Pēteris Apinis: Cilvēkiem, kuri patērē visvairāk alkohola, mutē ir vismaz par 10 baktēriju sugām vairāk nekā tiem, kuri alkoholu nelieto
3
No saviem lasītājiem saņēmu provokatīvu jautājumu – kas ir kaitīgāks mutes dobuma veselībai – neliela alkohola deva vai regulāra cukuroto dzērienu lietošana?
Ātrā atbilde man šķita pašsaprotama – ja salīdzina tīru alkoholu nelielās devās ar nepārtraukti malkotiem cukurotiem dzērieniem, cukuroti dzērieni rada lielāku un ātrāku draudu zobu struktūrai, proti, izraisa kariesu. Mutes dobumā esošās baktērijas barojas ar cukuru, ko mēs uzņemam, un ražo skābes. Šīs skābes demineralizē zobu emalju. Ja cukuroti dzērieni tiek lietoti regulāri visas dienas garumā, zobi nepārtraukti atrodas skābju uzbrukuma zonā, kas ļoti ātri noved pie zobu bojāšanās un emaljas erozijas.
Alkohols vairāk ietekmē gļotādas un smaganu veselību, mikrobioma līdzsvaru un mutes sausumu. Savukārt – lietojot saldos alkoholiskos dzērienus – kokteiļus, liķierus, tajos apvienojas abu faktoru (cukura un alkohola) vissliktākās īpašības. Pajautāju savai meitai, kura ir zobārstniecības klīnikas vadītāja, un viņa teica, ka
neko briesmīgāku par viskiju ar kolu viņa mutes mikrobiomam novēlēt nevarētu.
Paprasīju šo jautājumu vairākiem globāli lielākajiem veselības portāliem, un datorā sabira informācija, kas izrādījās šī raksta vērta.
Mutes dobuma mikrobioms ir ārkārtīgi sarežģīta, daudzveidīga un dinamiska ekosistēma. Mutes dobuma mikrobiomā ietilpst ne tikai dažādas baktērijas, bet arī vīrusi un sēnes, kas kopā veido sarežģītu un patstāvīgi funkcionējošu ekosistēmu. Mutes dobums nav vienveidīga vide – tajā ir atšķirīgas reģionālās zonas, tāpēc mikrobu kopiena uz mēles ievērojami atšķiras no tās, kas atrodas uz smaganām vai – vaigu iekšējās virsmas.
Šī mikrobu kopa dzīvo pēc saviem iekšējiem likumiem, taču pētījumi rāda, ka mūsdienu cilvēka dzīvesveida un vides ietekmē mutes mikrobioma dabiskā daudzveidība cilvēkiem attīstītajās valstīs pakāpeniski mazinās. Mutes baktēriju līdzsvars pakāpeniski mainās atkarībā no uztura, zobu tīrīšanas un skalošanas, medikamentu lietošanas un stresa. Ja šis līdzsvars tiek traucēts gadiem ilgi, attīstās hronisks iekaisums, palielinot smaganu slimību risku un potenciāli ietekmējot veselību citās ķermeņa daļās.
Reiz raidījumā “Dr.Apinis” izcils proktologs, profesors Andris Gardovskis teica, ka taisnā zarna ir daudzkārt tīrāka par muti. Viņam sieva ir zobārste. Tad nu Andris Gardovskis raidījumā teica, ka viņš strādā cilvēka tīrākajā galā, bet viņa sieva – netīrākajā.
Mute ir durvis uz cilvēka organismu. Mute ir dzīva ekosistēma, ko veido simtiem baktēriju sugu, kuras nepārtraukti mijiedarbojas gan savā starpā, gan mijiedarbojas ar imūnsistēmu. Mutes dobuma mikroflora ir neticami dinamiska. Katra maltīte, katrs dzēriens, katrs naktsmiegs, katrs medikaments ietekmē šo ekosistēmu. Regulāras vizītes pie zobārsta palīdz pamanīt nelielas izmaiņas, pirms tās kļūst par lielākām problēmām. Pacienti, kas regulāri apmeklē zobārstu, ne tikai ilgāk saglabā savus zobus, bet arī labāk elpo, labāk funkcionē un daudzos gadījumos bauda labāku vispārējo veselību.
