Juris Lorencs: Kāpēc Eiropā ieceļojošie musulmaņi tikpat kā neintegrējas jaunajās mītnes zemēs? 85
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ir tāds teiciens – pēc kara visi gudri. Jo karš ir neparasts, spēcīgs un parasti, paldies Dievam, arī rets piedzīvojums. Filozofi teiktu – eksistenciāla pieredze, kas liek izvērtēt līdzšinējos priekšstatus par labo un ļauno, varonību un gļēvumu, vērtīgo un nevērtīgo. Cerams, kaut ko iemācīs arī pēdējo dienu notikumi Afganistānā. Tagad, kad Rietumu spēki pilnībā pametuši arī Kabulu, šajā valstī jau pilnīgi netraucēti saimnieko talebans.
Autoritārs un reizē teokrātisks režīms, kurā dzīves kārtību nosaka mullas.
Rietumos vērojams izbrīns par to, cik ātri un bez pretošanās talebans pārņēma varu. Vienlaikus atskan vaimanas, ka talibi slēdz kinoteātrus, aizliedz klausīties mūziku un “nepiedienīgi” ģērbties. Par apspiestajām sievietēm, kas gadsimtiem ilgi to vien gaidījušas, lai nomestu parandžu.
Tagad viņām atkal nāksies klausīt tēviem, vīriem, brāļiem un onkuļiem! Sapņi par līdztiesību izsapņoti, ilgas pēc brīvības – iznīcinātas. Bet šādi uzskati ir tipiska vēlmju domāšana, kas ilustrē Rietumu maldus. Realitāte ir tāda, ka cilvēku, kuri vēlētos dzīvot pēc Rietumu liberālās demokrātijas standartiem iekārtotā sabiedrībā, Afganistānā ir niecīgs mazākums.
2013. gadā ASV galvaspilsētā Vašingtonā bāzētais socioloģisko pētījumu centrs “Pew Research Center” veica sabiedriskās domas pētījumu valstīs, kurās izplatīts islāms. Tā mērķis bija noskaidrot vietējo musulmaņu kopienu attieksmi pret šariatu jeb islāma reliģiskajiem likumiem.
Tad lūk, 99% no afgāņiem uzskatīja, ka šariatam jābūt valsts likumdošanas pamatā. 85% no visiem afgāņiem (tātad arī vairākums sieviešu!) iestājas par to, ka laulību pārkāpusi sieviete jānomētā ar akmeņiem. Tāpat 61% uzskatīja, ka šariata likumu normas jāattiecina ne tikai uz musulmaņiem, bet arī pārējiem iedzīvotājiem (kristiešiem, hinduistiem, budistiem, ateistiem utt.).
Tad kādas ilūzijas vēl var būt par šo sabiedrību? Nekādas!
Vienīgais mierinājums – formāli teju 100% no Afganistānas iedzīvotājiem ir musulmaņi. Ja viņi tā grib dzīvot – tā ir viņu darīšana.
Lūk, ko šā pētījuma rezultāti liecina par tūristu iecienīto un it kā liberālo Ēģipti. Šajā valstī no 105 miljoniem iedzīvotāju 95% ir musulmaņi, 5% – pareizticīgie kristieši. 2013. gadā, tātad tikai divus gadus pēc demokrātiskā “Arābu pavasara”, 74% no Ēģiptes musulmaņiem uzskatīja, ka šariatam jābūt valsts likumdošanas pamatā, 81% – ka laulību pārkāpusi sieviete jānomētā ar akmeņiem, bet 74% – ka šariata likumu normas jāattiecina uz visiem iedzīvotājiem.
Patlaban Ēģiptē valda autoritārs režīms, kuru balsta armija. Islamizācijas procesi pagaidām ir ja ne apturēti, tad vismaz piebremzēti. Ja gadījumā Ēģiptē nākotnē pie varas nāks talebanam līdzīgs režīms, Eiropai var nākties rēķināties ar pieciem miljoniem kristiešu bēgļu. Un tie jau būs īsti bēgļi, kuri bēgs nevis no bezdarba vai zemām algām, bet gan no vajāšanām, pat draudiem dzīvībai.
Vai tiešām visi musulmaņi pieturas pie tik fanātiskiem, neiecietīgiem uzskatiem? Jā un nē. Islāms ir visai liekulīga reliģija. Tai ir svarīgas ārējās formas, izrādīšanās. Retajos Marokas un Tunisijas bāros drīkst dzert alu vai vīnu – bet tikai aiz aizvērtām durvīm, lai citi cilvēki neredz. Ēģiptes oāzēs un lauku ciematos meitenes precību gados ārpus mājas parasti pastaigājas kāda ģimenes locekļa pavadībā.
Tas netiek darīts noziedzības dēļ, jo arābu ciemi, kur visi viens otru pazīst, pat nakts laikā ir viena no drošākajām vietām uz pasaules.
Vienkārši jaunai meitenei nav pieklājīgi iziet uz ielas vienai, un apkārtējā sabiedrība modri uzrauga šo “labās uzvedības” etiķeti. Te arī meklējams skaidrojums tam, kāpēc Eiropā ieceļojošie musulmaņi tikpat kā neintegrējas jaunajās mītnes zemēs.
Vietās, kur izveidojušās pašpietiekamas arābu, afgāņu vai pakistāņu kopienas, šī Ēģiptes ciemata dzīve, kurā visi viens otru nemitīgi uzrauga, tiek pārnesta uz Rietumeiropas pilsētas kvartālu. Parādās lakatos savīstītas meitenes, no skolu ēdnīcām pazūd cūkgaļa, pa ielām pastaigājas “šariata patruļas”. Laipni lūgti Belgistānā un Londonistānā!
