“Vai Rīgas dome tam vispār pievērš uzmanību?” Rīdzinieku satrauc redzētais Daugavā 0
LA.LV redakcija saņēma kāda rīdzinieka vēstuli pēc tam, kad viņš bija devies pastaigā pa AB dambi. Pastaigas laikā viņš pamanījis satraucošu skatu Daugavā, kas licis izteikt savas bažas.
“Šodien bijām pastaigāties pa AB dambi un ieraudzījām, ka kuģītis “Liepāja” tā kā ar kuģa priekšu sienā iet, un tad pēkšņi palaida dūmu mākoni,” raksta rīdzinieks.
Redzētais rīdziniekam atsaucis atmiņā sociālajos tīklos publicētu video, kur kāds cits kuģis, iespējams, ūdenī novada eļļu vai degvielu. “Radās jautājums, vai Rīgas dome vispār pievērš uzmanību piesārņojumam Daugavā?”
Lūk, video, kas tika publicēts sociālajos tīklos un kuru min arī mūsu lasītājs. Komentāru sadaļā rakstīts, ka tas ir “tehniskās apkopes process, nevis vides piesārņojums. Mēs strādājam atbilstoši visām prasībām un situāciju kontrolējam.”
@ieksejaiskodols piesārņotavide# daba# daugava#
Sazinoties ar Rīgas domes pārstāvjiem, noskaidrojām, ka pēdējā laikā saņemti vairāki iedzīvotāju ziņojumi par atsevišķiem pasažieru kuģošanas līdzekļiem Daugavā.
Vienlaikus dome norādīja, ka konkrētie kuģīši Rīgā kursē jau vairāk nekā desmit gadus un līdz šim neesot saņemta informācija par konstatētiem ekoloģiskiem pārkāpumiem saistībā ar to darbību.
“Rīgas pašvaldībā regulāri tiek veikts ūdens kvalitātes monitorings oficiālajās peldvietās un aktīvās atpūtas zonās. Savukārt stacionāru ūdens kvalitātes monitoringu nodrošina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Ūdens piesārņojuma kontroli savas kompetences ietvaros veic Valsts vides dienests, valsts un pašvaldības policija, kā arī ostu teritorijās – ostas policija un Valsts robežsardze. Kuģošanas līdzekļu satiksmes kontroli iekšējos ūdeņos nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 92 “Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos”.
Jāņem vērā, ka lielās ūdenstilpēs, piemēram, Daugavā, neliela apjoma piesārņojumu ir sarežģīti konstatēt, ja tas netiek fiksēts tieši pārkāpuma brīdī vai nav vizuāli nepārprotami identificējams. Piesārņojuma konstatēšanai nepieciešami pierādāmi fakti, piemēram, analīžu rezultāti vai citi objektīvi pierādījumi,” norāda Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas Projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons.
Pašvaldības pārstāvis skaidro, ka kuģīšu saimniekiem tiek izsniegtas atļaujas. “Kuģošanas līdzekļu reģistrāciju un uzraudzību nosaka normatīvie akti. Atkarībā no kuģošanas līdzekļa veida to reģistrāciju veic CSDD vai Latvijas Jūras administrācija.
Latvijas Jūras administrācija uzrauga kuģu atbilstību drošības un vides aizsardzības prasībām, kā arī uztur kuģu reģistru. Savukārt piestātņu izmantošana Rīgas pilsētā tiek organizēta atbilstoši pašvaldības noteiktajai kārtībai.”
Lai arī uz papīra viss ir skaisti un kuģīši nedarbojas pilnīgi nekontrolēti, tomēr rodas jautājums, cik bieži un cik rūpīgi šīs pārbaudes realitātē notiek – vai ar pašreizējo kontroles sistēmu ir gana?
Vilemsons informēja, ka “Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments nav galvenā kontrolējošā institūcija kuģošanas uzraudzībā, tādēļ nevar sniegt pilnīgu vērtējumu par visas sistēmas efektivitāti. Vienlaikus pašvaldības ieskatā kopumā būtu nepieciešams stiprināt valsts un pašvaldību institūciju kapacitāti ūdens piesārņojuma uzraudzībā, kā arī pilnveidot pārkāpumu konstatēšanas un vainīgo personu identificēšanas procedūras.”
Ja no kuģiem notiek bīstamu vai kaitīgu vielu noplūde, personas var tikt sauktas pie administratīvās atbildības, kā arī tām var tikt piemērota civiltiesiskā atbildība par videi nodarītajiem zaudējumiem.
Par vides piesārņošanu fiziskām personām var piemērot naudas sodu līdz 140 naudas soda vienībām, bet juridiskām personām – līdz 580 naudas soda vienībām.
