Foto: AFP/Scanpix/LETA

Zviedrija ir no retajām ES valstīm, kur pilsoņiem neprasa zināt valsts valodu 5

Gunta Neimane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
“Putinu mēģināja nogalināt,” atklāj Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Budanovs
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
Lasīt citas ziņas

 

Zviedrijas valdības 2019. gada janvāra starppartiju vienošanās tika iekļauti vairāki svarīgi ar integrāciju saistīti jautājumi, to vidū daudz diskutētā valodas prasmju pārbaudes eksāmena iekļaušana pretendentiem uz pilsonības statusa iegūšanu. Tas tiek pamatots ar vēlmi veicināt zviedru valodas apgūšanu un paaugstināt pilsonības statusa vērtību.

CITI ŠOBRĪD LASA

2019. gada oktobrī valdība sadarbībā ar Centra partiju un Liberālo partiju vienojās par nepieciešamību izstrādāt priekšlikumu Zviedrijas pilsonības likuma modernizēšanai, kas ir jāiesniedz izskatīšanai līdz š. g. 15. oktobrim.

Zviedrijā valsts valoda nav obligāta, bet to iespējams bez maksas apgūt tā saucamajos SFI kursos – zviedru valoda iebraucējiem.
Foto: Vitalii Vodolazskyi/SHUTTERSTOCK

Tieslietu ministrs Morgans Johansons Pilsonības likuma modernizācijas nepieciešamību pamato: “Valoda ir atslēga uz darbu un iekļaušanos sabiedrībā, tomēr ir svarīgi, lai prasības tiktu noformulētas juridiski pareizi.”

 

Neprasa valsts valodas zināšanas

Integrācija ir “karstais kartupelis” debatēs saistībā ar pieaugošo segregāciju atsevišķās priekšpilsētās, kur veidojas “paralēlās sabiedrības”, pieaug noziedzība un bezdarbs.

Valodas zināšanas jaunajiem Zviedrijas pilsoņiem ir vajadzīgas, lai pilnvērtīgi veiktu arī citus pilsoņu pienākumus. Zviedrijas valsts pilsoņiem ir konstitucionālas tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem parlamentā, kā arī strādāt par policistiem un militārajā dienestā.

Zviedrija ir vienīgā no Ziemeļeiropas valstīm un viena no retajām ES valstīm, kur nākamajiem pilsoņiem netiek izvirzītas prasības pārvaldīt zviedru valodu.

Jautājums par testa ieviešanu tiek apspriests ik pa laikam. Līdz šim atbildīgās komisijas nav nonākušas pie vienota atzinuma, kā piemērot valodas zināšanu pārbaudi gadījumā, ja pretendentam ir minimāla vai pilnībā trūkst skolas pieredzes, ja pretendents ir vecāka gadagājuma cilvēks vai cilvēks ar invaliditāti? Kā šādos gadījumos nodrošināt vienlīdzīgu iespēju apgūt valodu, lai nokārtotu valodas prasmes eksāmenu? Tiek uzskatīts, ka tas kļūs par papildu administratīvo slogu attiecīgajām iestādēm.

Citās Eiropas valstīs ieviestais valodas pārbaudes eksāmens ir iekļauts integrācijas politikā un pamatojas ar valstu vēlēšanos nosargāt savu nacionālo identitāti.

Piemēram, Nīderlandē tiek plānots iet vēl vienu soli tālāk. Sociālo lietu un nodarbinātības ministrs Vouters Kūlmess ir izteicis priekšlikumu, ka visiem patvēruma meklētājiem valodas kursi ir obligāti paralēli brīvprātīgajam darbam.

 

Ar zviedriem sarunājas angliski

Zviedrija ir viena no tām valstīm, kur iedzīvotāju spējas sazināties angļu valodā ir vienas no augstākajām Eiropā. Zviedrijā daudzi iebraucēji ir saskārušies ar to, ka zviedri, jūtot, ka sarunas biedram ir grūtības komunicēt zviedru valodā, ar lielāko prieku pāriet uz angļu valodu, pat neskatoties uz atkārtotiem lūgumiem to nedarīt.

Tādā veidā Zviedrija atšķiras no citām valstīm Eiropā; piemēram, ārzemnieki, kas pārceļas uz Itāliju vai Franciju, visticamāk, zina, ka valodas zināšanai būs izšķiroša nozīme.

Zviedrijas valsts iestāžu mājas lapās var atrast informāciju vairākās valodās, zvanot uz valsts iestādēm, kā viena no alternatīvām tiek piedāvāta iespēja sazināties angliski. Skolās, slimnīcās, tiesas iestādēs vajadzības gadījumā var lūgt valstij tulka pakalpojumus, ko turklāt apmaksā valsts. Tie varētu būt kā papildu faktori, kāpēc viena daļa cilvēku no citām valstīm gadiem ilgi sazinās angļu valodā.

