Vai tiešām mūsu kaimiņos darbojās CIP cietums? Savu vārdu nu teicis Lietuvas prezidents 0
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda otrdien pauda uzticēšanos Lietuvas institūciju vērtējumam, ka valstī nav bijis ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) slepena cietuma terorismā aizdomās turētajiem.
Viņš arī paziņoja, ka neredz nepieciešamību veikt jaunu izmeklēšanu šajā jautājumā, kā arī nesaskata iemeslu apšaubīt agrāk veikto izmeklēšanu rezultātus.
“Godīgi sakot, es nezinu, kā turpmākas izmeklēšanas varētu papildināt šo stāstu, kas jau ir izvērtēts izmeklēšanās, kurās tika secināts, ka tāda cietuma nav bijis. Es ļoti šaubos, ka jaunas izmeklēšanas kaut ko varētu mainīt,” Nausēda teica intervijā aģentūrai BNS.
Uz jautājumu, vai, viņaprāt, Lietuvā bija CIP cietums, valsts vadītājs atkārtoti apliecināja, ka, viņaprāt, tāda cietuma nebija.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) secināja, ka Saūda Arābijas pilsonis Abdalrahims Huseins al Naširi, kas tiek turēts aizdomās par saistību ar teroristu grupējumu “Al-Qaeda”, 2005.-2006. gadā ticis nelikumīgi turēts CIP cietumā Lietuvā.
Turklāt ECT nosprieda, ka Lietuvai jāsamaksā Naširi 30 000 eiro kompensācija, kā arī noteica Lietuvas valdībai pienākumu vērsties pie ASV, lai saņemtu apliecinājumu, ka Naširi netiks piespriests nāvessods.
Tas bija trešais tāds ECT spriedums lietās pret Lietuvu.
Nausēda paziņoja, ka tiesas spriedumi ir jāizpilda, taču norādīja, ka ir nepieciešamas “turpmākas konsultācijas” par sprieduma daļu, kas paredz pienākumu vērsties pie ASV.
Sprieduma izpilde būs atkarīga no “vispārējā konteksta”, pauda Nausēda.
“Mums ir jāizvērtē aspekts, kas saistīts ar vēršanos pie citas valsts ar noteiktiem ieteikumiem, kurus varētu interpretēt kā iejaukšanos citas valsts iekšējās lietās. Šeit ir dažādi aspekti, un mēs negribētu pieņemt neprofesionālus lēmumus. Mums tie jāpieņem, izvērtējot visu jautājumu loku, tostarp juridiskos un politiskos aspektus,” viņš paskaidroja.
Neskatoties uz ECT lēmumiem, Lietuvas amatpersonas uzstāj, ka tiesa paļaujas uz cilvēktiesību organizāciju viedokļiem un izmeklēšanām, nevis oficiālu institūciju datiem.
Lietuva līdz šim nav atzinusi, ka valstī pirms divdesmit gadiem būtu darbojies slepens CIP cietums, apgalvojot, ka amerikāņi uz Lietuvu transportējuši nevis ieslodzītos, bet sakaru iekārtas, un ēkā Antaviļos, 15 kilometru no Viļņas, kas tiek pieminēta kā iespējamā cietuma atrašanās vieta, bijis izveidots izlūkošanas atbalsta centrs, taču šīs telpas tā arī nekad neesot izmantotas minētajam mērķim.
Taču ECT jau iepriekšējās lietās secināja, ka Lietuvā bija slepens CIP cietums.
Pirmajā lietā 2018. gadā, izskatot Gvantanamo bāzē ieslodzītā Saūda Arābijā dzimušā palestīnieša Abu Zubaidas prasību, ECT atzina, ka 2005. un 2006. gadā Lietuvā darbojies slepens CIP cietums un Zubaida tajā bijis ieslodzīts. Tiesa tolaik lēma, ka Lietuvai jāsamaksā Zubaidam 130 000 eiro kompensācija par patvaļīgu turēšanu apcietinājumā.
Savukārt 2024. gadā ECT piesprieda Lietuvai izmaksāt 100 000 eiro kompensāciju Saūda Arābijas pilsonim Mustafam al Havsavi par nelikumīgu turēšanu iespējamā CIP cietumā. Strasbūrā bāzētā tiesa secināja, ka al Havsavi aizturēšana Lietuvā bija vairāku Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pantu pārkāpums, piemēram, tos, kas aizliedz spīdzināšanu, garantē tiesības uz taisnīgu tiesu, dzīvību, brīvību un drošību.