Tad ko stāsta jauni medicīnas pētījumi? Neticēsiet – tādu vairāk ir par alkohola ietekmi (nevis cukuroto dzērienu ietekmi) uz mutes dobumu un zarnu mikrobiomu.
Cilvēkiem, kuri patērē visvairāk alkohola, mutē ir vismaz par 10 baktēriju sugām vairāk nekā tiem, kuri alkoholu nelieto, un dažas no šīm papildu sugām ir saistītas ar smaganu slimībām.
Veselību nenosaka vienas baktērijas klātbūtne vai trūkums, bet to nosaka mikrobioma līdzsvars. Interesanti, ka alkohola patēriņš šo līdzsvaru izjauca ne tikai vairāk nekā kafijas un tējas patēriņš, bet arī – kā cukuroto dzērienu patēriņš. Lieliem alkohola lietotājiem (brašiem dzērājiem) mutē uzrodas divi baktēriju veidi – Megasphaera un Peptostreptococcus, kas saistīti ar smaganu slimībām, bet izzūd Lautropia, kas parasti sastopama veselās mutēs.
Pētījumi parāda saistību starp alkohola lietošanu un izmaiņām baktēriju sastāvā, nevis pierāda, ka alkohols tās izraisa. Pārlasīju šos pētījumus un man radās iespaids, ka pētījumos pārlieku maz uzmanība pievērsta dažiem blakus faktoriem, kas raksturīgi cilvēkiem, kas daudz patērē alkoholu – cilvēki, kas daudz dzer, parasti arī vairāk smēķē un retāk tīra zobus, kas vēl vairāk ietekmē mutes veselību.
Apkopojums par alkohola ietekmi uz mutes dobuma mikrobiomu
Mutes dobums ir pirmā vieta, kur alkohols saskaras ar mikroorganismiem. Alkohols iedarbojas uz baktērijām citotoksiski, izjauc mutes gļotādas un siekalu mijiedarbību ar baktērijām, kā arī kalpo kā papildu substrāts baktēriju vielmaiņai. Tas nomāc imūnās šūnas (neitrofīlus) mutē, kas parasti ierobežo patogēnu augšanu.
Alkohola lietošana maina mutes vidi, izraisot dehidratāciju, palielinot skābumu, veicinot kaitīgo baktēriju attīstību un vājinot mutes dabiskās aizsardzības spējas. Diezgan slikts ieradums ir dzert pirms gulētiešanas, jo alkohols izžāvē muti, bet siekalu plūsma ir dabiska gļotādu un zobu aizsardzība, kas palīdz izskalot muti un neitralizēt skābes. Slikti ir dzert vakarā saldu vīnu vai kokteili, šis paradums ir garantija ātram kariesam.
Kopsavilkums par alkohola ietekmi uz resnās zarnas mikrobiomu
Alkohols ietekmē ne tikai mutes dobuma mikrobiomu, bet, ja nu izdzerts, notek līdz resnajai zarnai un traucē dzīvot zarnu mikrobiomam. Resnajā zarnā ne tikai alkohols, bet arī tā metabolīti ietekmē tur dzīvojošo mikroorganismu ekosistēmu. Alkohols izjauc zarnu mikrobioma homeostāzi, mazinot labvēlīgo baktēriju populācijas, kas normāli palīdz kontrolēt iekaisumu un uzturēt zarnu barjeras veselību. Tā kā labvēlīgo baktēriju konkurence mazinās, resnajā zarnā strauji savairojas kaitīgas un oportunistiskas baktērijas.
Bez tam zarnu mikrobioms piedalās alkohola šķelšanā, procesā radot metabolītus un toksiskus blakusproduktus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt zarnu veselību. Nelīdzsvarots mikrobioms un alkohola radītais oksidatīvais stress sāk bojāt resnās zarnas gļotādas aizsargslāni un savienojumus starp šūnām. Tas palielina zarnu caurlaidību, ļaujot baktēriju toksīniem un mikrobiem nonākt asinsritē, kas rada aknu bojājumus un sistēmiskus iekaisumus.