Citi min, ka ne vienmēr angļu valoda ikdienā ir visspēcīga – daži ir saskārušies ar sarežģījumiem valsts ie­stādēs vai slimnīcā gadījumos, kad, piemēram, darbinieks ir ārzemnieks, kurš ir apguvis zviedru valodu, tomēr nepārvalda angļu valodu. Turklāt lielākā daļa dokumentācijas no iestādēm aizpildāmas zviedru valodā, un šādos gadījumos jā­lūdz palīdzība saviem draugiem, paziņām vai arī izlīdz pašu bērni, kuri ir apguvuši zviedru valodu.

Dans Ulofs Rūts, Lundas universitātes docents un pasniedzējs, un Pērs Stromblads savā 2008. gada pētījumā “Valoda, prasības un pilsonība” salīdzina Eiropas valstu datus saistībā ar tajās ieviesto prasību par valodas zināšanām un attiecīgi cilvēku spēju iekļauties darba tirgū.

Zinātnieki secina, ka labas valodas zināšanas darba tirgus konkurencē augstākas kvalifikācijas darbos akadēmiski izglītotajiem cilvēkiem palielina iespējas iegūt darbu par 30%.

2019. gada statistikas dati liecina, ka bezdarba līmenis ārpus Zviedrijas dzimušo vidū ir 15,1% un attiecīgi 4,4% starp Zviedrijā dzimušajiem.

Lai arī zviedri, kā jau minēts, labprāt komunicē angļu valodā, tomēr pretendentiem kā prasības bieži vien tiek minētas spējas sazināties mutiski un rakstiski zviedru valodā. Protams, pastāv iespēja atrast darbu kādā no starptautiskajiem uzņēmumiem, IT jomā, kur darba valoda ir angļu, vai, piemēram, celtniecības, tīrīšanas, transporta sektorā, veco ļaužu aprūpes uzņēmumos, kur daudzi iztiek ar angļu valodu vai minimālām zviedru valodas zināšanām.

Kā man minēja kādas Stokholmā esošas ES institūcijas darbiniece, bez zviedru valodas darbā viņa var iztikt, bet grūtības var rasties saskarsmē ar citiem ārpus darba.

Viņasprāt, valodas nezināšana noplicina iespējas iepazīt Zviedriju un tās cilvēkus. Viņas gadījumā darbavieta piedāvā apmaksātus kursus zviedru valodas apguvei.

 

Latvieši mācās zviedru valodu

Laura Baumane, SEB bankas biznesa analītiķe, kura strādā Stokholmā, min, ka viņas nodaļā strādā darbinieki no daudzām valstīm gan pastāvīgā darbā, gan tiek piesaistīti uz projektiem, tāpēc darba valoda ir angļu, bet saskarē ar citām bankas nodaļām, kā arī ārpus darba zviedru valoda ir nepieciešama.

Ikdienā Laurai šobrīd zviedru valoda ir aktuāla saistībā ar dēliņa pirmsskolas gaitu uzsākšanu. “Es cenšos runāt zviedriski. Gan pirmsskolas personāls, gan darba kolēģi ir saprotoši un pretimnākoši,” saka Laura.

Vanda Karaševska, kura strādā tīrīšanas uzņēmumā un ir ceļā uz sava uzņēmuma veidošanu, stāsta, ka viņas pieredze rāda, ka darbu var atrast, arī nezinot valodu, jo viņa pati sāka strādāt pēc divām dienām Zviedrijā, zviedru valodu nezinot nemaz un angliski tikai “Sorry!”.

“Galvenais ir attieksme, ar kādu esi ieradies Zviedrijā,” saka Vanda un turpina, “mani novērtē par manu padarīto darbu, tāpēc darba netrūkst. Protams, valoda jāzina, un es turpinu mācīties zviedru valodu.”

Kādi ir ceļi un iespējas zviedru valodas apguvei?

Zviedrijā valodu iespējams apgūt tā saucamajos SFI kursos – zviedru valoda iebraucējiem. Tiesības uz zviedru valodas apmācību ir gan ES pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, gan patvēruma meklētājiem un bēgļiem. Patvēruma meklētājiem tiek piedāvāta zviedru valodas apmācība arī laikā, kamēr tiek gaidīts lēmums par bēgļa statusa piešķiršanu.

To nodrošina pašvaldības, un apmācības ir par brīvu, protams, ir iespēja apgūt valodu privāti un par maksu. Iespējas mācīties ir – dienas, vakara un brīvdienu kursos. Daudzi min, ka SFI kursu kvalitāte ir dažāda, ko nosaka gan skolotāju kvalifikācija, gan arī nevienlīdzīgais izglītības līmenis pašu studentu vidū.

No 2018. gada Valsts nodarbinātības aģentūra ir iekļāvusi valsts valodas apguvi kā obligātu prasību bēgļa statusu ieguvušajiem ar zemu izglītības līmeni, lai pēc iespējas ātrāk spētu atrast darbu.
SAISTĪTIE RAKSTI

Tiem, kas ir atraduši darbu, tas ir izaicinājums, strādājot pilnu darba slodzi, atrast laiku un spēku mācīties valodu. Daži min, ka lielāka motivācija būtu, ja darbavietas apmaksātu valodas apgūšanai veltīto laiku, tomēr atzīst, ka, plānojot dzīvot patstāvīgi Zviedrijā, būtu jāatrod laiks un motivācija arī bez šāda atbalsta.

