Vai Rietumi ļaus Ukrainai atgūt Krimu? Rietumiem bail, ka par to Krievija cīnīsies pavisam nopietni 183
Ja vēl 24. februārī absolūtais vairākums Rietumvalstis teiktu, ka Krima ir sarkanā līnija un to nevajadzētu tomēr aizskart, arī Krievija atklāti bija minējusi, ka Krima faktiski ir neaizskarama teritorija, bet Ukraina nu ir demonstrējusi, ka Krievijas sarkanās līnijas nebūt nav akmenī iecirstas, šādi TV24 raidījumam “Globuss” izteicās Mārcis Balodis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieks, un Sigita Struberga, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) ģenerālsekretāre, LU Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja, pētniece.
Ukraina ir uzbrukusi ne tikai Krievijas objektiem Krimā, bet arī Krievijas objektiem tās neapstrīdētajā teritorijā, uz ko Krievija ir gan simetriski atbildējusi, gan nav reaģējusi, līdz ar to joprojām
Rietumvalstīs pastāv bažas, ka Krima jau varētu būt riskants solis. Rietumi ir bailēs no tā, kā Krievija uz to reaģēs,
zaudējot tik daudz teritorijas, ieskaitot mazās – Hersonu, Zaporižji, tā Kulbergs. Krima ir svarīga Krievijai kā objekts ar saviem militārajiem spēkiem un par to Krievija varētu iestāties nopietnāk.
Krimas gadījumā Krievija atkal varētu izmantot visus savus instrumentus – draudus, savu retoriku, savu loģiku, izmantojot savus argumentus par kodolieročiem visa veida, tāpat enerģētiskos draudus Krievija noteikti izmantos, uzskata Kulbergs.
Viens, ar ko ir jārēķinās, Krievija Ukrainas valstiskumu kā tādu izslēgusi un tās plānos nav bijis paņemt tikai Krimu un nomierināties.
Projektu “Globuss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Globuss” saturu atbild AS “TV Latvija”.
