde.
“Tāpēc ir svarīgi, ka Latvija nedod ieganstu vai piemēru, ka līgumu var nepildīt. Pretējā gadījumā otra puse kaut kaut kādu citu līgumu, kas mums šķitīs ļoti svarīgs, varētu pārkāpt vai nepildīt. Ja mēs izvirzītu pretenzijas, mums teiktu, ka mēs paši esam parādījuši, ka līgumus var nepildīt,” norādīja vēstnieks.
Viņaprāt, tā ir fundamentāli svarīga lieta, runājot par līgumiem kopumā.
Riekstiņš pastāsta, ka ar Krieviju noslēgti 57 vai 58 līgumi: “Varbūt nav nekas nepareizs, ja tiek izvērtēts katrs no šiem līgumiem.”
Viņš gan piebilst, ka lielākā daļa no tiem ir praktiskas dabas, jo jāatceras, ka tā ir mūsu kaimiņvalsts. Ar Krieviju robeža nav slēgta un joprojām notiek gan cilvēku, gan preču kustība, nav noteikts arī tirdzniecības embargo.
“Robežas abās pusēs ir nepieciešams tiesiskais ietvars, kā sadarboties konkrētu lietu risināšanā,” rezumēja Riekstiņš.
