Valsts kontrolieris: Iedzīvotājiem ir visas tiesības būt ļoti neapmierinātiem ar finanšu situāciju “airBaltic” 0
“Es domāju, ka iedzīvotājiem ir visas tiesības būt kaut kādā mērā ļoti neapmierinātiem ar to visu finanšu situāciju, kas gadu gaitā ir pasliktinājusies aviosabiedrībā,” tā intervijā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” sacīja valsts kontrolieris Edgars Korčagins, vērtējot situāciju Latvijas nacionālajā aviosabiedrībā “airBaltic” un tās finanšu rādītājus.
“Tas, kādā veidā sākotnēji tika solīts jau Covid-19 laikā, kad tika ieguldīti ievērojami [valsts] budžeta līdzekļi kapitālsabiedrībā, un, ka ar laiku šī kapitālsabiedrība šos līdzekļus atmaksās, bet šobrīd mēs jau par to nebūt vairs nerunājam. Mēs runājam par to, ko diezgan atklāti saka pati aviosabiedrība, ka varbūt vēl vajadzēs kādu naudas līdzekļu ieguldījumu. Skaidrs, ka sabiedrībai un iedzīvotājiem kopumā ir zināma neapmierinātība, un ir zināms pamats prasīt atbildību no tiem, kas pieskatīja šos te ieguldījumus un kam vajadzēja rūpēties par to, lai tie tiktu atgriezti,” norādīja valsts kontrolieris Korčagins TV24 raidījumā.
Jau vēstīts, ka Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā “airBaltic”, aicinās Ministru kabinetu (MK) izvērtēt valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, ziņoja LETA šā gada 4.jūnijā.
Komisija trešdien nolēma, ka MK būs jāizvērtē valsts kapitālsabiedrību pārvaldība, kas ir līdzīga Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm, un jāpiedāvā iespējamās likuma grozījumu izmaiņas.
Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Andulis Židkovs sēdē atzina, ka Covid-19 pandēmijas laikā SM, iespējams, varēja labāk uzraudzīt “airBaltic”, tomēr tā tika uzraudzīta tāpat kā citas SM kapitālsabiedrības. “Menedžments ir tas, kam ir jāvada kompānija, jo ministrija nevar ar pirkstu parādīt, kas “airBaltic” ir jādara globālajā tirgū, lai kompānija būtu veiksmīga,” sacīja Židkovs. Viņš atzina, ka, iespējams, šāda veida kapitālsabiedrībai, kas strādā reālas konkurences apstākļos, ir vajadzīga cita veida uzraudzība.
Jau ziņots, ka VK revīzijas ziņojumā secinājusi, ka valsts nav sekojusi līdzi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu “airBaltic” atgūšanai un līdz šim vairāk darbojusies kā “maks, no kā pasmelties”, nevis pietiekami kvalificēts un prasīgs kapitālsabiedrības īpašnieks.
Iestāde veikusi 2021.gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu “airBaltic”.
Savukārt SM paziņoja, ka tā nepiekrīt VK secinājumam par “airBaltic” nepietiekamu uzraudzību. Ministrijā norādīja, ka ir iepazinusies ar ziņojumu, apstrīdot VK atzinumu likumā noteiktajā kārtībā. SM nepiekrīt secinājumam par kapitālsabiedrības nepietiekamu uzraudzību, ņemot vērā, ka VK revīzijā nav konstatējusi likuma pārkāpumus un SM visu kapitālsabiedrību uzraudzību veic atbilstoši normatīvajam regulējumam.
Latvijas kopējais ieguldījums “airBaltic” pamatkapitālā veido 545 miljonus eiro. No tā Covid-19 krīzes seku mazināšanai valsts 2020.-2022.gadā ieguldīja kopumā 340 miljonus eiro, tādējādi palielinot valsts līdzdalību uzņēmumā no 80,05% līdz 97,97%.
VK secinājusi, ka nevienā no uzraudzības līmeņiem – SM, “airBaltic” padome, MK – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.
Vienlaikus VK aicinās SM vērtēt iesaistīto darbinieku disciplināratbildību saistībā ar nepietiekamu “airBaltic” ieguldīto līdzekļu uzraudzību.
Iestāde atgādina, ka sākotnēji valsts bija apņēmusies atgūt pirmajā posmā “airBaltic” piešķirtos 250 miljonus eiro. Tas tika skaidri pausts gan oficiālos dokumentos, gan publiskajos paziņojumos līdz 2023.gada jūnijam. Atbilstoši MK 2021.gadā apstiprinātajai stratēģijai ieguldījuma atgūšana bija plānota IPO procesā, kurā daļa valstij piederošo akciju tiktu pārdotas, līdzdalību samazinot līdz 51%.
Tomēr, kā secinājusi VK, stratēģijai trūka konkrēta rīcības plāna. To apliecina fakts, ka apstiprinātā stratēģija nav ne reizi pārskatīta, lai gan pārmaiņas bija būtiskas, tostarp Covid-19 pandēmijas otrais vilnis, Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, lidmašīnu dzinēju problēmas un vairākkārtējas izmaiņas “airBaltic” biznesa plānos. Tikmēr valsts uzņēmumā ieguldīja vēl 90 miljonus eiro.
2024.gada augustā valdība nolēma samazināt “airBaltic” pamatkapitālu par 571 miljonu eiro, ko uzņēmums uzskata par būtisku priekšnoteikumu akciju sākotnēja publiskā piedāvājuma (IPO) veiksmīgai īstenošanai. Pēc šī lēmuma amatpersonas un “airBaltic” pārstāvji “publiski nepamatoti pauda, ka ieguldījuma atgūšana nekad nav bijusi plānota, vai arī uzsvēra, ka valsts atbalsts jau atmaksāts caur nodokļiem un ekonomisko pienesumu”, atzīmējusi VK.
Savukārt SM joprojām nav izveidojusi tādu kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu iespēju valstij īstenot nozares stratēģiskos mērķus un veicinātu racionālu resursu izmantošanu. Ministrija joprojām nesaņem būtisku informāciju, lai varētu pilnvērtīgi īstenot “airBaltic” uzraudzību (piemēram, darbiniekus atalgojums, kapitālieguldījumi), norādījusi VK.
2024.gadā “airBaltic” koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.
Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%.
Pilnu TV24 raidījumu “Dienas personība ar Veltu Puriņu” skatieties video šeit:
