“Var gadīties, ka mums notiks kardināla iekšējā varas pārdale…” Saruna ar Ilgu Kreitusi pēc Valsts prezidenta vēlēšanām 88

Šoreiz TV24 raidījumā “Uz līnijas” uzsvars likts uz nupat notikušajām prezidenta vēlēšanām. Esam tikuši pie jauna Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, kas amatā stāsies 7. jūlijā. Vai esam tikuši pie labākā Valsts prezidenta? Kā vēlēšanu rezultāts ietekmēs valdības stabilitāti? Par to saruna ar politoloģi, Rīgas Stradiņa universitātes profesori Ilgu Kreitusi.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Mūsu tētis šodien atkal precas…” Bijusī sieva pavēsta, ka komponists Jānis Lūsēns iestūrējis laulības ostā
Kokteilis
Vai stārķi gaidījāt? 10 vārdu īpašnieki, kas drīzumā varētu sagaidīt ģimenes pieaugumu
Krievu okupanti nocirtuši galvu ukraiņu karavīram
Lasīt citas ziņas

Jānis Labucs: Es gribētu nocitēt mūsu republikas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes mazmazmeitas Kristīnes Čakstes sacīto vēl pirms prezidenta vēlēšanām sabiedriskajiem medijiem. Viņa sniedza viedokli par to, kādam vajadzētu būt nākamajam Valsts prezidentam: “Jābūt demokrātam, ar stingru pašapziņu, zinošam un zinātkāram, ar labām valodu zināšanām, lai spētu pārstāvēt valsts intereses ārvalstīs un nest Latvijas vārdu pasaulē. Topošajam prezidentam ir jāmāk vienot dažādas tautības, kas pie mums dzīvo.” Vai, Jūsuprāt, mēs esam tikuši pie laba Valsts prezidenta?

Ilga Kreituse: To noteiks laiks. Mums bieži iznāk tā, ka mēs maz ceram un daudz dabūjam, kā tas bija Vairas Vīķes-Freibergas gadījumā, jo tad, kad viņu ievēlēja, neviens nedomāja, ka būs tāds rezultāts, un vispār apcerēja daudz ko citu. Otrs moments – kad esam daudz cerējuši un maz dabūjuši. Tas bija Levita kungs – it kā viss tur bija, bet… šodien mēs redzam rezultātu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šobrīd, ko esmu dzirdējusi no Rinkēviča kunga, viņš it kā precīzi ir atkārtojis Jūsu nolasīto citātu, ka viņš darīs tā. Arī interesants moments bija, kad viņam uzdeva provokatīvu jautājumu – vai Jūs runāsiet tikai valsts valodā? – uz ko Rinkēviča kungs ļoti diplomātiski atbildēja, ka nepieciešamības gadījumā, ja tas kalpos sabiedrības saliedētībai un valsts interesēm, viņš arī var lietot svešvalodas. Tas bija jauns, interesants pavērsiens. Ja viņš tā rīkosies un ievēros šos principus, tad varētu būt, ka mēs esam ieguvuši profesionāli sagatavotu cilvēku, kas var pildīt šīs funkcijas un nenonākt pie tādas situācijas, pie kādas nonāca pašreizējais prezidents.

Kādas, Jūsuprāt, vispār ir tās īpašības, kādām ir jāpiemīt izcilam Valsts prezidentam?

Vispirms cilvēkam ir jāspēj uzrunāt tauta. Oratora īpašības ir ļoti nepieciešamas. Mēs pat tā smējāmies, ka žurnālisti varētu rīkot šādus konkursus, kur kandidāts izvelk tēmu un viņam jāpasaka runa divu minūšu garumā. Un tad mēs redzētu. Tam ir ļoti liela nozīme, par to esam pārliecinājušies ar prezidenta uzrunām dažādos pasākumos, kur kādus tik kuriozus neesam piedzīvojuši. To pat hokejisti kariķēja. Man ļoti patika Bukarta teiciens: “Tie, kas zaudēs spēli, tiem medaļas nebūs.”, un visi saprata, no kurienes nāk šis teiciens. Tā ir viena lieta. Otra lieta – cilvēks nedrīkst zaudēt cilvēka seju, tas ir, nedrīkst kļūt par pāri stāvošu un sevi augstāk nesošu. Es reizēm saku, ka Saeima sabojā cilvēkus, jo viņi kaut kā, ieejot Saeimas ēkā, zaudē savu priekšstatu par to, kas notiek ārpusē. Nedod Dievs, ja tas notiek arī pilī.

Redzat risku, ka tas varētu notikt?

Tur ir jāskatās. Ar šo prezidentu pašlaik tur ir diezgan smaga situācija un es domāju, ka tur lielā mērā vēl ir trešais faktors, kas šim prezidentam izdarīja lāča pakalpojumu. Tie ir cilvēki, ar kuriem kopā strādā, izvēlētā komanda – cik šī komanda būs tāda, ko pieņems cilvēki un kas pratīs runāt ar cilvēkiem, nevis sargās prezidentu no visa, kas negatīvs.

Reklāma
Reklāma

Palūkosimies Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska veiktajā ierakstā sociālajā vietnē “Twitter”, kur Ukrainas prezidents neilgi pēc Rinkēviča kunga ievēlēšanas no sirds apsveicis “īsto Ukrainas draugu Edgaru Rinkēviču”. Un Zelenska kungs saka, ka viņš raugās nākotnē turpināt abu valstu sadarbību. Šajā ģeopolitiskajā situācijā, vai viņš ir īstais cilvēks, kas ies un nesīs Latvijas vārdu un cīnīsies par Eiropas vērtībām?

Es domāju, par to mums nebūtu jāšaubās. Kā ārlietu ministrs, Rinkēviča kungs sevi ir parādījis profesionālā līmenī. Lai gan no otras puses, mūsu ārpolitika tomēr veidojas kontekstā. Latvija pati neveido savu ārpolitiku, mēs esam Eiropas Savienības pārstāvji, mēs esam Eiropas Padomē un mēs viemēr esam uzsvēruši, ka Latvija ir Amerikas atbalsta valsts. Bet šo līniju Rinkēviča kungs ir realizējis samērā veiksmīgi, noturējis to. Varbūt ir maziņš plusiņš tajā ziņā, ka šinī laikā ārpolitiski sāk runāt par jēdzienu “Baltijas valstis”. Baltijas valstu prezidenti un Baltijas valstu ārlietu ministri atrod kopsaucējus savā darbībā tieši jautājumā par drošību, ārējo drošību un sadarbību ar Eiropas Savienību, kur izvirzām savas prasības un mūs tagad izdzird. Mums ir jāsaprot tas, ka mēs esam diži hokejā, bet kā valsts mēs tomēr esam tikai 1,8 miljoni un cerēt, ka mūs vienus lielajā tautu kongresā izdzirdēs, tas būtu naivi.

Principā varam teikt, ka Rinkēviča kungam ir bonuss kā ārlietu ministram?

Šī iestrāde priekš ārējās drošības ir ļoti pamatīga un stingra, bet ir jautājums, ka bez iekšējās drošības valstī ārējā drošība viena pati nevar pastāvēt.

Skatītājas zvans studijā: “Es vēlos izteikt lielu prieku par jaunievēlēto prezidentu. Turpmākai dzīvei ir lielāka drošība, neskatoties uz to, kas notiek. Paldies tiem deputātiem, kas balsoja par Rinkēviča kungu! Nu mēs esam droši. Vēl gribu sacīt Kreituses kundzei – vienmēr dzirdu tik daudz negācijas par manu mīļo Latviju. Varbūt ir arī kritika pelnīta, bet, no malas skatoties, izskatās, ka Kreituses kundze ir ar visu neapmierināta.”

Nē, es neesmu ar visu neapmierināta. Bet es esmu neapmierināta ar to, kas šobrīd notiek izglītības sistēmā, tur patiešām es esmu ļoti neapmierināta. Es nezinu, vai šī kundze strādā skolā un zina, kas notiek… Jo, ja notiek tas, kas tagad notiek, tad ļoti iespējams, ka skolas tiek novestas līdz krīzes situācijai. Un tas, ko LIZDA saka, ka septembrī vairākas skolas varētu nesākt darbu, patiešām var notikt. Es Latviju nekad neesmu nokritizējusi kā valsti, kas ir patstāvīga, neatkarīga un galu galā, ja nebūtu šīs neatkarīgās valsts, arī mēs šeit nesēdētu. Ja kundzei kāds ir ļoti mīļš un viņu kritizē par viņa darbību vai aizrāda, ka ne tā kaut ko dara, nevajag to uzņemt tik ļoti personīgi.

Kādu risinājumu Jūs šobrīd redzat izglītības sistēmai Latvijā?

Vispirms ir jāpārskata Skola2030, ja mēs runājam par saturu. Jo šogad diagnosticējošie darbi, kas tika doti 9. klasei, parādīja nespēju sagatavot kvalitatīvus eksāmenus. Programmas nav, mācību līdzekļu nav. Cik es zinu, šogad nekas nemainīsies. Es pat dzirdēju tādu frāzi no viena ministrijas darbinieka: “Gadu izturēs, tad izturēs vēl vienu gadu.”. Otra lieta – ir pilnīgi nepārdomāta skolu optimizācija, ka tas būtu galvenais līdzeklis, ar ko varētu atrisināt problēmas. Nevar šādā veidā atrisināt problēmas. Ja skolēnam ir jābrauc 35 kilometri uz skolu, lai iegūtu zināšanas, tas, man šķiet, ir nenormāli. Skolēns nebrauc ar privāto auto un ne visām ģimenēm tas ir.

Nākamais jautājums ir Pierīgas problēma ar pārpildītām skolām un milzīgu skolēnu skaitu. Cik lasīju, vienā Pierīgas skolā draud deviņas 1. klases, ja veic skolu optimizāciju…

Skatītāja zvans: “Dieva svētība Rinkēvičam. Prieks par tādu prezidentu. Bet Kreituses kundzei vajadzētu iemācīties neriet. Viņa rej visus, ne tikai izglītības sistēmā…”

Es gan tikko kā par Rinkēviča kungu neteicu nevienu ļaunu vārdu. Nezinu, kāpēc šim kungam tas tā izklausījās. Bet, skatoties uz Rinkēviča kungu, es viņu ierakstītu kā tādu zināmu hrestomātiju, kā veidot savu ceļu politikā, lai sasniegtu augstāko mērķi. Kā parasti profesijā saka, ka vajag sākt no apakšas. Viņš ir sācis no ierindas biedra “Latvijas ceļā”, pēc tam kancelejas vadītājs, tad ministrijas un tā tālāk. Viņš ir pierādījis savu profesionālo izaugsmi. No tā vajadzētu mācīties vienam otram jaunajam, kas ir ienācis politikā.

Man, godīgi sakot, pārsteidz, cik daudz cilvēku saka, ka Kreituses kudze būtu jāvirza par prezidentu. Vai Jūs kādreiz esat bijusi uzrunāta?

Jā, es esmu uzrunāta, bet es esmu kategoriski atteikusies. Es vispār no politikas un Saeimas dzīves esmu aizgājusi tālu prom un neesmu mēģinājusi kandidēt. Redziet, tā pirmā reize, to visi jau ir aizmirsuši. Tas bija 6. Saeimas laikā. Toreiz to uzskatīja par samērā lielu nekaunību, tāpēc ka sieviete to atļāvās. Kad mani ievēlēja par Saeimas priekšsēdētāju, tolaik es biju vienīgā Saeimas priekšsēdētāja – sieviete visās, tā saucamajās, postsociālisma valstīs.

Kad braucām uz kandidātvalstu sarunām, tad es parasti viena pati tur stāvēju pa vidu un kā smējos – ar melnu kraukļu baru riņķi. Bet tas bija interesanti, tā bija uzdrošināšanās. Tagad to neviens nevar iedomāties, ka kāds kritizēs, tieši otrādi – saka, ka sievietes vajag. Bet es pati esmu izvēlējusies atgriezties tajā darbā, kas man patīka, tas ir, skolotājas un pasniedzējas darbā. Un to es nenožēloju, jo, kur es ietu, tur priekšā ir kāds manējais.

Skatītājas zvans: “Es arī esmu skolotāja un vēlos izteikt komplimentu Kreituses kundzei, jo viņa vienmēr runā taisnu valodu un visu ļoti precīzi pasaka. Bet mans jautājums ir par to, ka man liekas, ka man ir kauns par to, ka manā valstī būs prezidents ar citu seksuālo orientāciju.”

Tas ir ļoti kutelīgs jautājums, ja var tā teikt. Es vados no viena principa – nenes savu guļamistabu uz ielas, jo neviens negrib redzēt, kas ir tavā gultā. Ja orientācija ir tāda un cilvēks to neizmanto savu interešu aizstāvēšanai un spekulācijai, tad es šeit neredzu nekādu īpašu problēmu. Un, kā izskatās šobrīd, tad Rinkēviča kungs nav mēģinājis sevi pasniegt kā kaut kādu apbižoto, apspiesto. Drīzāk otrādi. Es gribētu teikt tiem, kas ļoti cītigi mēģina Praida laikā iet uz ielas un prasīt sev tiesības, tad paskatieties uz šāda ranga cilvēku tik augstā līmenī. Viņš neuzstājās un nesaka, ka šeit ir apspiesti. Pretrunas vienmēr ir bijušas. Nu mēs esam pirmā valsts pasaulē, kur patiešām gejs ir kļuvis par prezidentu. Ir bijuši premjeri, pilsētu mēri, bet prezidents nekur. Šajās valstīs nekas traģisks un ārkārtējs nav noticis. Varbūt mums sabiedrība ir jāpieņem tāda, kāda tā ir un uz cilvēku ir jāskatās profesionāli.

Ja mēs runājam par to, ar kādām balsīm Rinkēviča kungs tika ievēlēts Valsts prezidenta amatā – “Jaunā vienotība”, “Zaļo un Zemnieku savienība” un “Progresīvie”. Jaunā koalīcija šādā veidolā?

Es nedomāju, ka tas būs tik vienkārši. Jūs aizmirsāt nacionāļus. Nacionāļu nebalsošana bija iespējama, tāpēc ka “Jaunā Vienotība” bija panākusi vienošanos ar zaļzemniekiem. Un atcerēsimies vēl vienu lietu. “Zaļo un Zemnieku” savienībā ir divas partijas – te ir Zemnieku savienība un Ventspils partija. Un ja tā ieskatās, lai man piedod tie, kas saka, ka es visu kaut ko saskatu, tad praktiski šīs divas balsis virs 50 pieder Lemberga Ventspils partijai, jo abi šīs partijas pārstāvji nobalsoja par. Tāpēc šeit par to – kurš un kāpēc ir ņēmis valdībā vai nav ņēmis valdībā – ir ļoti diskutabls jautājums. Kā zināms, par velti pat pelei siers nav lamatās, jo siers kādam ir jānopērk.

Kas ir tas, kas nav par velti bijis?

Es domāju, šeit ir jautājums par vietu valdībā. Visi šobrīd saka, ka šī koalīcija nekritīs, bet vajag ieskatīties tālāk. Šeit ir šis jautājums – vai vienā valdībā var strādāt “Apvienotais saraksts” un “Zaļo un Zemnieku savienība” ar Ventpils partiju piedevā? Tas ir ļoti kutelīgs jautājums. Cik esmu dzirdējusi, kā tautā runā, tad viens otrs “Apvienotā saraksta” ministrs jau ir pabijis Kurzemes pusē aprunāties un jau ir bijušās tādas svaidīšanās. Tas rāda, ka var būt lielas izmaiņas. Bet nacionāļi šoreiz ļoti stabili saglabāja savu neitralitāti, priekš viņiem tas bija ļoti svarīgi. Viņi to varēja atļauties, jo “Jaunā Vienotība” bija precīzi nostrādājusi ar zemsaviešiem.

Iedomāties “Progresīvos” ar nacionāļiem man ir ļoti grūti, bet kā es jums teicu, Rīgas mērs ir bezpartejiskais un, kā mēs zinām, tad mēdz mainīties arī Rīgas mēri tad, kad notiek kaut kādas lielākas peripetijas parlamentā. Es neņemšos tagad prognozēt, bet es gribētu pateikt tikai vienu, ka šobrīd valdībā esošajā situācijā ne izglītībā, ne veselības aprūpē problēmas netiek risinātas. Valdībā ir jānotiek izmaiņām. Tagad jautājums ir arī par ārlietu ministru – ja prom aiziet “Jaunās Vienotības” ministrs, tad pēc kārtības nākamajam ir arī jānāk no “Jaunās Vienotības”, jo mainās proporcionalitāte valdībā. Bet ir arī citi pretendenti. Var gadīties, ka mums notiks kardināla iekšējā varas pārdale jauno koalīcijas partneru starpā. Es domāju, ka šis process būs ne mazāk interesants kā prezidenta ievēlēšana.

Visu sarunu ar Ilgu Kreitusi skaties video!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.