Vai valodas prasmes pārbaude pilsonības iegūšanai veicinās valodas apguvi un atrisinās visas ar integrāciju saistītās problēmas Zviedrijā? Kā redzams, zināmas paralēles var atrast, ja iekļaušanās darba tirgū ir viens no ceļiem veiksmīgai integrācijai, lai iekļautos sabiedrībā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
“Putinu mēģināja nogalināt,” atklāj Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Budanovs
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
“Mariupolē tagad valdīs čečeni,” Rajevs skaidro, kas Ukrainā mainījies brīvdienās
VIDEO. “Sieva mani ieslēdza dzīvoklī, sita, izpostīja manu dzīvi!” Vardarbībā apsūdzētais reperis Strūbergs pēc gada vairs neklusē un izstāsta savu patiesību
Lasīt citas ziņas
Pārtikas cenas turpina pieaug – vai iedzīvotājiem un valstij jāveido pārtikas rezerves?
VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
“Kod kurā pirkstā gribi, visur būs kāds skandāls!” Kādēļ ģenerālis izvēlēts politiskam amatam
“Es esmu pret vardarbību un toksiskām attiecībām!” “Māmiņu klubs” vadītāja Beitika aicina vardarbībā apsūdzēto reperi Strūbergu uz atklātu interviju televīzijā
“Ja nebūtu NA prasība, premjeram būtu bijis pārāk riskanti pieprasīt manu demisiju,” uzskata Golubeva
10:45
“Es esmu pret vardarbību un toksiskām attiecībām!” “Māmiņu klubs” vadītāja Beitika aicina vardarbībā apsūdzēto reperi Strūbergu uz atklātu interviju televīzijā
10:37
Pārtikas cenas turpina pieaug – vai iedzīvotājiem un valstij jāveido pārtikas rezerves?
10:18
Maestro Raimonds Pauls atklāti pasaka, ko domā par “Uzvaras” pieminekļa nojaukšanu
Ja Ukraina ir mobilizējusi 700 000 karavīru, kas ir pret 200 000 krievu, tad kāpēc ukraiņi neuzvar?
VIDEO. Jelgavniece, kas piepildīja sapni un tika pie “čūskas mēles” atklāj: plāno operāciju, lai mainītu savas ausis
APTAUJA. Vai Kariņam ar ministriem būtu jādodas uz Latgali?
Tagad dzīvojam bez Krievijas elektrības. Vai atkal jārēķinās ar elektrības cenu pieaugumu?
Šīs vasaras uzņemšana augstskolās būs pēdējā, kura noritēs “pa vecam”
“Mariupolē tagad valdīs čečeni,” Rajevs skaidro, kas Ukrainā mainījies brīvdienās
Latkovskis: Uzvaras parka piemineklis tiks nojaukts līdz 18. novembrim
“Karš nebeigsies, krievi sāks vēl asiņaināku un apjomīgāku ofensīvu!” Zelenskis firmām, kas pamet Krievijas tirgu, piedāvā turpināt darbu Ukrainā
Tiesa Ukrainā piespriež prokrieviskam aģitatoram iemācīties dziesmu par Banderu un dzejoli “Mīlēt Ukrainu”
Kad kovids norimies, infektologi sāk runāt par jaunu vīrusu! Cik bīstamas ir pērtiķu bakas?
Pie Rīgas Centrālās stacijas apstājusies 18., 23. un 11.trolejbusu kustība
“Putinu mēģināja nogalināt,” atklāj Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Budanovs
IDB rosina apsūdzēt Zemgales policistu par satiksmes negadījuma izraisīšanu dzērumā un avārijas vietas atstāšanu
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
Auziņš: Pabalstos es saņēmu vairāk nekā es samaksāju par elektrības rēķinu
Latvijas dzīvnieku patversme “Ulubele” izkrāpj ziedojumus, iežēlinot ar ukraiņu ģimenes slimu sunīti
“Līdz 2023. gadam viņš būs prom.” Bijušais MI6 vadītājs prognozē, ka Putins līdz gada beigām tiks nosūtīts uz sanatoriju
VIDEO. “Sieva mani ieslēdza dzīvoklī, sita, izpostīja manu dzīvi!” Vardarbībā apsūdzētais reperis Strūbergs pēc gada vairs neklusē un izstāsta savu patiesību
VIDEO. Brīnišķīgs mirklis – tiešraidē balto stārķu ligzdā izšķiļas pirmie mazuļi
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
“Man ir izaicinājums šai melei!”: Īlons Masks izdomājis radošu veidu, kā atmaskot sievieti, kas viņu apsūdz seksuālā vardarbībā
Stāda gladiolas, liek balstus peonijām, sēj skābenes un garšaugus. Kas darāms dārzā no 23. līdz 30.maijam?
Šonedēļ augļus nesīs labi saplānota, tālredzīga rīcība! Horoskopi no 23. līdz 29. maijam