Metāla kastītē esot bijis “ielikts lielāks skaits zelta monētu.” Kā atbrīvoja vietu Brīvības piemineklim 6
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1931. gada 25. augustā. Atbrīvo vietu Brīvības piemineklim
Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” vēstīja: “Uzņēmējs O. Dambekalns ar lielāku strādnieku grupu rosīgi turpina bijušā Pētera I pieminekļa pjedestāla nojaukšanas darbus, lai sagatavotu vietu Brīvības pieminekļa celšanai.
Darbs ir samērā grūts, jo piemineklis celts no smagiem slīpēta granīta klučiem, kas savukārt savienoti ar ļoti spēcīgu saturošu masu.
Nojaukšanas darbus izdara ar tādu aprēķinu, lai atsevišķos granīta klučus vēlāk varbūt varētu izmantot pie Brīvības pieminekļa celšanas. Pjedestāla nojaukšanas darbi var ilgt pāris nedēļas.
Pieminekļa pamatā, cik zināms, 1908. gada vasarā novietota metāla kastīte ar attiecīgiem dokumentiem, kurus parakstījuši toreizējie varasvīri.
Pēc pjedestāla nojaukšanas uzsāks urbšanas darbus grunts noskaidrošanai, kas izdoti dziļbūvju uzņēmējam, inženierim K. Kaltam.”
Noturīgā mūrējuma dēļ Pētera I jātnieka statujas pamatnes nojaukšana dažu nedēļu vietā ieilga līdz septembra vidum un arī gaidītā kastīte ar dokumentiem netika atrasta.
To gan pūlējās īpaši meklēt, jo baumoja, ka tajā savulaik ielikts lielāks skaits zelta monētu.
Kā noprotams, būvnieki necentās izkalt pamatīgos cementa un akmeņa mūrējuma pamata “stabus”, kas iestiepās dziļi zemē.
Tie tur arī palika, veidojot pamatni jaunajam Brīvības piemineklim, kam simbolisko pamatakmeni lika tā paša gada 18. novembrī.
